No Baltijas valstu galvaspilsētām Rīgā ir lētākie sērijveida dzīvokļi, tomēr rīdziniekiem pie jauna mājokļa tikt ir krietni grūtāk nekā Tallinas iedzīvotājiem, jo Igaunijā strādājošie ir labāk atalgoti. Arī kredītu procentu likmes šajā kaimiņvalstī ir zemākas nekā Latvijā.
Pirms gada rīdzinieks, kurš saņēma vidēju algu, neuzņemoties pārlieku lielu risku, varēja atļauties kredītā iegādāties 44,2 kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību. Pašlaik viņš jau var domāt par 48,4 kvadrātmetru platību, liecina SEB bankas veiktais mājokļu pieejamības indekss. Lai gan Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās mājokļu pieejamības indeksa pieaugums gada laikā ir līdzīgs, tomēr Viļņā iedzīvotāji joprojām var iegādāties savā īpašumā vismazākos dzīvokļus – 36,9 kvadrātmetru platībā, savukārt igauņiem vēl arvien ir iespējas iegādāties lielāku mājokli nekā kaimiņvalstu iedzīvotājiem – 50,9 kvadrātmetrus. Arī Swedbank, kas mājokļa pieejamību rēķina indeksā, ietverot tajā vidējo cenu par 55 kvadrātmetru dzīvokli, bankas kredītu un vidējo mēnešalgu, secina līdzīgi – Tallinas iedzīvotājiem ir labākas iespējas iegādāties mājokli nekā Rīgas vai Viļņas iedzīvotājiem.
Procentu likmes krīt
Rīgā dzīvokļu cenas joprojām ir viszemākās no Baltijas valstu galvaspilsētām. Tiesa, arī vidējā alga mūsu valstī ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Savukārt vislabāk atalgotie šobrīd ir Tallinā strādājošie, bet visaugstākās dzīvokļu cenas – Viļņā. Banku eksperti gan uzsver, ka tie nav noteicošie faktori, kas pašlaik veicinājuši mājokļa pieejamību.
«Visās Baltijas valstu galvaspilsētās mājokļu pieejamība pieaugusi galvenokārt kredītu vidējo procentu likmju samazināšanās dēļ. Pēdējo 12 mēnešu laikā vidējā efektīvā gada izmaksu procentu likme mājokļu kredītiem eiro valūtā samazinājās par vairāk nekā 0,8 procentpunktiem, uzlabojot mājokļu pieejamību par aptuveni 9%. Šā gada III ceturksnī viszemākās procentu likmes mājokļu kredītiem bija Igaunijā (2,94%), kam seko Lietuva ar 3% un Latvija ar 3,36%,» uzsvēra SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
To, vai pēc gada mājokļu pieejamība Latvijā būs uzlabojies vai – gluži otrādi – pasliktinājusies, banku eksperti vairās prognozēt. Pēc M. Kazāka teiktā, visticamāk, nākamgad saglabāsies mērens algu pieaugums un, iespējams, nedaudz kāps arī īpašumu cenas, taču to, cik strauji mainīsies kredītu procentu likmes, pašlaik esot grūti spriest. Arī E. Rudzītis uzskata, ka zemās procentu likmes nebūs mūžīgi, tādējādi tālākā nākotnē procentu likme var kļūt par faktoru, kas mājokļu pieejamību var samazināt.
Iemaksai jākrāj divus gadus
Lai iegādātos mājokli kredītā, bankas pašlaik prasa apmēram 15–20% pirmo iemaksu. Banku aprēķini liecina, ka pirmo iemaksu vidēji turīgām mājsaimniecībām izdodas sakrāt divu līdz trīs gadu laikā ar nosacījumu, ka ik mēnesi 30% no ienākumiem novirza šim mērķim. Pēc Swedbank aprēķiniem, laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai 55 kvadrātmetrus lielam dzīvoklim Rīgā, gada laikā ir sarucis par divām ar pusi nedēļām, sasniedzot 26,3 mēnešus, savukārt Viļņā tas palielinājās par gandrīz divām nedēļām, sasniedzot 36,9 mēnešus. Tallinā, lai sakrātu pirmo iemaksu tādam pašam dzīvoklim, esot nepieciešami 25,8 mēneši.
Īrēt vai pirkt?
Banku ekonomisti ar 100 procentu pārliecību nevar pateikt, vai izdevīgāk ir īrēt vai izmantot kredītu un pirkt mājokli. «Tas ir atkarīgs no katras konkrētās mājsaimniecības, kredīta ilguma, īpašuma atrašanās vietas un situācijas nākotnē,» uzsvēra Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Bankas aprēķini liecina, ka pie pašreizējām dzīvokļu cenām, īres cenām un kredīta procentu likmēm sērijveida dzīvokli kredītā izdevīgāk ir iegādāties tikai tad, ja aizņēmums ir vismaz uz 20 gadiem. Savukārt, ja kredītu ņem tikai uz 10 gadiem vai nav pārliecības, ka šajā mājvietā dzīvos ilgstoši, šobrīd izdevīgāka tomēr esot īre.
«Ja mājsaimniecība tiešām plāno dzīvot vienā mājoklī vismaz 5–10 gadus, pirkt dzīvokli var būt izdevīgāks risinājums. Ilgstoši īrējot dzīvoklī, būs jāmaksā par tā nolietošanos, lai arī mājoklis pieder kādam citam,» piebilda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
***
UZZIŅAI
Īres plusi un mīnusi
+ lielākas manevra iespējas
+ īres maksa stabilāka par nekustamā īpašuma cenām
+ nav jāuzņemas ilgtermiņa saistības
– ilgtermiņā īre dārgāka nekā kredīts
– dzīvokli nevar izmantot kā aktīvu, piemēram, nepieciešamības gadījumā ieķīlāt vai pārdot
– jārēķinās ar dzīvokļa īpašnieka noteikumiem
Avots: Swedbank, Neatkarīgā
***
Mājokļu pieejamības indekss* Baltijā, m2
Rīga
44,2**
48,4***
Tallina
48,8**
50,9***
Viļņa
34,7**
36,9***
*Maksimālā sērijveida dzīvokļa platība, ko var iegādāties viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot banku kredītu uz 25 gadiem un ar 20% pirmo iemaksu
**2011. gada III ceturksnis
***2012. gada III ceturksnis
Avots: SEB
***
Vidējā neto alga, Ls
Rīga 388
Tallina 549
Viļņa 392
*
Vidējā dzīvokļu cena, Ls/m2
Rīga 557
Tallina 772
Viļņa 789
Avots: Swedbank