Patversmes ikdiena: Šoreiz – par nosacīti priecīgāko

Savus pazudušos dzīvniekus daļa saimnieku meklē nekavējoties un izmisīgi, daļa pagaida pāris dienu, sak, varbūt pats atnāks, un tad bez liela entuziasma tomēr sāk meklēt. Vēl ir daļa, kura īpaši neiespringst ar meklēšanu, bet ja nu kur ierauga savu pazudušo mājinieku, piesakās. Un vēl ir tādi – spiežot pēc pārpilnajām patversmēm –, kuri vienkārši nemeklē, un viss. Pat ja ierauga publicētu atrastā dzīvnieka bildi, izliekas par beigtiem. Ir jau arī beigti – sirdī un cilvēciskumā. Bet šoreiz par nosacīti priecīgāko.

Neatkarīgajā publicējām divu savainotu kaķu stāstus, cerot - varbūt tiek meklēti. Patversmju pieredze gan liecina: kaķus meklē daudz, daudz mazāk nekā suņus. Taču šoreiz, tieši pateicoties laikrakstam, abiem peļu junkuriem saimnieki atradās. Hercogs, īstajā vārdā Bricis, kuru ar vaļēju pakaļķepas lūzumu policija nogādāja patversmē no Siguldas, nu jau mājās.

Izrādās, mincis iekūlies nelaimē atkārtoti, jo reiz jau pakļuvis zem auto un ārstēts. Visticamāk, ka abas šīs nelaimes nenotiktu, ja runčuks būtu savlaicīgi kastrēts - tad izpaliktu ilga un tāla vazāšanās. Jācer, ka turpmāk kaķkungs, mājās jau aizbraucis kastrēts, vairs tālus ceļus mērot pa ielām negribēs.

Savukārt no Carnikavas uz patversmi nogādātā kaķenīte ar daļēji paralizētu pakaļgalu pēc kādas traumas (dakteri uzskatīja, ka visas pazīmes liecina par «pakāršanos» vēdināšanas režīmā atstātā logā), lai arī saimniekus atsteidzam pakaļ sagaidīja, tomēr vēl ārstējas patversmē. Diemžēl izskatās, ka ārstēšana rezultātu nedos, tomēr saimniekiem vismaz daļēji sirds mierīga, jo zināms, kas ar minci noticis, kur atrodas, lai arī māc skumjas par pusotru gadu vecās Fifas nākotnes izredzēm. Jācer, ka tā būs sava veida mācība, ka dzīvnieki mājās ir jāpieskata tikpat rūpīgi kā mazi bērni.

Fifa / Publicitātes foto