Superierēdņi - vairākas augstas ministriju amatpersonas saņem algu 9 un vairāk darbavietās

© Ekrānšāviņš no avīzes

Latvijas superierēdņi spēj veikt gan savus tiešos pienākumus, gan arī strādāt vēl virknē citu amatu, to visu lielākoties paveicot darba laikā.

Likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka «ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskas personas institūcijās. Par šajā daļā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Šajā daļā minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai». Tā kā Latvijas superierēdņu papildu darbi lielākoties ir saistīti ar pedagoģiju un zinātni, tad, no likumiskā viedokļa, nekas pārkāpts nav. Var tikai brīnīties, kā šīs amatpersonas to visu pagūst izdarīt, turklāt strādājot pilnu slodzi pamatdarbā.

Strādā arī brīvdienās

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga Neatkarīgajai uzsver, ka Ivans Jānis Mihailovs ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks - viens no visaugstāk kvalificētajiem, kompetentākajiem un darbspējīgākajiem dienesta darbiniekiem. Viņa atbildībā ir visi IKVD kompetencē esošie reģistri, analītiskās un prakses izpētes, kā arī informācijas apkopošana un publiskošana. Tāpat I. J. Mihailovs risina arī izglītības tiesiskā regulējuma pilnveides jautājumus, ik dienu konsultē izglītības iestāžu pārstāvjus, pedagogus, vecākus un citas iesaistītās personas, kā arī kvalitātes dienesta darbiniekus par dažādiem ar normatīvo regulējumu un izglītības tiesiskumu saistītiem jautājumiem. Viņš arī regulāri tiek deleģēts dalībai dažādās darba grupās, uzstājas ar prezentācijām un lekcijām par kvalitātes dienesta kompetences jautājumiem.

«Viņa daudzpusīgā izglītība un spēja pildīt plašus amata pienākumus, kā arī iegūt par to izpildi augstu novērtējumu ikgadējā valsts pārvaldes darbinieku novērtēšanā ir apliecinājums I. J. Mihailova īpašajām darbspējām un pamats, kāpēc viņš uzņemas un viņam izsniegta atļauja veikt dažādus papildpienākumus arī ārpus pamatdarba kvalitātes dienestā. Ņemot vērā valsts amatpersonas statusu, I. J. Mihailovs atbilstoši likumam ir saņēmis nepieciešamās atļaujas amatu savienošanai. Visi viņa papildu amati vai pienākumi saistīti ar pedagoģisko un zinātnisko darbu,» atklāj J. Veinberga.

Saistībā ar studijām doktorantūrā, kā arī ar nepieciešamību savienot amatus, attiecībā uz katru mācību semestri ir pieņemti kvalitātes dienesta rīkojumi par I. J. Mihailova amatu savienošanu un darba laika noteikšanu. Piemēram, 2016. gada 4. februāra rīkojumā noteikts, ka I. J. Mihailovam 2015./2016. studiju gada 2. semestrī, neietekmējot kvalitātes dienestā noteikto tiešo amata pienākumu izpildi, atļauts savienot valsts civildienesta ierēdņa pienākumu pildīšanu ar pedagoģisko un zinātnisko darbu Rīgas Stradiņa universitātē (lekcijas piektdienās no plkst. 18.00 līdz 21.00 un sestdienās, kā arī atsevišķās reizēs no plkst. 17.00 līdz 19.00), Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (lekcijas sestdienās), Rīgas Starptautiskajā biznesa un ekonomikas augstskolā (lekcijas sestdienās), Puškina licejā (mācību stundas trešdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 8.55) utt.

«Attiecībā uz citiem amatpersonas deklarācijā minētajiem pienākumiem jāuzsver, ka vairāki ir veikti tiešo darba pienākumu ietvaros un bez papildu atlīdzības, savukārt citi ir vienreizēja lekciju kursa nolasīšana vai citi pienākumi, ko I. J. Mihailovs veicis no tiešajiem darba pienākumiem brīvajā vai atvaļinājuma laikā,» teic J. Veinberga.

Vieniem lielāka alga, citiem - mazāka

Finanšu ministrijā, kura kopš gada sākuma strādā pie jaunās nodokļu reformas, arī ir superierēdņi. Finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas padomnieks Jurijs Spiridonovs pērn, apvienojot vairākus amatus, lasot lekcijas, nodarbojoties ar pētniecību, nopelnīja 92 581,18 eiro. J. Spiridonovs pagājušogad pārgāja no darba Ekonomikas ministrijā (EM), kur viņš pildīja EM valsts sekretāra vietnieka amatu, uz Finanšu ministriju (FM), kļūstot par finanšu ministres padomnieku. Par darbu EM gada sākumā viņš saņēma 14 008,29 eiro, bet par darbu FM - 41 960,19 eiro. Taču papildus tam viņš pērn saņēma 15 260 eiro lielu atalgojumu par padomnieka pienākumu veikšanu a/s Attīstības finanšu institūcija Altum. Rīgas Tehniskā universitāte viņam izmaksājusi 5017,63 eiro, Latvijas Universitāte - 486,96 eiro, SIA RISEBA University par docenta amata pildīšanu - 3924,19 eiro un honorārā vēl 95 eiro. Pagājušā gada oktobrī, kļūstot par Augstsprieguma tīkla padome locekli, viņš saņēmis atalgojumā 5460 eiro.

Gada laikā J. Spiridonova ienākumi ir pieauguši par vairāk nekā 36 tūkstošiem eiro.

FM valsts sekretāre Baiba Bāne papildus saviem tiešajiem pienākumiem, par ko viņa saņēma 50 179,43 eiro, pagājušogad saņēma arī vairāk nekā 47 tūkstošus eiro, strādājot Rīgas brīvostas pārvaldē. Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn viņas kopējais atalgojums sarucis par aptuveni 13 tūkstošiem eiro.

Ekrānšāviņš no avīzes

Amati kā obligātas piedevas

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis Neatkarīgajai uzsver, ka B. Bānes amata pienākumi ir noteikti amata aprakstā, kā arī ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. pantam valsts kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem valsts sekretārs (FM ir kapitāla daļu turētāja Valsts nekustamos īpašumos, Latvijas loto, Augstsprieguma tīklā, Latvijas Proves birojā, Attīstības finanšu institūcijā Altum). Savukārt saskaņā ar MK 2013. gada 2. jūlija rīkojumu B. Bāne ir iecelta Rīgas ostas valdes locekļa amatā. Atlīdzība viņai tiek maksāta no Rīgas ostas budžeta līdzekļiem utt. «Minētie pienākumi iekļaujas valsts sekretāram noteiktajos tiešajos pienākumos, jo ierēdnim var tikt noteikti pienākumi arī ar ārējiem normatīvajiem aktiem un tos veic, strādājot pilnu slodzi, jo tie ir saistīti ar tiešajiem valsts sekretāra pienākumiem,» sacīja A. Jarockis.

Arī FM ES fondu stratēģijas departamenta direktoram Edgaram Šadrim viņa papildu amati izriet no viņa tiešajiem amata pienākumiem, kur viņš realizē savas kā FM valsts amatpersonas funkcijas un pilnvaras uzraudzības komitejās.

Līdzīga situācija ir arī Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoram Arvīdam Ozolam, kurš ir atbildīgs par meža nozares politiku izstrādi un koordināciju, meža nozares politikas īstenošanas organizāciju un koordinēšanu.

«A. Ozols ir nozares profesionālis ar lielu pieredzi, plašām zināšanām un lielām darbspējām un spēj veikt gan savus pienākumus Meža departamenta direktora amatā, gan citās institūcijās un organizācijās. Jāņem vērā, ka kapitāla daļu turētāja pienākumi ir ministriju valsts sekretāriem ar likumu noteikti atbildības pienākumi (ar iespēju deleģēt, kā šajā gadījumā) un nav uzskatāmi par pilnu amata slodzi veidojošiem. Turklāt deleģējot parasti tie sasaucas ar attiecīgā ierēdņa tiešajiem amata pienākumiem un pieredzi. Ir tikai loģiski, ka Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors ir a/s Latvijas valsts meži valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Zemkopības ministrija ir atbildīga par valsts nozīmes meliorācijas sistēmām, tāpēc likumsakarīgi, ka Arvīds Ozols ir SIA Meliorprojekts valsts kapitāla daļu turētājs. Zemkopības ministrijas pārziņā ir gan meža, gan medību politika, un viens no šo politiku īstenošanas instrumentiem ir nevalstiskā sektora iesaiste, tāpēc A. Ozols ir deleģēts arī LVAF, MAF un MSAF padomēs,» Neatkarīgajai sacīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Arī EM valsts sekretāra vietnieka Raimonda Aleksejenko papildu amati izriet no viņa tiešajiem darba pienākumiem.

***

Superierēdņu ieņemtie amati 2016. gadā

Amatpersona, Ieņemtais amats (atalgojums gadā)

Ivans Jānis Mihailovs

Izglītības kvalitātes valsts dienesta departamenta direktora vietnieks (15 053,20 eiro)

Rīgas Stradiņa universitātes docents (25 212,96 eiro)

Baltijas Starptautiskās akadēmijas viesdocents (964,74 eiro)

Daugavpils universitātes pētnieks (1822,11 eiro)

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta skolotājs (988,42 eiro)

Bulduru Dārzkopības vidusskolas Iepirkumu komisijas loceklis

Izglītības iniciatīvu centra padomes loceklis

Latvijas Kultūras akadēmijas viespasniedzējs (1021,12 eiro)

SIA Riseba University viespasniedzējs (1608,86 eiro)

Alberta koledžas Valsts eksāmenu komisijas loceklis (135 eiro)

Latviešu valodas aģentūras lektors (920 eiro)

J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas viespasniedzējs (940 eiro)

Latvijas Nacionālā kultūras centra pasniedzējs (45 eiro)

Jūrmalas pilsētas domes pasniedzējs (720 eiro)

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Akreditācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pasniedzējs (46,80 eiro)

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra pasniedzējs (150 eiro)

Jurijs Spiridonovs

Finanšu ministra padomnieks (41 960,19 eiro)

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks (līdz 2016. gada februārim) (14 008,29 eiro)

Rīgas ūdens, uzņēmuma līgums (6000 eiro)

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks (5017,63 eiro)

Rīgas Tehniskās universitātes promocijas darba recenzents

Attīstības finanšu institūcijas Altum padomnieks (15 260 eiro)

Latvijas Universitātes pasniedzējs (486,96 eiro)

RISEBA University docents (4019,19 eiro)

Augstsprieguma tīkla padomes loceklis (5460 eiro)

Ekonomikas ministrijas Iepirkuma komisijas vadītājs (līdz 2016. gada februārim)

Agency for the Cooperation of Energy Regulators administratīvās padomes loceklis

Baiba Bāne

FM valsts sekretāre (50 179,43 eiro)

Valsts nekustamo īpašumu valsts kapitāla daļu pārstāve

Latvijas loto valsts kapitāla daļu pārstāve

Augstsprieguma tīkla valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve

Latvijas Proves biroja valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve

Attīstības finanšu institūcijas Altum valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas asamblejas locekle

Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekle (47 215,50 eiro)

Arvīds Ozols

ZM Meža departamenta direktors (35 267,01 eiro)

LVAF padomes loceklis

Latvijas valsts mežu valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis

SIA Meliorprojekts valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis

Meža attīstības fonda padomes loceklis

Medību saimniecības attīstības fonda padomes loceklis

Raimonds Aleksejenko

EM valsts sekretāra vietnieks (36 337,55 eiro)

EZF Uzraudzības komitejas loceklis

Attīstības finanšu institūcijas Altum valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis

(līdz 2016. gada maijam)

FM Uzraudzības komitejas loceklis 14-20

Latvijas Zinātnes padomes loceklis

Edgars Šadris

FM departamenta direktors (42 632,95 eiro)

EZF Uzraudzības komitejas loceklis

LAP Uzraudzības komitejas loceklis

FM Uzraudzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks

VARAM Koordinācijas padomes loceklis



Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais