Valsts operatīvā medicīniskā komisija izsludina paaugstinātas gatavības situāciju veselības nozarē. Tas nozīmē, ka straujās Covid-19 izplatības dēļ slimnīcās jāierobežo plānveida pasākumi, visām slimnīcām jāiesaistās Covid-19 pacientu ārstēšanā, kā arī veselības aprūpes iestādes drīkstēs mobilizēt visus pieejamos mediķu resursus darbam Covid-19 nodaļās.
Kopējais Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās pārsniedzis 500, un, kā liecina prognozes, pieaugot ik dienu jaunatklāto Covid-19 pacientu skaitam, palielināsies arī slimnīcās ievietoto slimnieku skaits, no kuriem vairāk nekā desmitā daļa ir ar smagu slimības gaitu. Tie ir pacienti, kuri ārstējas intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļās. Pārresoru koordinācijas centra ekspertu grupa uzskata, ka Covid-19 pašlaik Latvijā izplatās nekontrolēti.
Saistībā ar strauju Covid-19 saslimstības pieaugumu un prognozēm par tā turpināšanos, kā arī ietekmi uz slimnīcu iespējām nodrošināt medicīnisko palīdzību ikvienam, kuram tas ir nepieciešams, Valsts operatīvā medicīniskā komisija veselības nozarē izsludinājusi paaugstinātas gatavības stāvokli.
Paaugstinātas gatavības stāvoklis nozīmē, ka nozarē personāla, materiāltehniskie vai citi iesaistāmie resursi ir nepietiekami, lai, turpinot slimnīcu darbu ikdienas režīmā, nodrošinātu visu nepieciešamo reaģēšanas pasākumu veikšanu.
Šis lēmums nozīmē, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests prioretizēs izsaukumus atbilstoši rīcības algoritmiem, savukārt slimnīcām prioritāri ārstniecība jānodrošina neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem.
NMP dienests pacientus nogādās stacionārā atbilstoši valstī noteiktajam hospitalizācijas plānam. Slimnīcu pienākums ir sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas uzņemšanas nodaļā nogādāti ar NMP dienesta brigādēm vai ieradušies paši. Lai to nodrošinātu, slimnīcas nepieciešamības gadījumā pārplānos plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu. “Pacientiem, kuru plānveida ārstniecība būs atlikta, saglabāsies esošā rinda, un, atjaunojoties plānveida palīdzības sniegšanai, viņiem vispirms tiks sniegts pakalpojums,” komisijas lēmumu skaidro Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Ja slimnīca arī pēc visu resursu koncentrēšanas nespēs nodrošināt ārstniecību neatliekamajiem, akūtajiem vai Covid-19 pacientiem, tai ir rakstiski jāinformē Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija, lai operatīvi veiktu izmaiņas hospitalizācijas plānā.
Stradiņa slimnīca katru dienu uzņem vidēji septiņus līdz desmit Covid-19 pacientus, un ar katru dienu pieaug smagi slimo pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās stacionārā. Stradiņos pārprofilētas un papildus izveidotas intensīvās terapijas gultas. Ar papildu skābekli slimnīca var nodrošināt 150 pacientu, jo ir pieejamas gan neinvazīvās, gan invazīvās, kā arī augstas plūsmas skābekļa terapijas iekārtas. Pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, Stradiņi lems par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli. Tādā gadījumā slimnīcai būs jāpārtrauc sniegt plānveida palīdzību un, iespējams, jāierobežo ambulatorās veselības pakalpojumi, koncentrējot visus resursus tikai uz neatliekamo un akūto palīdzības sniegšanu.
NMP dienests pacientus nogādās tuvākajā pieejamajā ārstniecības iestādē, ar uzsvaru - pieejamajā. Tas nozīmē, ka, piemēram, terapijas vai ķirurģijas profila pacients no Rīgas var tikt stacionēts arī Pierīgā esošajās slimnīcās - Ogrē, Tukumā, Jūrmalā -, nevis universitātes slimnīcā. Pacients nevar izvēlēties stacionāru. No nākamās nedēļas Covid-19 nodaļa tiks atvērta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, kā arī Tukuma, Limbažu un Ludzas slimnīcās. Nacionālais veselības dienests ar ģimenes ārstiem pārrunās nepieciešamību veikt stingrāku pacientu šķirošanu novirzīšanai uz slimnīcām.
Pašlaik nodaļas Covid-19 pacientu ārstēšanai atvērtas desmit slimnīcās - Rīgas Austrumu slimnīcā, Stradiņa slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Jelgavas, Jēkabpils slimnīcās, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, kā arī Bērnu slimnīcā.
Pārresoru koordinācijas centra koordinētās ekspertu grupa aicina Ministru kabinetu iespējami īsā laikā sagatavot stingru pasākumu kopumu Covid-19 izplatības ierobežošanai. Centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis norādīja, ka lēmums valdībai ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk oktobra pirmajā nedēļā, paredzot šo pasākumu stāšanos spēkā nākamajā dienā pēc indikatīvi noteikta ar Covid-19 diagnozi hospitalizētu pacientu skaita sasniegšanas. Šis skaits būtu jānosaka Veselības ministrijas institūcijām, bet, pēc ekspertu viedokļa, tam jābūt robežās starp 800 un 1000 pacientiem.
Inficēšanās skaita palielinājums ir saistīts ar koronavīrusa delta paveida augsto lipīgumu un lielo nevakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru Latvijas sabiedrībā.
Pēc līdzšinējām vīrusa izplatības tendencēm spriežot, pēc trim nedēļām inficēšanās gadījumu skaits nedēļā pārsniegs 12 000.
Prognozējams, ka, ņemot vērā infekcijas plašo un pašreizējos apstākļos nekontrolējamo izplatību, hospitalizējamo pacientu skaits strauji turpinās augt un turpmāko trīs līdz četru nedēļu laikā tiks pārsniegta veselības aprūpes izturētspējas augšējā robeža, norāda eksperti. “Tas nozīmētu ne tikai to, ka būs pilnībā atlikta plānveida veselības aprūpe, bet arī to, ka nebūs iespējams nodrošināt veselības aprūpi pacientiem akūtos saslimšanas gadījumos gan Covid-19, gan citu slimību un dzīvībai būtisku apdraudējumu gadījumos,” ekspertu viedokli pauž V. Vesperis. “Īstermiņā no tā nevar glābt vakcinācija, kura, protams, ir ļoti nepieciešama, bet pašlaik ar to vien ir par maz.” Ar pašreizējiem ierobežojumiem nav pietiekami saslimstības straujā pieauguma apturēšanai.
Ekspertu grupa aicina valdību ne tikai pieņemt lēmumu par stingrākiem ierobežojumiem, bet tūlīt pēc to pieņemšanas publiski sabiedriskajā televīzijā un sabiedriskajā radio, kā arī sociālajos tīklos gan latviešu valodā, gan arī krievu valodā izziņot pieņemto lēmumu un tā būtību, skaidrojot tā pamatojumu un nepieciešamību.
UZZIŅA
Slimnīcās nedrīkst pārtraukt
ķīmijterapiju, bioloģiskos medikamentus, orgānu aizstājējterapiju
staru terapiju
veselības aprūpes pakalpojumu hematoloģijā
metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju
pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana
invazīvo kardioloģiju
invazīvo radioloģiju
onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte
veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijā, HIV/AIDS, tuberkulozes ārstēšanā, psihiatrijā, traumatoloģijā
akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus.
Avots: Veselības ministrija
