Mājputniem vēl mēnesi mājas arests

 
©F64

Putnu gripas draudu dēļ Latvijā vēl mēnesi mājputnus aizliegts turēt ārpus novietnēm. Lietuvā un Igaunijā šādu ierobežojumu šobrīd nav.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere Neatkarīgajai stāstīja, ka kopš pagājušā gada oktobra lielākajā daļā Eiropas valstu tika reģistrēta pastiprināta savvaļas un mājputnu saslimšana ar putnu gripu. Ņemot to vērā, Eiropas Komisija izstrādāja īstenošanas lēmumu, kas nosaka, ka katrai dalībvalstij ir jāievieš prasības, kas pastiprinātu biodrošības pasākumus un samazinātu risku ienest augsti patogēnās putnu gripas vīrusu no savvaļas putniem mājputnu novietnēs. «Tas nozīmē, ka prasības nav vienotas visās ES dalībvalstīs. Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta ekspertiem konsultējoties ar ornitologiem un ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un savvaļas putnu migrācijas ceļus, augstākais riska periods tika noteikts laika posmā no marta līdz maija beigām. Ierobežojumu periods tika noteikts, lai mazinātu mājputnu saslimšanas riskus un zaudējumus Latvijas ekonomikai,» uzsvēra I. Meistere.

Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijā šā gada 1. martā stājās spēkā valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par biodrošību, kas saistībā ar putnu gripas draudiem paredz trīs mēnešu aizliegumu turēt mājputnus ārpus kūtīm. Tie paredz, ka laikā no 1. marta līdz 2017. gada 31. maijam visi mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, kā arī ir aizliegta izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un olām.

Savukārt Lietuva aizliegumu turēt mājputnus ārpus novietnēm ieviesa vien uz mēnesi - no 1. marta līdz 31. martam, bet Igaunija vispār neieviesa šādu aizliegumu. Tāpēc šobrīd vistas, gaiļi, pīles, zosis, tītari, fazāni un citi mājputni Lietuvā drīkst ganīties brīvā dabā, bet Latvijā tie vēl vairāk nekā mēnesi ir jātur kūtī. I. Meistere gan uzsvēra, ka mājputni nav obligāti jātur kūtī. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas skaidrojumu tā var būt kūts vai cita veida un konstrukcijas vieglāka būve, kura ir ar vai bez pamatiem un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu (sevišķi ūdensputnu), kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Šī telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu. Tāpat slēgta telpa var būt arī tikai slēgta nojume.

PVD kopš marta arī pievērš pastiprinātu uzmanību tam, kā putnkopības un citās saimniecībās tiek ievēroti biodrošības pasākumi. Līdz šim PVD ir pārbaudījis 491 novietni, kurā tur tiek turēti mājputni. Neatbilstības konstatētas 61 gadījumā.

I. Meistere stāstīja, ka tiek pārbaudītas ne tikai specializētas putnkopības saimniecības, bet dažādu veidu saimniecības, arī reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. «Jāpiezīmē, ka tieši piemājas (pašpatēriņa) putni ir tie, kurus saimnieki visbiežāk laiž brīvā dabā, tādējādi pieļaujot tieša kontakta iespējamību ar slimības ierosinātāju,» uzsvēra I. Meistere.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja norādīja, ka PVD turpinās arī maijā pārbaudīt saimniecības, kas nodarbojas ar mājputnu turēšanu, iekams beigsies noteiktie mājputnu turēšanas ierobežojumi.



 

Abonē