Lietainā vasara un siltie ziemas mēneši sekmējuši elektrības cenas kritumu brīvajā tirgū. Savukārt mājsaimniecībām, kuras izmanto regulētā tirgus priekšrocības, maksu par elektrību ietekmē tās izmantošana – jo lielāks patēriņš, jo tarifs augstāks.
Šis ir jau otrais gads, kopš Latvenergo mājsaimniecībām piemēro dalīto tarifu – par pirmajām 1200 iztērētajām elektroenerģijas kilovatstundām mājsaimniecībai jāmaksā pēc starta tarifa, tas ir, 0,0818 Ls/kWh, bet par katru nākamo kilovatstundu pēc pamata tarifa, tas ir, 0,1065 Ls/kWh.
Tarifu lietā gaida lēmumu
Rīdzinieks Kārlis, kurš kopā ar ģimeni – dzīvesbiedri un trim dēliem – mitinās Iļģuciemā Rīgā, novembrī saņēma paziņojumu, ka starta tarifa kilovatstundas tūlīt būs iztērētas un ka maksu par elektrību būs jāaprēķina pēc pamata tarifa. Ar to, ka gadu neizdosies iztikt ar 1200 kilovatstundām elektrības, viņš jau bija rēķinājies, jo mājās ir gan ledusskapis, gan televizors, gan dators, gan arī lielākais elektrības rijējs – elektriskā cepeškrāsns. Tomēr, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad elektrība tērēta vairāk, jo pagājušajā tarifu gadā paaugstināto maksu par elektrību Kārļa ģimene sāka maksāt februārī.
To, cik šobrīd mājsaimniecību norēķinās jau pēc pamata tarifa, Latvenergo nezināja pateikt. «Šādu informāciju neapkopojam,» Neatkarīgajai uzsvēra Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pērn decembrī apmēram 225 000 mājsaimniecību ar Latvenergo norēķinājās pēc augstākā – pamata – tarifa. Savukārt šā gada janvārī tādas jau bija 306 000 mājsaimniecības.
«Mājsaimniecību sektorā šogad nav būtiskas elektroenerģijas patēriņa izmaiņas, iedzīvotāji elektrību lieto aptuveni tikpat daudz, cik pagājušajā tarifu gadā,» skaidroja I. Bidere. Aprīļa beigās, pirms noslēdzās iepriekšējais tarifu gads, Latvenergo informēja, ka 55% no klientiem norēķinoties pēc starta tarifa.
Tomēr lielākā daļa sabiedrības ir neapmierināti ar elektrības tarifiem regulētajā tirgū, un Latvenergo tarifu lietā jau gadu notiek tiesāšanās. Ceturtdien Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pagarināja termiņu nolēmuma sastādīšanai šajā lietā un noteica, ka nolēmums būs pieejams 31. janvārī.
Cenas nekāpšot
Latvijā elektroenerģijas tirgu atvēra 2007. gadā, un kopš tā laika Latvijā darbojas SIA Enefit. Pašlaik uzņēmums, kuram ir vairāk nekā 1300 klientu, apkalpo 20 procentu no Latvijas atvērtā tirgus. No 2013. gada septembra uzņēmums sola piedāvāt elektroenerģiju arī mājsaimniecībām Latvijā.
SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers Neatkarīgajai atklāja, ka šogad vērojams vispārējs elektroenerģijas cenu kritums. Pēc viņa vērtējuma, šogad elektroenerģija palētinājusies pat vairāk nekā par 10%, salīdzinot ar 2011. gada vidējo elektroenerģijas cenu Somijas nākotnes darījumu tirgū, kas kalpo par pamatu Baltijas elektroenerģijas tirgus fiksētas cenas līgumiem. J. Bethers cenas kritumu skaidro ar netipiski siltajiem ziemas mēnešiem un nokrišņiem bagāto vasaru.
«Pērn zemākās cenas nākamā gada darījumiem tika fiksētas decembra
otrajā pusē. Savukārt 2012. gada zemākās nākotnes darījumu cenas tika fiksētas jūnija vidū, kad tās bija par 5,3% zemākas nekā 2012. gada 11 mēnešu vidējā vērtība. Taču, pretēji pērn novērotajai tendencei gada nogalē cenām samazināties, decembra sākumā elektroenerģijas iegādes līgumu cenas 2013. gadam ir pieaugušas salīdzinājumā ar novembri. Tomēr, analizējot elektroenerģijas biržas nākotnes darījumu tendences, būtisks elektrības cenu pieaugums ilgtermiņā pašlaik nav paredzams, jo nākotnes darījumu tirgus līdz pat 2017. gadam uzrāda vien nelielas cenu svārstības 1–3 eiro/MWh apmērā,» sacīja J. Bethers.
Populārākie vidēja termiņa līgumi
Kopš 1. novembra elektroenerģiju par regulētu tarifu var iepirkt tikai tie lietotāji, kas elektroenerģiju patērē mājsaimniecības vajadzībām. Pārējiem lietotājiem elektroenerģija jāiepērk, izvēloties kādu no elektroenerģijas tirgotājiem, par vienošanās cenu. Latvijā patlaban ir reģistrēti 43 elektroenerģijas tirgotāji.
«Šogad Latvijā notikušie tirgus aktivizēšanas soļi ir veicinājuši daudz plašāka uzņēmumu loka interesi par tirgu nekā līdz 2012. gadam, kad šis jautājums bija aktuāls tikai nepilniem diviem tūkstošiem uzņēmumu. Ikdienā redzam, ka līgumu izvēle tiek veikta daudz rūpīgāk, ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku,» teica J. Bethers.
Veicot aptauju, Enefit secinājis, ka salīdzinājumā ar 2011. gadu par 5% ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kuri izvēlas īstermiņa līgumus līdz vienam gadam. Šāda tendence varētu būt saistīta ar to, ka pēdējā gada laikā tieši īstermiņa līgumi ir izrādījušies veiksmīgākie, jo, no jauna pārslēdzot līgumus, tirgus cenas krituma rezultātā uzņēmumiem izdevās ietaupīt. Līdzīgi kā gadu iepriekš populārākie ir vidēja termiņa līgumi – klienti vislabprātāk slēgtu līgumus, kuru termiņš ir no viena līdz trim gadiem, Pētījums arī liecina, ka samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri izvēlētos cenu pilnībā vai daļēji piesaistīt elektroenerģijas biržas svārstībām.