Ritums Rozenbergs / Autori

Igaunijas premjers Kristens Mihals lepojas ar to, ka Igaunija pirmā pasaulē vecākajās vidusskolas klasēs ieviesīs mākslīgā intelekta (MI) mācībstundas. Savukārt Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Vienotība”) skaidro, ka arī Latvijā skolēniem tiks mācīta modernā digitālā rīka specifika – skolotāji jau šobrīd tam tiekot gatavoti.

Igaunijas valdības mājaslapā publiskoti dokumenti par Latvijas un Igaunijas valdību 27. augustā Tartu notikušās kopsēdes rezultātiem. Tajos redzams, ka ir pieņemti konkrēti lēmumi, kas ļaus kāpināt kopējo Latvijas un Igaunijas konkurētspēju, ļaus Eiropas struktūrās vienotā frontē cīnīties par mūsu uzņēmēju interesēm, viņu pasargāšanu no pārmērīgās birokrātijas, ļaus intensificēt kopīgu darbu pie nākotnes tehnoloģiju megaprojektiem, ciešāk sadarboties enerģētikā un transportā.

No drošības jautājumiem un krīžu risināšanas metodēm līdz modernākajiem digitālajiem risinājumiem, “Rail Baltica”, “airBaltic" un pat cūku mēra apkarošanai – šādā plašā spektrā Latvijas un Igaunijas valdības kopējā sēdē lēma par konkrētiem sadarbības soļiem 27. augustā Tartu universitātes muzeja telpās.

Rīgas jaunievēlētais vicemērs Edvards Ratnieks, kurš uzņēmies atbildību par drošības, mājokļu un īpašuma, kā arī vides jautājumiem, intervijā stāsta par pirmajiem mēnešiem amatā, aktuālajiem izaicinājumiem un to, kādu Rīgu viņš redz nākotnē. Saruna skar gan pilsētas drošību un imigrācijas politiku, gan patvertņu tīkla izveidi, izglītības vidi un sporta infrastruktūru.

Saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, politisko zinātņu doktoru Jāni Ikstenu.

Eižens Počs – pēdējais Latvijas PSR ārlietu ministrs, ilggadējs diplomāts PSRS vēstniecībā ASV, PSRS Ārlietu ministrijas Konsulārās pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks, PSRS un pēc tam Krievijas Federācijas vēstnieks Āzijas un Āfrikas valstīs, viens no Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas izstrādāšanas dalībniekiem. Kā bijušā augstākā ranga diplomāta acīm izskatās šodienas situācija ASV un Krievijas attiecībās un kā šīs attiecības ietekmēs Latvijas drošību – Neatkarīgās intervija ar Eiženu Poču.

Kā un kādēļ veidojas jaunā pasaules kārtība, kāda loma tajā būs Baltijai un Latvijai; kam vajadzīgs miers Ukrainā; kādēļ daudz ko nezinām par mūsu neuzaicināšanu uz Londonu, un kādēļ Tramps tā minstinājās atbildēt par Baltijas valstīm; vai mums ir jābaidās no Krievijas, un kāda loma ir Latvijas gaišajiem prātiem – “nra.lv” saruna ar pirmo atjaunotās Latvijas ārlietu ministru Jāni Jurkānu. 

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē iespējamos noziegumus, kuros cietušā lomā visticamāk “airBaltic”, saistībā ar pēdējā mēneša laikā “nra.lv” publiski izskanējušajām ziņām, divdesmit publikācijām un ierakstiem interneta portālos un sociālās saziņas vietnēs, kur pieminēta lidsabiedrība “airBaltic” un tās vadība. Šāda informācija nonākusi “nra.lv” rīcībā, no kā secināms, ka “airBaltic” amatpersonas vērsušās Valsts policijā ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu un izmeklēt noziedzīgos nodarījumus. Zīmīgi, ka no Valsts policijas puses netiek veikta resoriskā pārbaude par iespējamu pārkāpumu, bet ir jau lemts par kriminālprocesa uzsākšanu un “nra.lv” jau acīmredzami iezīmējies kā viens no iespējamajiem iespējamo noziegumu veicējiem.

Nepieciešamība strauji kāpināt tēriņus militārām vajadzībām nepaliks bez sekām. Tā vai nu sagraus valsts ekonomiku, vai, gluži otrādi, dos iespēju izrauties no ekonomiskās atpalicības. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sarunā ar “nra.lv” atzīst nepieciešamību aktīvāk iesaistīt vietējos ražotājus militārā industrijā. Tomēr bez radikāliem politiskiem lēmumiem, kuri nodrošinātu bruņošanās vajadzībām nodalīto naudu paturēt mūsu ekonomikā, neiztikt.

Lai arī valdība novembrī lēma konceptuāli atbalstīt tikai “Rail Baltica” pamattrases būvniecību, straujos tempos būvniecība notiek arī pagaidām konceptuāli neatbalstītajā trases posmā starp lidostu “Rīga” un Misu. Īsā laikā starp lidostas galveno termināli un netālu esošo mežiņu Mārupes pagastā tapuši daudzi pamatīgi betona balsti. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens par visu zinot, un viņu neizbrīna būvdarbi valdības konceptuāli vēl neatbalstītajā “Rail Baltica” posmā. Celtniekiem tikšot samaksāts.

Martinam Gausam pastarpināti piederošs uzņēmums sniedzis pakalpojumus viņa pārvaldāmajai Latvijas valsts akciju sabiedrībai “airBaltic”. “airBaltic un 2e Systems 2019. gadā uzsāka lielu projektu, lai paplašinātu un uzlabotu airBaltic tiešsaistes lidojumu iepirkšanās un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi iesaistījās un sadarbojās, lai papildinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, lai atbalstītu airBaltic izaugsmes plānus,” teikts “airBaltic” mājaslapā.

“Mans uzdevums ir nodrošināt, lai “airBaltic” darbojas veiksmīgi un lai tam ir nepieciešamie līdzekļi to paveikt. Jāatceras arī, ka negatīva publicitāte kaitē tieši uzņēmumam un tā akcionāriem – ne jau Martinam Gausam kā vadītājam. Martins Gauss ir un paliks labais puika,” tā 2023. gada februārī intervijā “Neatkarīgajā” par sevi stāsta “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Vai latvietim jākļūst turīgam; kāpēc Polijā ir modernas automaģistrāles, ātri moderni vilcieni, bet pie mums nekā no tā nav; vai ir labi latviešus salīdzināt ar igauņiem un lietuviešiem; vai patiesi mēs pārāk daudz čīkstam; cik ticami, ka Putins ar Trampu pārdalīs Eiropu, vai turpmāk pār pasauli valdīs Masks ar Tīlu – intervijas turpinājums ar kādreizējo mākslas kritiķi un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski. 

Vai ir sācies jauns pasaules pārdalīšanas periods; cik zinām par laikmetu, kurā dzīvojam; tautu staigāšana un kristietības noturība; vai ir jēga uztraukties par latvietības izzušanu; vai patiesi zelta laikmets Latvijai – saruna ar kādreizējo mākslas kritiķi, un žurnālistu, tagad vienkārši procesu vērotāju Pēteri Bankovski.

Kādēļ zemā dzimstība apdraud mūsu sabiedrību; kādēļ sportā tēriņi ir jāplāno savlaicīgi, nevis tie jāņem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; kādēļ pēc iespējas ātrāk jāatjauno Sporta fonds; kā finansējums sportam ietekmē sportistu rezultātus; vai pasaulei tiks rādīta Liepājas teātra izrāde par bobsleju; kāda Latvijas reklāma ir efektīgāka – dalība un panākumi pasaules sportā vai reklāmas rullīši TV – par šiem un citiem jautājumiem Neatkarīgās saruna ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Raimondu Lazdiņu.

Kā Polija gatavojas iespējamam Krievijas iebrukumam Austrumeiropā; kāpēc poļi jūtas salīdzinoši droši un pasargāti no ienaidnieka tīkojumiem; vai izdosies nosargāt Suvalku koridoru; kā uzņēmēji raugās uz Eiropā brīvi plūstošām precēm un produktiem no Ukrainas; kādēļ Polijai izdodas uzbūvēt modernas automaģistrāles un pa tās dzelzceļiem ripo ātri, moderni vilcieni – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Latvijas Republikas vēstnieku Polijas Republikā Juri Poikānu.

Kādēļ nepadzenam no mūsu tirgus nezināmas kvalitātes olu ražotājus no trešajām valstīm; vai arī Polija satraucas par ne pārāk gaidītajām olām no Ukrainas, kā palīdzēt Ukrainai ar tās eksportēto produkciju; cik vienoti esam nacionālā tirgus sargāšanā no aizrobežu intervencēm – sarunas turpinājums ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

Turpinām šķetināt sarežģītos jautājumus saistībā ar no trešajām valstīm ievesto un mūsu lielveikalos nopērkamo visu olu kvalitāti. Skaidrojam, ko nozīmē uz olu iepakojumiem lasāmie marķējumi un ko vērts likt pircējiem aiz auss, izvēloties tās vai citas olu ražotājvalsts produkciju. Uz sarunu aicinājām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Māri Balodi un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Gaigalu.

24,8 tūkstošu eiro finanšu institūcijas “Altum” naudas ar 6% gada likmi uzņēmēji labprāt redzētu sadalām tautsaimniecībai tiešā veidā, nevis caur mezanīna aizdevumu fondu, tomēr “Altum” īpašniekiem un varasvīriem ir cits viedoklis – ilgtermiņā ekonomikai var izrādīties vērtīgāka vienradžu radīšana tieši ar augsta riska investīcijām – labāk lai “Altum” miljoni kalpo kā sēklas nauda apjomīgāka riska kapitāla groza veidošanai nekā tiešai naudas izdāļāšanai kredītos.

Apgriezienus sāk uzņemt Ungārijā reģistrētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) meitasuzņēmums "DLRR-Hungary Szolgáltató kft". Uzņēmums Ungārijā veic pilna apjoma lokomotīvju remontus un apkopes.

2023. gada 7. oktobrī palestīniešu grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja gandrīz 1200 cilvēku, pamatā civiliedzīvotājus, un sagrāba 250 ķīlnieku. Joprojām par vairāk nekā 100 sagūstīto likteni nekas nav zināms. Kādu reakciju 7. oktobris raisa Izraēlas tautā, situācijā Tuvajos Austrumos un pasaulē kopumā, intervijā “Neatkarīgajai” skaidro Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.

Kā jauniešus integrēt darba tirgū? Kur paliek pensiju 1. līmenis? Vai mums ir cerības pabeigt “Rail Baltica”? Kas notiek politiskajā virtuvē pirms pašvaldību vēlēšanām? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).