Ilze Šteinfelde / Autori

Lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, kopš 2014. gada valsts cenšas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) noturēt 26,79 EUR/MWh, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību. Gadījumā, ja netiks rasts risinājums OIK izmaksu samazināšanai, ar 2019. gada aprīli OIK maksājums pieaugs vidēji par 50%, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.

«Iepriekšējo trekno gadu nebūs, bet jaunie labie laiki jau ir klāt,» uzskata Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Pēc viņa teiktā, ekonomika Latvijā pārkarsusi nav, lai gan atsevišķas pārkaršanas pazīmes sāk iezīmēties.

Āfrikas cūku mēris un Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo pamatīgi ietekmējuši arī gaļas nozari. Šo iemeslu dēļ cūkgaļa divu gadu laikā sadārdzinājusies apmēram par 20 procentiem, un ražotāji prognozē, ka cūkgaļas cena nākotnē varētu vēl kāpt.

Pirms aptuveni diviem mēnešiem izveidotā koalīcija Daugavpils domē izjukusi – Mūsu partijas deputāti nolēmuši pamest koalīciju ar līdzšinējo koalīcijas biedru – Saskaņu. Tas nozīmē, ka Daugavpils domē var mainīsies spēku samērs un iespējamas jaunas Daugavpils mēra vēlēšanas.

Par Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem veikalos arī turpmāk būs jāmaksā 21% PVN likme. Valdība vakar neskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu šiem produktiem PVN likmi samazināt līdz 5%, turklāt, pat ja šī ideja vakar tiktu apspriesta, nav zināms, vai tā gūtu Ministru kabineta atbalstu.

Atsevišķās vietās laukos autobusus varētu nomainīt vieglais transports ar septiņām pasažieru vietām un tie kursētu tikai pēc pieprasījuma. Šo ieceri vakar atbalstīja Ministru kabinets.

Vairākas bankas šovasar mainījušas savu pakalpojumu cenas, daļa to plāno darīt tuvākajā laikā. Izpētot banku jaunos cenrāžus, Neatkarīgā secināja, ka 90 procentos no visām izmaiņām cenas ir pieaugušas, atsevišķās pozīcijās sadārdzinoties pat vairākas reizes.

Sviesta paciņas cena sadārdzinājusies aptuveni par vienu eiro jeb 53 procentiem, secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas vairāk nekā 20 gadus veic patēriņa preču salīdzinājumu dažādu tīklu veikalos. Eksperti uzskata, ka sviesta cena ir uzpūsta. Sadārdzinājums varējis būt vien par aptuveni 15 procentiem.

Satiksmes intensitāte uz Pierīgas ceļiem ir liela, un tas nozīmē, ka arī darbs, lai uzturētu šo ceļu saimniecību kārtībā, ir ļoti liels un atbildīgs. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Rīgas ceļu rajona direktors Ivars Munkens intervijā Neatkarīgajai atklāj, kādā stāvoklī ir Pierīgas ceļi un vai pa tiem autobraucēji var droši pārvietoties.

Valsts pārvaldē strādājošie var rēķināties ar normētu darba laiku, sociālām garantijām, garantētu samaksu par darbu, kas pašlaik ir pat augstāka nekā vidējais atalgojums privātajā sektorā.

Labības laukos šobrīd intensīvi strādā kombaini. Pie graudu pārstrādes uzņēmumiem nereti veidojas rindas, jo zemnieki steidz izmantot katru brīdi, ko daba atvēl labības novākšanai. Par spīti vēsajam un sausajam pavasarim, zemnieki šogad cer uz labāku kopievākumu nekā pērn, iespējams – pat uz rekordražu.

Saindēto olu skandāls Eiropā vēršas plašumā. Ar cilvēka veselībai bīstamo insekticīdu fipronilu saindētās olas varētu būt nonākušas ne tikai Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā un Zviedrijā, bet arī Polijā, no kurienes olas, tiesa, nelielos daudzumos, tiek vestas arī uz Latviju. Pārtikas un veterinārais dienests apgalvo, ka Latvija piesārņotās olas nav importējusi un arī uz vietas ražotajās olās indīgas vielas nav konstatētas.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, kas stāsies spēkā nākamgad, sociālo nevienlīdzību nevis mazinās, bet gan palielinās, liecina Neatkarīgās pētījums. Daļa strādājošo, arī ar visai knapiem ienākumiem, nākamgad algā uz rokas saņems pat mazāk nekā šogad. Finanšu ministrija (FM) gan uzsver, ka darbaspēka nodokļa reforma būtiski veicinās darba algas palielināšanos, kā rezultātā iegūs arī tie, kuri šobrīd saņem visai mazu algu.

Prognozētas opozīcijas kritikas pavadījumā Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi nodokļu reformu veidojošo likumu paketi, kura saskaņā ar premjerministra Māra Kučinska teikto ir šīs valdības svarīgākais darbs. Galīgajā, otrajā, lasījumā likumprojekti tiks apstiprināti jau šonedēļ.

Līdz ar jūnijā notikušo viesabonēšanas piemaksu atcelšanu patērētājiem, atrodoties ārzemēs – Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs –, jāvar lietot mobilos sakarus par tādu pašu cenu kā mājās. Tas ceļotājiem ārzemēs ļauj neatteikties no telefona lietošanas ikdienas paradumiem – zvanīt, sūtīt īsziņas, lasīt epastus, ielūkoties interneta dzīlēs. Taču, izrādās, braucot uz daļu valstu, ar tālruņa lietošanu ir jābūt īpaši piesardzīgiem, pretējā gadījumā var nākties maksāt lielu rēķinu.

Saeimas deputāti šodien lems par jauno nodokļu reformu, kuras sekas izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji un tautsaimniecība. Nodokļu izmaiņu plānā ir paredzēts arī straujš akcīzes nodokļa kāpums alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alus darītāju savienība uzskata, ka šāda politika apdraud alus darītavu dzīvotspēju šajos reģionos, kur jau tā ir samērā augsts bezdarba līmenis, turklāt mērķis – samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu – netiks sasniegts.

Valsts budžeta sabalansēšanai nepieciešamais degvielas akcīzes nodokļa kāpums dīzeļdegvielu nākamgad varētu sadārdzināt par aptuveni 5 centiem litrā, bet benzīnu – par 4 centiem litrā. Savukārt trīs gadu laikā sadārdzinājums jau varētu būt par 10 centiem litrā dīzeļdegvielai un par 7 centiem litrā benzīnam. Degvielas tirgotāji raizējas, ka straujais cenu kāpums samazinās patēriņu, bet ekonomisti norāda uz iespējamu inflācijas pieaugumu.

Piena cenu kāpumu veikalos ir grūti nepamanīt, turklāt daļa piena produktu šobrīd veikalos maksā vēl dārgāk nekā pirms Krievijas embargo izraisītās piena krīzes. Ražotāji cenu kāpumu skaidro ar piena tauku deficītu Eiropā, kā dēļ sviesta cena ir sasniegusi visu laiku augstāko punktu jeb rekordcenu pēdējo 18 gadu laikā.

Vēsās naktis un lietavas kaitē lauku gurķiem, ķirbjiem, kabačiem un citiem siltummīļiem. Toties kāposti aug griezdamies. Augļu un ogu raža šogad ienākas vēlāk nekā citus gadus un kopievākums solās būt divas reizes mazāks nekā citus gadus.

Ar nākamo gadu autoratlīdzībām plānots piemērot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā. Veiktās iemaksas pārskaitīs uz pensiju 2. vai 3. līmeni, kuras lielākoties apkalpo komercbanku ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

Šovasar Latvijas iedzīvotāju iekārotākie galamērķi ir Itālija, Spānija un Grieķija – valstis, kur saule spīd aptuveni 300 dienas gadā. Siltās zemes ir tik vilinošas, ka daļa Latvijas iedzīvotāju dodas uz ārzemēm, pat neskatoties uz nenokārtotiem parādiem.

Plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem izraisīs cenu celšanos ne tikai šīm precēm, bet degvielas akcīzes izmaiņu gadījumā atstās ietekmi arī uz citām precēm un pakalpojumiem. Mazo algu saņēmējiem tas apēdīs ieguvumus, ko varētu nest izmaiņas darbaspēka nodokļos. Tomēr valdība vakar akceptēja akcīzes nodokļa kāpumu, cerot tādā veidā iegūt vismaz 208 miljonus eiro valsts budžetā nākamo trīs gadu laikā.