Ritums Rozenbergs / Autori

Pašreizējiem dinamiskajiem procesiem Latvijas iekšpolitikā ir dzelžaina loģika. Kāda tā ir – saruna ar politisko procesu vērotāju zvērinātu advokātu Ediju Vazni.

*

*

Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne arī otrās instances tiesu nespēja pārliecināt par sava redzējuma atbilstību likuma normām un piedzīt no “nra.lv” izdevēja naudas kompensāciju. Tā kā celtā prasība ir noraidīta, kā norāda tiesa, no profesores par labu valstij tagad piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) un Čehijas ražotājiem “Skoda Transportation a.s.” un “Dako CZ” “mīlas” stāstā iedzīts ķīlis: Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedz RS turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”; IUB liek arī atcelt RS izsludinātās konkursa nolikuma prasības.

Rīgas domes politiķiem būs iespēja pārliecināties, vai viņu politiskā uzraudzībā esošais pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” (RS) solidarizēsies kopējos centienos attīstīt mūsu valsts ekonomiku vai,  gluži pretēji,  noslieksies rīdzinieku sarūpēto naudu atdot ārvalstniekiem.

.

Pēc neatkarības atjaunošanas Daugavpils bija vienīgā pilsēta Latvijā, kas uzdrošinājās sākt pilsētas tramvaju parka nomaiņu ar pašu pilsētā ražotiem tramvajiem. Rezultātā pilsētā strādājošais mašīnbūves uzņēmums Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) ieguva pasūtījumu, noteiktajos termiņos to izpildīja un sagādāja daugavpiliešiem un pilsētas viesiem patīkamu pārsteigumu – jaunus, modernus tramvajus, ar kuriem iedzīvotāji turpina lepoties.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pieņēmis izskatīšanai sūdzību par Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” izsludināto iepirkumu “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija”. Iepirkuma nolikums signalizē, ka Rīgas uzņēmumam padomā ir konkrēts ārvalstu ražotājs. Nolikuma formulējums izslēdz iespēju konkursā piedalīties vietējiem ražotājiem.

Kamēr premjere Evika Siliņa kopā ar mūsu uzņēmējiem skubina Eiropas komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu vienkāršot publiskā iepirkuma procedūras, Berlīnes pasažieru pārvadātājs drosmīgi, bez liekām formalitātēm veicis pasūtījumu savas pilsētas uzņēmumam un jau saņēmis jaunus pilsētas satiksmei nepieciešamos metro vilcienus. Publiskajos avotos nav atrodamas liecības, ka pārvadātājs būtu izsludinājis publisko iepirkumu.

Šajās dienās ES Padomē tiks vētīti dalībvalstu un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi par sankcijām pakļautām personām – kuras no saraksta izņemt, kuras pievienot. Iepriekš lemšanā martā Latvija piekritusi Krievijas iebrukuma Ukrainā slavinātāja, Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjareva izņemšanai no sankciju saraksta. Aptaujātie lietpratēji ļoti aptuveni skaidro, balstoties uz kādiem konkrētiem apsvērumiem dalībvalstu pārstāvji lemj par personas izņemšanu no sankciju saraksta. Acīmredzami ir tas, ka personas saistībai ar Vladimiru Putinu vai Krievijas iebrukuma Ukrainā slavināšanu un labuma gūšanu no kara reizēm nav nekāda sakara.  

Vai ir pamats sākt rakņāties pa ārlietu ministres Baibas Bražes pagātni; cik daudz zinām par Izraēlas – Palestīnas jautājumu; vai mūsu valstij ir jācenšas savus pilsoņus iekļaut sankciju sarakstos, kādēļ ir pamats atgādināt par Pētera Avena tuvību ar Kremļa galmu, kādēļ tauta balso par “Vienotību” un kur slēpjas mūsu talantīgā jaunā paaudze – saruna ar atjaunotās neatkarīgās Latvijas ārlietu resora vadošo darbinieku, ārlietu ministres Baibas Bražes līdzgaitnieku, bijušo diplomātu, uzņēmēju Aivaru Markotu.  

Gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis, gan klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pauž atbalstu elektrības lietotāju maksātās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) daļas atprasīšanai. Ministrs plāno tuvākajā laikā tikties ar biedrības “Tiesiskums.lv” pārstāvjiem, lai precizētu informāciju par šo iniciatīvu.

Igaunijas premjers Kristens Mihals lepojas ar to, ka Igaunija pirmā pasaulē vecākajās vidusskolas klasēs ieviesīs mākslīgā intelekta (MI) mācībstundas. Savukārt Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Vienotība”) skaidro, ka arī Latvijā skolēniem tiks mācīta modernā digitālā rīka specifika – skolotāji jau šobrīd tam tiekot gatavoti.

Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.

No drošības jautājumiem un krīžu risināšanas metodēm līdz modernākajiem digitālajiem risinājumiem, “Rail Baltica”, “airBaltic" un pat cūku mēra apkarošanai – šādā plašā spektrā Latvijas un Igaunijas valdības kopējā sēdē lēma par konkrētiem sadarbības soļiem 27. augustā Tartu universitātes muzeja telpās.

Rīgas jaunievēlētais vicemērs Edvards Ratnieks, kurš uzņēmies atbildību par drošības, mājokļu un īpašuma, kā arī vides jautājumiem, intervijā stāsta par pirmajiem mēnešiem amatā, aktuālajiem izaicinājumiem un to, kādu Rīgu viņš redz nākotnē. Saruna skar gan pilsētas drošību un imigrācijas politiku, gan patvertņu tīkla izveidi, izglītības vidi un sporta infrastruktūru.

Saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, politisko zinātņu doktoru Jāni Ikstenu.

Eižens Počs – pēdējais Latvijas PSR ārlietu ministrs, ilggadējs diplomāts PSRS vēstniecībā ASV, PSRS Ārlietu ministrijas Konsulārās pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks, PSRS un pēc tam Krievijas Federācijas vēstnieks Āzijas un Āfrikas valstīs, viens no Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas izstrādāšanas dalībniekiem. Kā bijušā augstākā ranga diplomāta acīm izskatās šodienas situācija ASV un Krievijas attiecībās un kā šīs attiecības ietekmēs Latvijas drošību – Neatkarīgās intervija ar Eiženu Poču.

Kā un kādēļ veidojas jaunā pasaules kārtība, kāda loma tajā būs Baltijai un Latvijai; kam vajadzīgs miers Ukrainā; kādēļ daudz ko nezinām par mūsu neuzaicināšanu uz Londonu, un kādēļ Tramps tā minstinājās atbildēt par Baltijas valstīm; vai mums ir jābaidās no Krievijas, un kāda loma ir Latvijas gaišajiem prātiem – “nra.lv” saruna ar pirmo atjaunotās Latvijas ārlietu ministru Jāni Jurkānu. 

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē iespējamos noziegumus, kuros cietušā lomā visticamāk “airBaltic”, saistībā ar pēdējā mēneša laikā “nra.lv” publiski izskanējušajām ziņām, divdesmit publikācijām un ierakstiem interneta portālos un sociālās saziņas vietnēs, kur pieminēta lidsabiedrība “airBaltic” un tās vadība. Šāda informācija nonākusi “nra.lv” rīcībā, no kā secināms, ka “airBaltic” amatpersonas vērsušās Valsts policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu un izmeklēt noziedzīgos nodarījumus. Zīmīgi, ka no Valsts policijas puses netiek veikta resoriskā pārbaude par iespējamu pārkāpumu, bet ir jau lemts par kriminālprocesa uzsākšanu un “nra.lv” jau acīmredzami iezīmējies kā viens no iespējamajiem iespējamo noziegumu veicējiem.

Nepieciešamība strauji kāpināt tēriņus militārām vajadzībām nepaliks bez sekām. Tā vai nu sagraus valsts ekonomiku, vai, gluži otrādi, dos iespēju izrauties no ekonomiskās atpalicības. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sarunā ar “nra.lv” atzīst nepieciešamību aktīvāk iesaistīt vietējos ražotājus militārā industrijā. Tomēr bez radikāliem politiskiem lēmumiem, kuri nodrošinātu bruņošanās vajadzībām nodalīto naudu paturēt mūsu ekonomikā, neiztikt.