Tieslietu ministra lēmuma teksts “Par disciplinārlietas izbeigšanu pret Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieci ģenerāli Ilonu Spuri” atklāj Tieslietu ministrijas pārraudzības iestādes amatpersonu saspringtās, neētiskās attiecības, subordinācijas ignoranci, bezatbildību un nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu.
“Neatkarīgās” rīcībā nonākusī ierobežotas pieejamības dokumenta kopija liecina, ka Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns 2020. gada 16. oktobrī lēmis izbeigt disciplinārlietu pret toreizējo Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieci. Līdz ar ministra lēmumu zem deķa paslaucīti fakti par naudas šķērdēšanu ministrijas pārraudzības struktūrā un fakti par valsts iestādē nepieļaujamām attiecībām starp priekšnieku un padoto.
I. Spure amatu pameta pagājušā gada oktobrī - gadu pēc J. Bordāna lēmuma izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Toreiz par oficiālo pirmstermiņa darba pamešanas iemeslu tika minēta I. Spures vēlme doties izdienas pensijā. Faktiski I. Spurei amata termiņš beidzās tikai 2023. gada 18. jūlijā.
Disciplinārlieta pret ģenerāli I. Spuri tika ierosināta 2020. gada 17. jūlijā, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likuma 3., 16., 17. un 18. pantu.
Tur, citā starpā, teikts, ka “augstāka amatpersona ir saucama pie disciplināratbildības, ja tā nav nodrošinājusi kontroli pār dienesta disciplīnas ievērošanu sev padotajā Iestādē (struktūrvienībā), kā arī savā kompetencē ietilpstošu pasākumu veikšanu, lai novērstu dienestā tos trūkumus, kuri ir bijuši vai var būt par padoto amatpersonu dienesta disciplīnas pārkāpumu cēloni Iestādē (struktūrvienībā)”.
Ministra parakstītā lēmuma tekstā minēts, ka I. Spures disciplinārlietas vērtēšanai 2020. gada 13. augustā izveidota speciāla disciplinārlietas izmeklēšanas komisija. Tā konstatējusi, ka “I. Spure, iespējams, nav izpildījusi viņai no tiesību normām izrietošos pienākumus un nav apzinīgi un godprātīgi pildījusi amata pienākumus”, .. “nav pietiekami un pienācīgi sniegtas konsultācijas datu aizsardzības jautājumos Pārvaldes un tās struktūrvienību nodarbinātajiem; nav pietiekami uzraudzīts, vai Pārvaldē tiek ievērotas normatīvo aktu prasības saistībā ar datu aizsardzību, nav veikti ar datu aizsardzību saistīti uzraudzības pasākumi un veikta datu apstrādes darbībās iesaistīto nodarbināto apmācība Rīgas Centrālcietumā, Olaines cietumā un Liepājas cietumā”, .. nav “izstrādāti iekšējie normatīvie akti un citi dokumenti datu aizsardzības jomā”, .. nav “noteikts katras personas datu apstrādes tiesiskais pamats, personas datu veids un apstrādes mērķis, datu subjektu kategorijas, personas datu saņēmēju kategorijas, paredzēto personas datu apstrādes veids, plānoto personu datu iegūšanas veids, personas datu apstrādes vieta; nav nodrošināts, lai neviens no pienākumiem, ko Pārvaldes amatpersonas O. Kulakova (domāta Iļģuciema cietuma priekšnieka vietniece pulkvede Oksana Kulakova) un N. Gruzdova (domāta IeVP Tiesiskā regulējuma daļas galvenā juriste majore Nataļja Gruzdova) veic Pārvaldē kā datu aizsardzības speciālistes, neradītu interešu konfliktu” utt.
J. Bordāna parakstītajā lēmumā teikts, ka O. Kulakova 2016. gada 27. oktobrī vērsusies pie I. Spures ar iniciatīvu apgūt personas datu aizsardzības speciālista apmācības programmu un kārtot kvalifikācijas eksāmenu ar mērķi pildīt IeVP datu aizsardzības speciālista pienākumus. Viņa lūgusi apmācības maksu segt no IeVP līdzekļiem.
Arī N. Gruzdova pusotru gadu vēlāk vērsusies ar ziņojumu pie IeVP vadītājas un paudusi iniciatīvu apgūt personas datu aizsardzības speciālista apmācības programmu un iegūt šajā jomā kvalifikāciju. N. Gruzdovas iniciatīvu atbalstījusi arī O. Kulakova.
2018. gada 25. aprīlī IeVP izdots rīkojums “Par papildu pienākumu noteikšanu”, ar kuru O. Kulakovai un N. Gruzdovai uzdots papildus tiešajiem pienākumiem pildīt arī datu aizsardzības speciālista pienākumus,
līdz ar to noteikta piemaksa pie darba algas 30% apjomā no darba algas.
Lai arī pulkvede un majore piemaksu par personas datu aizsardzības lietu pārzināšanu saņēmušas, darbi datu aizsardzības frontē uz priekšu nav virzījušies. Lēmumā teikts: “I. Spure vairākkārt O. Kulakovai bija norādījusi, ka Pārvaldes nodarbinātie izsaka sūdzības par konsultāciju kvalitāti datu aizsardzības jautājumos, ilgiem izpildes termiņiem un komunikācijas problēmām.”
Arī N. Gruzdovai darbi nav veikušies. N. Gruzdova regulāri atsaukusies uz savu noslogotību pamatdarbā, kas traucējot pievērsties datu aizsardzības speciālista funkcijām. Arī N. Gruzdovai saskarsmē ar kolēģiem un vadību iezīmējušās problēmas. Lēmumā teikts: “I. Spure norāda, ka šos N. Gruzdovas ziņojumā minētos dokumentus N. Gruzdova neētiskā veidā “metusi atpakaļ” I. Spurei, kas vēl vairāk saasinājis jau tā I. Spures saspringto komunikāciju ar N. Gruzdovu. Pārvaldes struktūrvienību nodarbinātie bieži izteikuši sūdzības par apgrūtināto konsultāciju saņemšanu no N. Gruzdovas kā personas datu aizsardzības speciālistes par atteikšanos konsultācijas sniegt rakstiski e-pastā. N. Gruzdova konsultācijas sniegusi tikai mutiski. Nereti sūdzības izteiktas par N. Gruzdovas neētisko komunikāciju ar kolēģiem, balss pacelšanu, norādīšanu kolēģiem, ka viņi paši ir juristi, līdz ar to pašiem ir jāievēro likums, nevis jāprasa viņai konsultācijas.”
Ģenerāle I. Spure pulkvedi un majori aicinājusi atskaitīties par paveikto darbu personas datu aizsardzībā, taču abas virsnieces nekādas atskaites nav sniegušas. Lēmumā norādīts, ka disciplinārlietas komisija, balstoties uz I. Spures teikto, konstatējusi, ka “vislielāko konfliktu Pārvaldē radīja N. Gruzdova, kurai ir problēmas ar komunikāciju. N. Gruzdova personiski aizskāra citus kolēģus, par ko I. Spure saņēma ļoti daudz sūdzību. I. Spure aicināja Pārvaldes nodarbinātos iesniegt rakstiski ziņojumu par N. Gruzdovas neētisko komunikāciju, lai varētu ar rezolūciju uzdot šo jautājumu Ētikas komisijai izskatīšanai. Tomēr Pārvaldes nodarbinātie, motivējot ar to, ka baidās, ka pēc tam nevarēs nevienu darba jautājumu atrisināt, nerakstīja ziņojumus.”
“Bija gadījums, kad N. Gruzdova atļāvās arī pret I. Spuri pacelt balsi, konkrēti un nemitīgi I. Spurei piedraudēt ar visu iespējamo atbildību, tostarp kriminālatbildību.”
“Līdz šai dienai I. Spure nav sapratusi, ko tieši un kādu pantu viņa būtu pārkāpusi, ja būtu pārkāpusi. I. Spures rīcība tajā gadījumā bija tāda, ka viņa palūdza Pārvaldes personāla daļas vadītāju, lai viņa piesaka N. Gruzdovu Valsts administrācijas skolā uz komunikācijas kursiem. Personāla daļas vadītāja N. Gruzdovu uz minētajiem kursiem pieteica, bet, kad pienāca datums, kad šie kursi jāapmeklē, N. Gruzdova uz kursiem neaizgāja attaisnotas prombūtnes dēļ.”
No J. Bordāna parakstītā lēmuma, kuru viņš parakstījis kā Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs, izriet, ka, lai gan abas virsnieces savu darbu datu aizsardzības jomā nav veikušas, tās turpinājušas saņemt piemaksu pie algas 30% apmērā.
Lēmumā, cita starpā, teikts, ka disciplinārlietas “Komisijas ieskatā ir apšaubāms I. Spures paskaidrojumā norādītais, ka viņai nebija tiesību prasīt personas datu aizsardzības speciālistēm atskaites”. “I. Spure nav pietiekami efektīvi kontrolējusi, lai O. Kulakova un N. Gruzdova apzinīgi un godprātīgi pilda savus amata pienākumus un augstākas amatpersonas I. Spures rīkojumus un pavēles.” “Secināms, ka N. Gruzdovas motivācija un pašas izteiktais priekšlikums veikt papildus saviem pamatpienākumiem personas datu aizsardzības speciālista pienākumus Pārvaldē bijis noteicošāks par viņas personības izvērtējumu šāda veida pienākumu veikšanai, kas rezultējies arvien pieaugošās un neatrisināmās konfliktsituācijās Pārvaldē.” “Secināms, ka I. Spure 2018. un 2019. gadā nav pietiekami efektīvi nodrošinājusi pastāvīgu kontroli pār dienesta disciplīnas ievērošanu Pārvaldē, kā arī nav veikusi attiecīgus pienākumus, lai novērstu dienestā tos trūkumus, kuri ir bijuši vai var būt par padoto amatpersonu dienesta disciplīnas pārkāpumu cēloni atbilstoši kompetencei.”
J. Bordāna parakstītajā lēmumā
nav analizēts, kādēļ turpināts maksāt abām virsniecēm piemaksas par pienākumiem, kurus viņas nav pildījušas.
Izvērtējot disciplinārlietas komisijas sniegto informāciju un tās izdarītos secinājumus, J. Bordāns nolēmis: “Izbeigt disciplinārlietu pret Pārvaldes priekšnieci ģenerāli I. Spuri. Vienlaikus I. Spurei pārrunāt Pārvaldes organizatoriskos jautājumus ar tieslietu ministru.”
