Ātro kredītu devējiem nav jātausta radiatori, lai uzzinātu, ka sākusies apkures sezona, un nav arī jālasa avīzes, lai uzzinātu par apkures tarifu pieaugumu – par to uzreiz liecina palielināts pieprasījums pēc ātrajiem aizņēmumiem.
Izvēloties jaunas automašīnas, Latvijā lielākoties priekšroka tiek dota apvidus automašīnām, un šāda tendence ir saglabājusies visos pēdējos gados – neatkarīgi no ekonomikas augšupejas vai krīzes.
Siltuma rēķini nebūtu tik šokējoši augsti, ja Latvijā apkurei tiktu piemēroti zemāki nodokļi. Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) par apkuri no 12% uz 5%, visiem Latvijas iedzīvotājiem kopā par siltumu būtu jāmaksā par 15 līdz 17 miljoniem latu gadā mazāk.
Latvijā tuvāko trīs gadu laikā elektrība varētu sadārdzināties par trešdaļu, savukārt 2020. gadā tā varētu maksāt pat pusotru reizi dārgāk nekā tagad, pat neskatoties uz to, ka Latvijai pietiks jaudas, lai uz vietas spētu saražot nepieciešamo elektrības daudzumu, un šajā tirgū valdīs brīva konkurence.
Aizvadītie Ziemassvētki un Jaunā gada sagaidīšanas svētki liecina, ka Latvijā sāk atgriezties trekno gadu pirmssvētku ārprāts – pircēju drūzma veikalos, pārpildītas autostāvvietas, pirotehnikas pastiprināta iegāde.
Četru gadu laikā šis ir pirmais gads, kad 1. janvāris nevēsta par nodokļu vai nodevu kāpumu. Tiesa, arī būtisks nodokļu samazinājums šogad nav gaidāms un nodokļu slogs joprojām ir krietni smagāks nekā pirmskrīzes laikā.
Aptuveni 86 procentiem aptaujāto ģimeņu izdevumi par degvielu bijuši lielāki nekā pērn. Puse aptaujāto autoīpašnieku atzina, ka vairāk bijis jāmaksā par automašīnu remontu, trešdaļai pieauguši izdevumi arī par automašīnu tehnisko skati.
Pateicoties atsevišķu pārtikas produktu palētinājumam, valdības vēlmei pievienoties eirozonai un akcijām veikalos, šogad Ziemassvētku mielasta galdu iespējams uzklāt lētāk nekā pērn.
Latgalē konstatētais cūku mēris cūkgaļas tirgu nav ietekmējis – pieprasījums nav samazinājies un tā lētāka nav kļuvusi. Cūkgaļas cenas joprojām ir rekordaugstas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES). Speciālisti prognozē, ka tuvākā laikā cenu līmenis šim pārtikas produktam nemainīsies.
Labklājības ministrijas aplēses liecina, ka 48,9% mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju 2011. gadu beiguši ar zaudējumiem, savukārt šā gada pirmajā pusgadā mikrouzņēmumu nodokļa kopējais parāds bija sasniedzis 1,40 miljonus latu. Nodoklis par smagu izrādījās 13% šā nodokļa maksātāju.
No Baltijas valstu galvaspilsētām Rīgā ir lētākie sērijveida dzīvokļi, tomēr rīdziniekiem pie jauna mājokļa tikt ir krietni grūtāk nekā Tallinas iedzīvotājiem, jo Igaunijā strādājošie ir labāk atalgoti. Arī kredītu procentu likmes šajā kaimiņvalstī ir zemākas nekā Latvijā.
Lietainā vasara un siltie ziemas mēneši sekmējuši elektrības cenas kritumu brīvajā tirgū. Savukārt mājsaimniecībām, kuras izmanto regulētā tirgus priekšrocības, maksu par elektrību ietekmē tās izmantošana – jo lielāks patēriņš, jo tarifs augstāks.
Klasiskā cūku mēra skartās zonas Krāslavas un Dagdas novados joprojām tiek uzraudzītas. Uz ceļiem 24 stundas diennaktī dežurē Valsts policijas pārstāvji. Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti turpina apsekot dzīvnieku novietnēs izmitinātās cūkas un ņemt asins paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.
Lai gan klasiskā cūku mēra apkarošanā ir iesaistītas vairākas ministrijas, pagaidām vienīgi Zemkopības ministrija (ZM) ir lūgusi kompensēt radušos papildu izdevumus.
Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē tradicionāli tiek pasniegtas nozares balvas Platīna pele. Šogad Platīna pelei 2012 tika saņems rekordliels pieteikumu skaits – 51 pieteikums, kas cīnījās par labākā nosaukumu četrās kategorijās.
Ministru kabinets šodien ārkārtas sēdē lems par iespēju no līdzekļiem, kas atvēlēti neparedzētiem pasākumiem, piešķirt Zemkopības ministrijai 165 110 latus, lai nodrošinātu klasiskā cūku mēra uzraudzības pasākumus mājas cūku un meža cūku populācijā.
Elektroniskās pastkastītes un Facebook pašlaik apceļo automātiski tulkota vēstule latviešu valodā, kas sola 40 procentus no 16,4 miljoniem ASV dolāru, tas ir 6,5 miljonus ASV dolāru jeb apmēram 3,5 miljonus latu. Informācijas tehnoloģiju speciālisti uzskata, ka, visticamāk, tā ir krāpšana.
Latvijā datortehnikas pārdošana gada laikā samazinājusies par aptuveni 23 procentiem, Igaunijā – par 22 procentiem, savukārt Lietuvā tirgus kritums bijis pat 60 procentu apmērā, liecina Informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Dell rīcībā esošā informācija.