Par spīti alus ražotāju iebildumiem, Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot, ka alu un citus alkoholiskos dzērienus lielajās plastmasas pudelēs, kuri saražoti līdz 2017. gada 31. decembrim, būs atļauts realizēt līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. martam. Alus darītāji cer, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis neizsludinās šos grozījumus likumā.
Saeimas deputāti Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu projektu šodien skatīs otrreizējā caurlūkošanā. No deputātu lēmuma būs atkarīgs, vai alus nozarei tiks dots laiks sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, vai arī jaunās prasības stāsies spēkā jau pēc dažiem mēnešiem, radot uzņēmumiem zaudējumus 3,3 miljonu eiro apmērā viena gada laikā un prasot 9 miljonu lielas papildu investīcijas.
Latvijā ar katru gadu palielinās iedzīvotāju skaits, kas regulāri lieto datoru un internetu, kā arī veic pirkumus internetā. Pēdējo divu gadu laikā četrkāršojies to iedzīvotāju skaits, kas arī pārtiku pērk tiešsaistē. Turklāt lielākā daļa pircēju internetā meklē kvalitatīvākus pārtikas produktus, kaut arī tie maksātu dārgāk.
Vēsais pavasaris un niknās salnas visvairāk gaidītās vietējās ogas – zemenes – šogad padarījuši par deficīta preci. Vakar tās velti bija meklēt Rīgas Centrāltirgū vai lielveikalos.
Pārtikas sadārdzināšos pēdējo 12 mēnešu laikā pamanījuši aptuveni 93 procenti Latvijas iedzīvotāju. Arī nākotnes prognozes nav neko iepriecinošas. Eksperti pieļauj, ka gan šogad, gan arī nākamajos gados pārtikas produkti varētu kļūt vēl dārgāki, saistot to ar izejmateriālu izmaksu pieaugumu.
Pat neskatoties uz to, ka valsts kopš 2014. gada daļēji subsidē obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu, vidēji lieliem Latvijas uzņēmumiem šajā komponentē ir jāmaksā teju divtik, cik komersantiem Lietuvā un Igaunijā, un teju četrtik, cik Somijā. Ekonomikas ministrija (EM) ir atradusi risinājumu OIK samazināšanai nākotnē.
Pēc trim nedēļām – 15. jūnijā – visā Eiropas Savienībā stājas spēkā jaunā Viesabonēšanas regula, kuras nosacījumu dēļ mobilo sakaru operatori Latvijā mainījuši tarifu plānus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saņēmuši daudz sūdzību par mobilo sakaru pakalpojumu jaunajiem tarifiem no iedzīvotājiem, kuri nebrauc uz ārzemēm un nelieto datu pārraidi telefonos.
Latvijā visvairāk bezdarbnieku ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Jauniešu vidū bezdarbnieku ir mazāk, tomēr starp Baltijas valstīm Latvijā tas ir visaugstākais.
Kadastrālo vērtību iesaldēšana uz diviem gadiem no nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma paglābs tikai daļu īpašumu, jo Saeimas akceptētie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz vairākas atkāpes. Ar kadastrālās vērtības pieaugumu un tai sekojošu nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu nākamgad jārēķinās, piemēram, jaunajos projektos dzīvojošajiem.
Tūristu skaits Jūrmalā šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 31,3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Arī Latvijā pēdējās dienās vairāki datori cietuši no šifrējošā izspiedējvīrusa, kas tiek dēvēts par vēsturē apjomīgāko izspiedējvīrusu, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV rīcībā esošā informācija.
Lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugumu tuvākajos gados, Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
AS Sadales tīkls aizvadītā gada finanšu un tehniskās darbības kvalitātes rezultāti uzrāda pozitīvas tendences visos rādītājos, un tas ir rezultāts iepriekšējos gados ieguldītā darba efektivitātei. Par aktuālo situāciju uzņēmumā intervijā Neatkarīgajai stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Andis Pinkulis.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) agronomi cer, ka sējumi salu spēs pārlaist samērā veiksmīgi. Vislielākās bažas agronomiem ir par augļudārziem.
Pateicoties Eiropas Savienības (ES) finansējumam, valsts galveno un reģionālo autoceļu kvalitāte ir kļuvusi daudz labāka. Taču vairāk nekā puse no Latvijas ceļu tīkla ir grants ceļi ar visām no tā izrietošajām sekām – sliktos pavasaros neizbraucami, vasarās putekļaini un bez greiderēšanas – grambaini. A/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) Ražošanas departamenta direktors Juris Millers intervijā Neatkarīgajai atklāj pērn paveikto, šogad iecerēto, kā arī plānus, kā grants ceļus padarīt braukšanai komfortablākus.
Sākot ar 2017. gada 15. jūniju, Eiropas Savienībā (ES) tiks pilnībā atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā ES valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā. Tas izraisīs lielāko daļu mobilo sakaru tarifu pieaugumu Latvijā jau ar 1. jūniju.
Rīgas veselības centra filiālē Iļģuciems veikti ievērojami renovācijas darbi, kuru rezultātā ārstniecības iestāde kļuvusi ne tikai komfortabla un skaista, bet arī moderni aprīkota.
Lai Neatkarības atjaunošanas svētkus šogad padarītu garākus, darbadiena no 5. maija pārcelta uz 13. maiju. Savukārt nākamgad uz darbu būs jādodas 21. aprīļa sestdienā, lai iegūtu brīvu pirmdienu – 30. aprīli. Tad Darba svētkus varēs svinēt četras dienas.