Lolita Roze / Autori

Tuvojas Ziemassvētku laiks, un ļaudis kļūst atvērtāki palīdzēšanai.

Novembris atnāca ar ziņu par kārtējo māju, kurā suņi tiek turēti nepiemērotos apstākļos – šoreiz tie bija Haskiju parka iemītnieki no Ventspils puses.

Būs aizritējis gandrīz gads, kopš spēkā likums: visiem suņiem jābūt čipētiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā. Daudzi saimnieki šo prasību ir izpildījuši, bet liela daļa nav – to secinu no komunikācijas ar esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem, kā arī tiem, kuri savus suņus nodod patversmē. Vēl daļa pat apgalvo, ka neko nav dzirdējuši par šādu prasību. Taču likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

16. oktobrī Garkalnes novadā pie Cīruļu mājām (orientējoši pie stādaudzētavas jau uz Garkalnes un Vangažu novadu robežas) pieklīdis vilkveidīgs suņjauneklis vecumā ap 8 – 10 mēnešiem.

Joprojām ļoti daudzi ļaudis savu jauno mājdzīvnieku patversmēs izvēlas, vadoties tikai un vienīgie no četrkāja ārējā skaistuma. Un izliekas nedzirdam vai neizlasa to informāciju, kas saistīta ar dzīvnieka raksturu, temperamentu. Vēl skumjāka situācija ir saistībā ar šķirnes suņiem – patīk haskiju zilās acis, simpatizē Džeka Rasela terjera jancīgais skats, un, aidā, pērkam, neizprotot, ka suņa vajadzības, kurām saimnieks nav gatavs, beigu galā radīs tikai problēmas.

Nelielā auguma rudi bēšais suņu opītis 29. septembrī tika atrasts... būvgružu konteinerā Jelgavā, Rīgas ielā 48.

Pēdējās divas nedēļas katru dienu patversmēs dzird lūgšanos, diedelēšanu, šantažēšanu, draudus, lamas saistībā ar vasarnīcu un mazdārziņu rajonu kaķēniem.

Ķepaiņi, kuri meklē mājas un saimnieka siltumu.

Šķiet, šobrīd Latvijā nebūs cilvēka, kurš nesteidz uz mežu sēņot. Daudzi suņu saimnieki savus mīluļus ņem līdzi, un daļai rējēji tad nu mežā pazūd. Sunim pastaiga mežā saistās ar aktivitātēm, kamēr saimnieks sēņojot nereti ilgi mīcās uz vietas, skatu nodūris zemē. Tikmēr suns, ieraudzījis kādas stirnas balto pakaļgalu, metas tai pakaļ un...

Dzīvnieku patversmes visā Latvijā palīdzību lūdz dažādos veidos: naudā, graudā, darbā. Nereti tiek lūgts arī nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem sniegt kaut vai pagaidu mājas.

Vēlreiz un vēlreiz atgādinu: likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, arī ja šie likumi ir saistīti ar dzīvniekiem. No šā gada 1. janvāra katram sunim obligāti ir jābūt apzīmētam ar mikročipu un turklāt arī reģistrētam Lauksaimniecības datu centra vienotajā reģistrā.

Vasarnieki atgriežas pilsētas mītnēs, un pa visu Latviju pamesti paliek pieradināti vai arī mežonīgi, bet piebaroti dzīvnieki. Suni nereti atstāj ķēdē par sargu un šad tad atved barību, taču dzīvniekam, kurš ģenētiski nav tendēts būt vientuļnieks, dienu vadīšana bez cilvēka līdzās ir skarbāka un mokošāka nekā ēdiena trūkums, turklāt garnadžiem vientuļš, ķēdē dirnošs suns nav šķērslis. Daudz biežāk pamet kaķus un kaķēnus, no kuriem liela daļa pavasari nesagaidīs – nomirs no bada, slimībām, aukstuma.

Itin bieži saimnieki, atsteidzot pakaļ savam pazudušajam sunim uz patversmi, saka: «Viņam tagad būs mācība vairs nevazāties apkārt!» Dažs neaudzināto suni nodod patversmē, bet pēc pāris dienām pārdomā un grib ņemt atpakaļ, jo nu jau būšot dabūjis mācību – vairs nečurāt istabā, negrauzt mēbeles un tamlīdzīgi. Reiz man pat kaimiņš nāca jautāt, vai nevarot suni uz pāris dienām ievietot patversmē, lai viņam būtu mācība, ka nedrīkst gaudot.

Cik nu vairs atlicis līdz rudenim, 1. septembrim, kad ļaudis atstās vasarnīcas un lauku mājas. Daudzviet pamesti tiks arī dzīvnieki, visvairāk jau kaķi, kurus vasarnieki baroja un sadzimušos mazuļus mīļoja. Daļa mēģinās kaķus patversmēs iedabūt, taču realitāte būs skarba – vietu trūkuma dēļ nāksies vien pieradinātos atstāt.

Visu dzīvnieku patversmju ilggadējā pieredze liecina, ka kucēni un kaķēni parasti tiek izmesti apzināti.

Šis ir laiks, kad visu Latviju pārplūdinājuši nevienam nevajadzīgi kaķēni. Pažobeles, lauku māju pagalmi, daudzdzīvokļu māju teritorijas, ielas, meži, grāvji, upmalas un, protams, arī dzīvnieku patversmes un pat internets pārpildīts ar mazminčiem. Un kā cinisks pliķis lielas sabiedrības daļas sejā ir otras ļaužu daļas joprojām gvelztais: «Gribam nesterilizētu kaķenīti vai nekastrētu runcīti! Ar sterilizāciju/kastrāciju dzīvniekiem tiek nodarīts pāri...»

Jau pusi gada esam nodzīvojuši jaunas likuma normas ēnā, proti, kopš šā gada 1. janvāra visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, ir jābūt ne tikai vakcinētiem, bet arī apzīmētiem ar mikroshēmu jeb čipētiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā.

Skolēnu vasaras brīvlaika viducī šogad novērojama jauna tendence: vecāki ar savām atvasēm ierodas patversmēs, lai bērniem iegādātos dzīvnieciņu, turklāt uzreiz, «uz sitiena».

Savus pazudušos dzīvniekus daļa saimnieku meklē nekavējoties un izmisīgi, daļa pagaida pāris dienu, sak, varbūt pats atnāks, un tad bez liela entuziasma tomēr sāk meklēt. Vēl ir daļa, kura īpaši neiespringst ar meklēšanu, bet ja nu kur ierauga savu pazudušo mājinieku, piesakās. Un vēl ir tādi – spiežot pēc pārpilnajām patversmēm –, kuri vienkārši nemeklē, un viss. Pat ja ierauga publicētu atrastā dzīvnieka bildi, izliekas par beigtiem. Ir jau arī beigti – sirdī un cilvēciskumā. Bet šoreiz par nosacīti priecīgāko.

Jau vismaz mēnesi patversmēs visā Latvijā mazie kaķēni, vieni paši vai kopā ar māmiņām, tiek izmitināti visās iespējamās un neiespējamās vietiņās, taču viņu straume nebeidz plūst...

Jūtos kā karā. Un domāju, ka tā jūtas vai visu Latvijas dzīvnieku patversmju darbinieki.

Svētīgus vasaras saulgriežus saimniekiem un viņu mīluļiem! Līgo svētki ir laiks, kad daudzi dodas ciemos un līdzi ņem savus četrkājus. Īpaši pilsētniekiem, kuri izbrauks uz laukiem, gribu likt pie sirds: lūdzu, suņiem pie kaklasiksnas nodrošiniet piekariņus ar savu tālruņa numuru, lai nejaušas pazušanas gadījumā svešā vietā atradēji var nekavējoties ar jums sazināties.