Ziemassvētku mielastu šogad var sarūpēt lētāk
Pateicoties atsevišķu pārtikas produktu palētinājumam, valdības vēlmei pievienoties eirozonai un akcijām veikalos, šogad Ziemassvētku mielasta galdu iespējams uzklāt lētāk nekā pērn.
12 ēdienu izmaksas
Ticējums vēsta, ka Ziemassvētkos galdā jāliek 12 ēdienu, lai visu gadu netrūktu pārticības. Neatkarīgā ik gadu īsi pirms Ziemassvētkiem klāj Ziemassvētku mielasta galdu, izvēloties 12 produktus vienā un tajā pašā lielveikalā. Pirms sešiem gadiem, nopērkot kilogramu cepeša, zoss, vārītu apceptu kartupeļu, štovētu kāpostu, zirņu ar speķi, marinētu gurķu, gaļas salātu, mandarīnu, konfekšu Serenāde, 10 speķa pīrādziņus un pāris klaipiņus baltmaizes, mielasts kopā izmaksāja 28,73 latus. (Tā kā ne vienmēr izdevās sarūpēt identiskas piparkūkas, tad šajā aprēķinā tās nav iekļautas.) Pēc tam ik gadu galdā ceļamie produkti kļuva arvien dārgāki un attiecīgi pieauga kopējās mielasta izmaksas. 2007. gadā svētku galdam vajadzēja tērēt 33,04 latus, tad 34,89 latus, 2010. gadā – 35,18 latu. Pērn mielasts, kurā galdu rotāja arī Laimas piparkūkas, maksāja 37,63 latus. Šajos Ziemassvētkos, nopērkot tos pašus produktus, ieskaitot arī piparkūkas, tikpat lielā daudzumā, ir jāsamaksā 34,40 latu. Tātad maltīte izmaksā par aptuveni deviņiem procentiem lētāk nekā pērn.
Cenu svārstības
Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka ar katru gadu viss kļūst dārgāks, Neatkarīgā pārliecinājās, ka gluži tā nav. Daļai produktu tiešām ar katru gadu cena pieaug, taču to nevar teikt par visiem produktiem. Zirņu, kāpostu, gurķu, kartupeļu un citu pārtikas produktu cenas pēc straujiem kāpumiem vienu gadu nereti piedzīvo tikpat strauju kritumu nākamajā gadā.
Sešu gadu laikā visvairāk sadārdzinājušies vārīti apcepti kartupeļi – to cena veikalos pieaugusi divtik. Arī baltmaize šajos Ziemassvētkos maksā krietni dārgāk nekā 2006. gadā.
Tradicionālais Ziemassvētku ēdiens – pelēkie zirņi ar speķi – kopš 2006. gada veikalos ir sadārdzinājies par aptuveni 50%, savukārt speķa pīrādziņi kādreizējo deviņu santīmu vietā nu maksā 16 santīmu.
Savukārt štovēti kāposti palikuši lētāki. Ja 2006. gadā to kilograms veikalos maksāja 1,95 latus, tad šogad – 1,79 latus. Visdārgākie štovētie kāposti bijuši 2009. gadā, tad to kilograms saimniecēm, kuras pašas negribēja mājās gatavot, izmaksāja 2,25 latus. Visdārgākie pelēkie zirņi ar speķi bijuši 2010. gadā – tad to cena bija uzlēkusi pat līdz 3,19 latiem par kilogramu.
Padomju laiku Ziemassvētku garduma – mandarīnu – cena pēdējo sešu gadu laikā nav būtiski mainījusies – tā ik gadu svārstās no 0,80 latiem līdz 1,00 latam par kilogramu.
PVN ietekme – daļēja
2009. gada 1. janvāris radīja problēmas ne tikai tirgotājiem, kuriem vajadzēja īsā laikā nomainīt cenu zīmes, jo PVN likme tika paaugstināta no18% uz 21%, bet arī pircējiem – preces veikalā kļuva dārgākas. Ja salīdzina Ziemassvētku mielasta izmaksas, tad tās šajā laikā pieauga krietni vairāk nekā tikai PVN likmes maiņa. 2011. gadā PVN likme kāpa vēl par vienu procentpunktu, un tas atspoguļojās arī pārtikas produktu cenās. Šā gada vidū, samazinot PVN likmi, teorētiski arī visiem produktiem vajadzēja kļūt lētākiem, taču, kā secināja Neatkarīgā, – daļa produktu maksāja santīmu santīmā kā pērn decembra vidū, tā šogad. Piemēram, speķa pīrādziņi, Laimas piparkūkas, mandarīni cenā nemainījās. Centrālās statistikas pārvaldes dati gan liecina, ka jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pārtikas cenas vidēji samazinājās par 0,9 procentiem, taču jau novembrī, salīdzinot ar oktobri, pārtikas cenas atkal sākušas kāpt. Salīdzinot ar pagājušā gada novembri, šā gada novembrī cenas kāpušas par 3,1 procentu. Dārgāks bija palicis siers, piens, olas, gaļa un gaļas izstrādājumi, kā arī augļi.