Inga Paparde / Autori

Lai arī pēdējos gados sāka samazināties to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās un nestrādā, pandēmijas laikā, kad Latvijā tika noteikti ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai un pieauga bezdarba līmenis, arī šo jauniešu skaits palielinājās.

Latvijas Ārstu biedrība, nesagaidot izlēmīgus valdības lēmumus, faktiski izsludina karastāvokli medicīnā. Pirmoreiz Covid-19 epidēmijas laikā šonedēļ pie slimnīcām veidojās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, lai ievestu slimnīcās pacientus, arī pacientus smagā stāvoklī, kuriem nepieciešama skābekļa terapija.

Prognozes ir pesimistiskas – jau oktobrī Covid-19 pacientu skaits slimnīcās pārsniegs 1300.

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, savukārt Saeimai drīzumā būs jāizskata jautājums par veselības pakalpojumu apmaksu nevakcinētajiem. Iniciatīvas autori uzskata: ja cilvēks nav vakcinējies un tam nav kādu medicīnisku iemeslu, par veselības aprūpi viņam būtu jāmaksā pašam.

Trīsdesmit gadu laikā senioru dzīves ilgums būtiski palielinājies. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, tagadējie seniori dzīvo ilgāk nekā deviņdesmitajos. Tomēr pēdējo divu gadu laikā senioru paredzamo mūža ilgumu saīsinājis Covid-19. Ceturtā daļa no visiem ar Covid-19 inficētajiem bija seniori vecumā virs 60 gadiem.

Over the past thirty years, the life expectancy of seniors has increased significantly. This means that when they retire, current seniors live longer than in the 1990s. However, over the past two years, Covid-19 has shortened the life expectancy of seniors. A quarter of all Covid-19 infected were seniors over 60 years of age.

Valsts operatīvā medicīniskā komisija izsludina paaugstinātas gatavības situāciju veselības nozarē. Tas nozīmē, ka straujās Covid-19 izplatības dēļ slimnīcās jāierobežo plānveida pasākumi, visām slimnīcām jāiesaistās Covid-19 pacientu ārstēšanā, kā arī veselības aprūpes iestādes drīkstēs mobilizēt visus pieejamos mediķu resursus darbam Covid-19 nodaļās.

Šoruden un šoziem vienlaikus ar Covid-19 vīrusu Latvijā izplatīsies arī sezonālā gripa, kas var radīt papildu draudus iedzīvotāju veselībai, tāpēc atbildīgās iestādes un mediķi aicina iedzīvotājus laikus vakcinēties arī pret gripu.

Latvijā katru gadu rudenī tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. Šoruden tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro.

Valdība nolēmusi nākamajā gadā ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu palielināt divreiz. Politiskā vienošanās paredz gada sākumā to palielināt vien par pārdesmit eiro, savukārt gada vidū celt līdz 500 eiro.

Lai arī Veselības ministrija visai optimistiski par nākamā gada nozares budžetu saka: tas ir “solis veselības aprūpes pieejamības virzienā”, papildus piešķirtais finansējums ir mazāk nekā piektā daļa no pieprasītā.

Šonedēļ vienā no Rīgas lielākajiem medicīnas centriem sāksies pilotprojekts, kura laikā ārstniecības iestādes apmeklētājiem bez maksas tiks veikti ātrie antigēnu testi Covid-19 atklāšanai.

This week, a pilot project will start in one of the largest medical centers in Riga, during which rapid antigen tests for the detection of Covid-19 will be performed free of charge for the visitors of the medical institution.

Paaugstināts arteriālais asinsspiediens ir vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir arī paaugstināts “sliktais” holesterīna līmenis. Tie ir skaidri riska faktori sirds un asinsvadu slimībām.

Latvijā zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā tūkstoš cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem. Laikus pamanīt šo audzēju un uzsākt ārstēšanos var, izmantojot valsts apmaksātu vēža skrīningu, tomēr pagājušajā gadā tikai nepilni 15 procenti iedzīvotāju izmantoja iespēju veikt šo profilaktisko pārbaudi.

Bez asins donoriem nav iedomājama mūsdienu medicīna, saka mediķi. Lai ārsti varētu izglābt dzīvību visiem pacientiem, kuriem nepieciešama asins pārliešana, gadā vajadzīgi vairāk nekā 50 000 donoru un 150 000 asins komponentu devu.

“Tā ir neaptverama sajūta – dzīvot valstī, kur esi atkarīgs no līdzcilvēku atbalsta. Man ir nācies divreiz lūgt ziedojumus, lai izdzīvotu, un es to nenovēlu nevienam. No sirds žēl, ka lēmumu pieņēmēji savu pienākumu novēluši uz ziedotāju pleciem, cerot, ka sabiedrība būs tā, kas parūpēsies par vēža pacientu dzīvībām,” situāciju Latvijā raksturo melanomas paciente Sondra Zaļupe.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pārgājis uz darbu paaugstinātās gatavības režīmā, kas nozīmē, ka, piezvanot uz ārkārtas tālruni 113, pacientu sūdzības tiks izvērtētas daudz stingrāk un, visticamāk, gadījumos, kad pacienta veselībai vai dzīvībai briesmas nedraudēs, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde netiks nosūtīta.

Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati.

Latvians receive only half of their pre-retirement earnings when they retire, according to the Organization for Economic Co-operation and Development (OECD).

Imunizācijas valsts padomes rīcībā pašlaik nav zinātniski pamatotas informācijas, datu un pierādījumu par papildu vakcinācijas nepieciešamību visām sabiedrības grupām neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa. Tāpēc, visticamāk, tuvākajā laikā netiks pieņemts lēmums par trešo vakcīnas devu pat tiem, kuri to vēlas, piemēram, lai pagarinātu vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu noteiktās valstīs.

Pēdējā mēneša laikā novērojams būtisks Covid-19 pacientu skaita pieaugums slimnīcās un līdz ar to arī būtiski pieaug gultu noslodze, secina Veselības ministrija. Pašlaik ir aizņemti jau 75 procenti Covid-19 pacientiem izveidoto gultu, un slimnīcām vienai pēc otras nākas speciālās nodaļas paplašināt.