Elektroapgāde Latvijā ik gadu uzlabojas

AS Sadales tīkls aizvadītā gada finanšu un tehniskās darbības kvalitātes rezultāti uzrāda pozitīvas tendences visos rādītājos, un tas ir rezultāts iepriekšējos gados ieguldītā darba efektivitātei. Par aktuālo situāciju uzņēmumā intervijā Neatkarīgajai stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Andis Pinkulis.

- Atskatoties uz 2016. gadu, varu teikt, ka kopumā Sadales tīklam tas ir bijis diezgan veiksmīgs, vērtējot gan finanses, gan tehnisko attīstību, gan aktivitātes, kuras ir realizētas, lai nodrošinātu uzņēmuma ilgtermiņa attīstību. Neapšaubāmi svarīgākais notikums pērn bija sadales sistēmas pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņas, mazinot nevienlīdzību starp klientiem, kuri lieto elektroenerģiju, un tiem klientiem, kuri to savos objektos nelieto, un iesaistot visus sadales sistēmas lietotājus elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, ko nodrošina fiksētā maksa par pieslēguma nodrošināšanu. Vienlaikus ar jauno tarifu struktūru mēs klientus motivējam pievērst lielāku uzmanību tam, cik efektīvi tiek izmantota viņu objektos esošā elektrotīkla pieslēguma jauda. Ja pirms tarifu struktūras izmaiņām klienti elektroenerģijas lietošanas efektivitāti galvenokārt vērtēja pēc elektrības patēriņu raksturojošām mērvienībām - kilovatstundām, tad pēc tarifu struktūras izmaiņām redzam, ka klienti arvien vairāk pievērš uzmanību tam, cik efektīvi izmanto esošās elektrotīkla pieslēguma jaudas.

Sniedzot konsultācijas klientiem, saprotam, ka elektrotīkla pieslēguma jauda varbūt nav pirmā lieta, kas ir uzņēmuma biznesa darba kārtībā, tomēr mēs aicinātu klientus veltīt laiku sava elektrotīkla pieslēguma efektivitātes un jaudas izvērtēšanai, tādējādi samazinot uzņēmējdarbības izmaksas. Protams, viena atsevišķa uzņēmuma lēmums par atteikšanos no neizmantotās elektrotīkla pieslēguma jaudas kopējo sadales sistēmu būtiski neietekmē, bet, ja šo procesu skata kopumā, tad redzam, ka efektīva elektrotīkla pieslēguma jaudas lietošana atstāj pozitīvu iespaidu gan uz klienta izmaksām par elektrību, gan uz kopējo sadales sistēmas elektrotīkla noslodzi. Tas ir ieguvums arī jaunajiem klientiem, kuriem nepieciešams jauns elektrotīkla pieslēgums vai kuri vēlas palielināt elektrotīkla pieslēguma jaudu. Līdz šim klienti elektrotīkla pieslēguma jaudu ir pārskatījuši

41 tūkst. objektos, kas, manuprāt, ir nozīmīgs skaits. Divas trešdaļas ir mājsaimniecību objekti, un viena trešdaļa ir uzņēmumi un organizācijas. Bet, ja vērtē pieslēguma jaudas apjomu, protams, lielāko īpatsvaru veido biznesa klienti.

Viens no mērķiem, veicot tarifu struktūras izmaiņas, bija elektrotīkla pieslēguma jaudu efektīva lietošana, bet otrs mērķis - aicināt klientus izvērtēt, vai elektrotīkla pieslēgums viņiem faktiski ir nepieciešams. Tā sauktie nulles patēriņa elektrotīkla pieslēgumi netiek izmantoti, bet tajā pašā laikā mums ir pienākums nodrošināt šiem objektiem nepārtrauktu elektroapgādi un uzturēt un atjaunot šo elektrotīklu. Pirms tarifu izmaiņām Latvijā bija aptuveni 120 tūkstoši šādu elektrības pieslēgumu, kuros elektrība faktiski netiek lietota vai tiek lietota ļoti maz. Tādēļ joprojām klientus aicinām izvērtēt, vai viņiem ir nepieciešams šis konkrētais pieslēgums. Ja elektrotīkla pieslēgums klientam ir nepieciešams, tad mēs turpināsim uzturēt un atjaunot šo elektrotīklu, bet, ja tas nav vajadzīgs, klientam ir iespēja no tā atteikties, savukārt Sadales tīklam tā ir iespēja efektīvāk plānot investīcijas un izvērtēt elektrotīkla konfigurāciju. No pagājušā gada jūnija klienti ir atteikušies no aptuveni 10 000 elektrotīkla pieslēgumu, kas viņiem nav nepieciešami. Tātad šie klienti ir sapratuši, ka šie pieslēgumi viņiem nebūs vajadzīgi. Savukārt pārējie klienti acīmredzot pieļauj, ka nākotnē viņiem pieslēgums varētu būt vajadzīgs, pat neskatoties uz to, ka līdz šim viņi to nav izmantojuši vai izmantojuši ļoti maz, un visiem klientiem mēs attiecīgi nodrošināsim nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi un objektā esošo elektrotīkla pieslēguma jaudu.

Vēl viens mērķis, līdzsvarojot sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, bija uzņēmuma attīstības un investīciju plāna sekmīga īstenošana, kas nepieciešams, lai plānveidīgi atjaunotu un uzlabotu novecojušo elektrotīklu, un tas savukārt mums ļauj gadu no gada uzlabot mūsu pakalpojumu kvalitātes un drošuma raksturojošos rādītājus - vidējo elektroenerģijas piegādes pārtraukuma ilguma indeksu (SAIDI) un vidējo elektroenerģijas piegādes pārtraukuma skaita indeksu (SAIFI) vienam klientam gadā. Gan plānoto, gan neplānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgums 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājies par 18 procentiem. Neplānoto elektrības pārtraukumu ilgums ir ievērojami samazināts, un rādītāji tuvojas Eiropas valstu vidējam līmenim. Šobrīd šis rādītājs mums ir 120 minūtes vienam klientam gadā, Eiropā vidēji - 100 minūtes.

- Kādā veidā to ir izdevies panākt?

- Neplānoto atslēgumu ilgumu viennozīmīgi samazinājušas iepriekšējos gados ieguldītās investīcijas elektrotīkla atjaunošanā un uzlabošanā. Iepriekšējos gados elektrotīkla attīstībā ir ieguldīti aptuveni 100 miljoni eiro gadā. Un mēs redzam, ka tas ir vienīgais pareizais risinājums, kā uzlabot klientu elektroapgādes kvalitāti un drošumu. Ja runājam par plānotiem elektroapgādes pārtraukumiem, kuri ir saistīti ar elektrotīkla remontu, rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem, tad, lai mūsu ikdienas darbs pēc iespējas mazāk traucētu klientus, mēs turpinām analizēt un pilnveidot gan uzņēmuma, gan sadarbības partneru darba procesus, kā arī apmācīt personālu veikt plānoto darbu, neatslēdzot klientiem elektroapgādi, un redzam, ka precīzāka nepieciešamo darbu, laika un resursu plānošana gadu no gada dod pozitīvus rezultātus. Ja, plānojot uzņēmuma darbu, pēdējos gadus noteicām, ka maksimālais plānotā elektroapgādes pārtraukuma ilgums klientiem nedrīkst būt ilgāks par sešām stundām, tad šā gada otrajā pusē esam nolēmuši iet soli tālāk, nosakot, ka plānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgums klientiem nedrīkst pārsniegt piecas stundas. Lai to sasniegtu, nepieciešams turpināt darba procesu analīzi un pilnveidot gan uzņēmuma, gan sadarbības partneru profesionālās zināšanas un iemaņas, lai to pašu darbu izdarītu vēl īsākā laikā nekā šobrīd.

Lai to panāktu, pēdējos divus gadus esam aktīvi strādājuši pie tā, lai gan AS Sadales tīkls personāls, gan sadarbības partneri jebkādu darbu elektrotīklā spētu veikt, neatslēdzot elektroapgādi klientiem. Šobrīd šādu darba tehnoloģiju izmantojam darbam zemsprieguma elektrotīklā un plānojam nākotnē remontu darbus, neatslēdzot klientiem elektroapgādi, veikt arī vidējā sprieguma elektrotīklā.

- Kā pērn veicies ar viedo skaitītāju uzstādīšanu?

- Pagājušais gads ir bijis ļoti ražīgs - uzstādījām 153 000 viedo elektroenerģijas skaitītāju. Kopš 2014. gada, kad sākām šo projektu, kopumā esam jau uzstādījuši vairāk nekā 280 tūkstošus viedo elektroenerģijas skaitītāju, kas ir aptuveni 25% no visiem elektrotīkla pieslēgumiem, un kopumā tie uzskaita 75% no kopējā visu klientu elektrības patēriņa. Šogad plānojam uzstādīt vēl 110 tūkstošus viedo skaitītāju, līdz ar to jau gada beigās aptuveni 400 tūkstoši klientu varēs izmantot viedo skaitītāju sniegtās iespējas.

- Vai ir vērts turpināt šo programmu, ja jau ir aptverta tik liela daļa?

- Uzskatu, ka šis darbs ir jāturpina, proti, līdz 2023. gadam viedos skaitītājus plānojam uzstādīt visiem klientiem, ik gadu uzstādot aptuveni 100 tūkstošus skaitītāju. Tam ir vairāki iemesli. Pirmais, protams, ir vajadzība atjaunot novecojušo skaitītāju parku. Šobrīd objektos uzstādītajiem indukcijas vai elektroniskajiem skaitītājiem ir noteikts lietošanas ilgums un tie ir plānveidīgi jāmaina. Otrs iemesls ir tehnoloģiju attīstība un klientu prasības pēc detalizētākas informācijas par elektrības patēriņu. Līdzīgi kā attīstās, piemēram, viedtālruņu tehnoloģijas un teju katru gadu ir jauna paaudze, tā arī attīstās elektroenerģijas skaitītāji un elektrotīkls. Visā Eiropā elektrotīkls kļūst digitāls un attālināti vadāms, tehnoloģijas kļūst modernākas un lētākas. Turklāt tā ir iespēja paaugstināt AS Sadales tīkls saimnieciskās darbības izmaksu efektivitāti, kas pozitīvi ietekmēs sadales sistēmas pakalpojumu tarifus ilgtermiņā. Viedo skaitītāju uzstādīšana bija rūpīgi izsvērts un ekonomiski pamatots lēmums, jo gudra elektroenerģijas patēriņa uzskaite dod būtiskus ieguvums visām elektroenerģijas tirgū iesaistītajām pusēm, gan klientiem, gan tirgotājiem, gan sadales sistēmas operatoram. Ja mēs salīdzinātu viedo skaitītāju ieviešanu Igaunijā un Latvijā, tad jāsaka, ka Igaunijā viedo skaitītāju ieviešana jau ir noslēgusies un tā ir izmaksājusi aptuveni 100 miljonus eiro, savukārt Latvijā plānotās investīcijas viedo skaitītāju ieviešanai ir aptuveni 40 miljoni eiro, jo projektu īstenojam pakāpeniski. Tāpat, salīdzinot tehnoloģiskās skaitītāju iespējas, esam ieguvēji, jo jau šobrīd Latvijā klientiem uzstādām viedos elektroenerģijas skaitītājus, kuru tehnoloģiskās iespējas ir augstākas par tiem skaitītājiem, kuri uzstādīti Igaunijā.

- Kāpēc pāreja uz viedajiem skaitītājiem ir tik svarīga? Elektrības patēriņu taču rāda arī iepriekšējie skaitītāji?

- Ieviešot viedos elektroenerģijas skaitītājus, pakalpojums, ko sniedzam klientiem, kļūst arvien efektīvāks, tas ir, tam ir jāvelta mazāk resursu, jo ne mums, ne klientiem nav fiziski jābrauc un jānolasa skaitītāja rādījums, bet mēs to varam izdarīt attālināti. Nākotnē mēs varēsim novērst elektrotīkla bojājumu, pat pirms klients mums par to ziņo, jo viedais elektroenerģijas skaitītājs attālināti sniegs informāciju par elektroapgādes traucējumiem klienta objektā. Digitālās tehnoloģijas mūsdienās ienāk ikdienā arvien vairāk, tostarp enerģētikas nozarē - elektrotīkls kļūst digitāls un attālināti vadāms, ļaujot darbu darīt efektīvāk, ātrāk, un tā ir iespēja automatizēt procesus. Pagājušajā gadā ir noslēgusies vienotās dispečervadības sistēmas ieviešana visā Latvijā, un viens no virzieniem, ko mēs attīstām, ir automātiska elektrotīkla bojājumu lokalizācija, ko veic sistēma, nevis mūsu darbinieks, ierodoties notikuma vietā.

- Ko no tā iegūs klients?

- Klientiem tas nozīmē ātrāku elektroapgādes atjaunošanu elektrotīkla bojājumu gadījumos. Mēs spēsim ātrāk un precīzāk attālināti noteikt elektrotīkla bojājuma vietu un atjaunot klientiem elektroapgādi pēc iespējas īsākā laikā. Tomēr svarīgākais darbs, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un elektroapgādes drošumu, ir plānveidīga un savlaicīga elektrotīkla atjaunošana. Mūsu mērķis ir ik gadu atjaunot vismaz

2% no kopējā elektrotīklu garuma jeb aptuveni 1600 kilometru. Tā mēs nodrošināsim, ka kopējais elektrotīkls tiek atjaunots reizi 50 gados, jo vidēji tik ilgi kalpo elektrotīkla elementi.

- Vai Sadales tīkls pamazam nezaudē klientus, ņemot vērā tarifu līdzsvarošanas procesu, kura rezultātā daļa klientu atteicās no tukšajiem pieslēgumiem?

- Gluži otrādi. Pērn izbūvēti 9353 jauni elektrotīkla pieslēgumi, un kopumā šobrīd mēs apkalpojam vairāk nekā 1,1 miljonu objektu. Pērn ir veiktas būtiskas izmaiņas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumos elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem, lai mājsaimniecībām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienkāršotu elektrotīkla pieslēguma izbūves procesu un samazinātu pieslēguma izbūves izmaksas. Mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tika samazināts pieslēgumu ierīkošanas finansējuma apjoms. Līdz izmaiņām noteikumos mājsaimniecību finansējuma apjoms bija 60%, maziem un vidējiem uzņēmumiem līdz 80% no pieslēguma ierīkošanas izmaksām, bet no 2016. gada aprīļa visos gadījumos pieslēgumos ar jaudu līdz 100A AS Sadales tīkls nosedz pusi no klientu pieslēgumu maksas.

Savukārt lielajiem juridiskajiem klientiem, kuriem nepieciešams jaudīgāks pieslēgums, virs 100 ampēriem, vai pieslēgums pie vidējā sprieguma elektrotīkla, jau iepriekš bija iespēja samazināt pieslēguma izmaksas, rūpīgi izvērtējot un efektīvi izmantojot elektrotīkla pieslēguma jaudu. Pieslēguma procesā šiem klientiem jāsamaksā pieslēguma maksa pilnā apmērā, bet, efektīvi noslogojot ierīkoto pieslēgumu, klienti piecu gadu laikā šo pieslēguma maksu var atgūt pilnā apmērā.

Kopš izmaiņām Sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem pagājušajā gadā šie klienti var izmantot vēl vienu iespēju, proti, atlikto maksājumu par elektrotīkla pieslēguma ierīkošanu. Klientiem, kuri efektīvu elektrotīkla jaudu izmantošanu var apliecināt ar bankas garantiju, ir iespēja atlikt pieslēguma ierīkošanas rēķina apmaksu līdz pieciem gadiem. Šādos gadījumos AS Sadales tīkls 100% nosedz klienta pieslēguma maksu. Tomēr obligāts ir nosacījums, ka elektrotīkla pieslēguma jauda ir jālieto efektīvi visus piecus gadu, kam par nodrošinājumu kalpo bankas garantija pieslēguma maksas apmērā. Garantija nepieciešama, lai pasargātu Sadales tīklu no neracionāliem ieguldījumiem, kas rastos, ja klients neizmantotu ierīkoto pieslēgumu.

Tāpat viens no mūsu mērķiem ir gadu no gada samazināt elektrotīkla pieslēguma izbūves ilgumu. Pērn pieslēguma ierīkošanas laiku izdevies samazināt par divām dienām, un turpinām darbu, lai elektrotīkla pieslēguma ierīkošana būtu pēc iespējas klientam vienkāršāka un ātrāka. Turpinām pilnveidot AS Sadales tīkls klientu portālu est.lv, lai visu ar pieslēguma ierīkošanu saistīto informāciju un dokumentu apriti nodrošinātu elektroniskajā vidē, ko plānojam uzsākt jau šogad. Tas taupīs gan mūsu speciālistu, gan klientu laiku un resursus, vienlaikus samazinot kopējo elektrotīkla pieslēguma izbūves ilgumu.

Un vēl viena būtiska lieta, ko uzsākām pagājušajā gadā, ir pilotprojekts atsevišķās Pierīgas pašvaldībās, kura mērķis ir samazināt elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanas laiku tiem pieslēgumiem, kuru izbūvei nav jāizstrādā būvprojekts, bet būvprojekta izstrādes vietā pietiek tikai ar projekta tehniskās shēmas izstrādi un nav nepieciešami saskaņojumi ar apkārtējo zemju īpašniekiem. Tas ir, ja gar konkrēto īpašumu iet gaisvadu elektrolīnija vai jau ieguldīta kabeļu līnija un, lai izbūvētu pieslēgumu, visi būvdarbi jāveic šīs konkrētās elektrolīnijas aizsargjoslā un nav jāveic papildu saskaņošanas darbi ar citiem zemes īpašniekiem, pieslēguma ierīkošanas process notiek vienkāršotā veidā, informējot būvvaldi un balstoties uz tehniskā projekta shēmu. Pilotprojekta pirmie rezultāti ir ļoti labi, proti, elektrotīkla pieslēguma izbūves laiku šī projekta ietvaros ir izdevies samazināt trīs reizes. Šogad notiek aktīvas pārrunas un tikšanās ar citu pašvaldību būvvaldēm, lai šādu sistēmu pakāpeniski varētu ieviest visā Latvijā.

- Vai ir mainījušies klientu elektrības lietošanas paradumi pēc tam, kad tika mainīta tarifu struktūra?

- Lai gan klienti atsakās no liekās elektrotīkla pieslēguma jaudas, kopējais elektrības patēriņš nav samazinājies, pērn tas ir pat pieaudzis, līdz ar to mēs varam secināt, ka jaudas tiek izmantotas optimālāk. Elektroenerģijas patēriņš korelē ar ekonomikas attīstības tendencēm - ja pieaug iekšzemes kopprodukts, attiecīgi palielinās arī elektroenerģijas patēriņš. Prognozējam, ka šogad elektrības patēriņš varētu pieaugt par 1%.

- Cik optimistiski skatāties uz šo gadu?

- Līdzsvarotie elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifi ļauj uzņēmumam domāt par uzņēmuma tehnoloģisko attīstību un plānot investīcijas ne tikai šogad, bet arī tālākā nākotnē. Šogad turpināsim viedo skaitītāju uzstādīšanu, elektrolīniju atjaunošanu un pārbūvi, attīstīt attālināto elektrotīkla vadību un automatizāciju, kas ļaus turpināt virzību uz Eiropas valstu vidējo kvalitātes rādītāju sasniegšanu, kas mūsu klientiem nozīmē elektroenerģijas piegādes drošuma un kvalitātes paaugstināšanu.

Ekrānšāviņš no avīzes