Skolai gatavas! 1. klases skolnieces Tīna un Emīlija 1. septembri gaidījušas ar nepacietību

© Ekrānšāviņš no avīzes

Šodien skolas durvis ver vairāk nekā 214 tūkstoši skolēnu, no kuriem gandrīz 19 tūkstošiem šis ir pirmais mācību gads. Taču neatkarīgi no tā, vai skolas soma plecos būs jāliek pirmo reizi vai arī gaidāms pēdējais mācību gads, 1. septembris tāpat atnāk ar savu satraukuma devu.

Arī vecākiem daļa rūpju jau ir aiz muguras - viss skolai nepieciešamais lielākoties jau ir sagādāts. Lai gan vecākiem nav jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas, kā tas bija vēl pirms pieciem sešiem gadiem, pirmklasnieku sagatavošana skolai tāpat neizmaksā lēti. Neatkarīgās aptaujātie vecāki atzīst, ka bērna palaišanai 1. klasē jārēķinās vismaz ar 150 eiro.

Jaunā sākums

Tīna Helēna Melece skolas sākumu gaidīja jau visu vasaru. Ne tikai tāpēc, ka tiksies ar trim savām draudzenēm, bet arī matemātikas dēļ, kas viņai patīk un kurai Zālīša skolā pievērš īpašu uzmanību.

F64

Tīnas mamma Ieva Melece par meitas aizraušanos ar matemātiku priecājas, jo arī pašai, mācoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, šis priekšmets patika un labi padevās. Rīgas Valsts 1. ģimnāziju beidzis arī Tīnas tētis Matīss.

«Jau tad, kad Tīnai bija pieci gadi, viņas mīļāka izklaide, braucot mašīnā, bija rēķināt teksta uzdevumus. Tāpēc arī izlēmām sūtīt meitu Zālīša skolā,» atklāj Ieva.

Tīna skolu jau nedaudz iepazinusi, jo tāpat kā citi topošie pirmklasnieki apmeklēja Zālīša skolu iepazīšanās nedēļas laikā. «Pirmajā dienā rēķinājām, otrajā jau darījām kaut ko nopietnāku, tad lasījām, dziedājām. Mums bija arī sporta nodarbība,» skolā pavadītās pāris dienas ar prieku atceras Tīna.

Pošot meitu skolas gaitām, vecākiem lielu uztraukuma nav. Gandrīz viss skolas sākšanai jau ir sagādāts. Daļa no lietām, piemēram, burtnīcas, zīmēšanas papīrs, sporta krekliņi, visai klasei iegādātas kopā, bet daļu vajadzējis gādāt pašiem. Tā kā Zālīša skolā nav prasības par skolēnu formas tērpa nēsāšanu, par šo jautājumu vecākiem galvas nevajadzēja lauzīt. «No vienas puses, man ir žēl, ka netiek prasīta skolas forma, kas tomēr vairāk vai mazāk disciplinē un bērni uz skolu dodas vienādi ģērbti. Bet, no otras puses, formas gādāšana sagādā arī raizes - vai to pagūs uzšūt, vai derēs, vai piestāvēs,» pārdomās dalās Ieva. Viņa lēš, ka kopējās izmaksas, pošot meitu skolai, varētu būt apmēram 150 eiro.

«Šobrīd nekādu kreņķu nav, jo meita skolai sagatavota. Esam pārliecināti, ka skolā Tīnai patiks, jo viņa ir draudzīga un droša, kas nozīmē, ka ātri sadraudzēsies. Vienīgi šobrīd uztraucos par to, kā izdosies izvadāt bērnus katru uz savu mācību iestādi noteiktā laikā - Tīnu uz Zālīša skolu un uz Mūzikas skolu, bet dēlu Pēteri - uz bērnudārzu. Turklāt Tīna dzied arī VEF Kultūras pils bērnu vokālajā ansamblī Momo,» atklāj Ieva.

To, ka dzīve ieies jaunās sliedēs, Ieva sapratusi brīdī, kad vajadzēja rakstīt iesniegumu, lai viņu uzņemtu skolā. «Tieši tad apjautu, ka viens posms dzīvē ir noslēdzies un sākas jauns,» savās sajūtās dalās Ieva.

Ar lepnumu par savu skolu

Emīlijas skolas soma sakārtota jau pirms vairākām nedēļām - viss skolai nepieciešamais nopirkts. Emīlijas mamma Ieva Oša-Kļaviņa Neatkarīgajai atklāj, ka gandrīz visas skolas lietas iegādātas ar atlaidi. Burtnīcas, burtnīcu vāki, dažāda veida papīri, zīmuļi, otiņas un citas kancelejas preces kopā izmaksāja 12,66 eiro. Bez atlaidēm tas izmaksātu 17,84 eiro, rēķina I. Oša-Kļaviņa. Arī lielākais pirkums - skolas soma - pirkta ar atlaidi. Tas bija svarīgi, jo Emīlijas vecāki skolas somu izraudzījās rūpīgi: lai tā nesaplīstu, kalpotu vismaz pāris gadus, būtu ergonomiska un glīta. Tāda maksāja apmēram 60 eiro. Ar atlaidi - par 20 eiro lētāk. Savukārt Emīlija pati izvēlējās somas krāsu - violetu.

F64

Arī lemjot par skolas apģērbu, vecāki ņēma vērā meitas vēlmes. Rīgas Hanzas vidusskolā skolēniem ir iespēja nesāt skolas formu, taču, kā atzina I. Oša-Kļaviņa, diemžēl šo iespēju izmantojot tikai retais.

«Manuprāt, skolas forma ir ļoti svarīga, jo tā liecina par piederību pie konkrētās skolas un tas arī reizē ir lepnums par skolu. Tāpēc abas ar meitu bijām vienādās domās, ka viņa nēsās skolas formu,» teic Ieva. Taču skolas forma, protams, prasa papildu izdevumus no vecākiem. Lai tos samazinātu, Ieva pati uzšuva svārkus, savukārt krekliņus un vestes pasūtīja no Anglijas ar interneta starpniecību. Piederību skolai apliecina uzšuve, ko varēja iegādāties atsevišķi un piešūt pie vestes. Neskatoties uz Ievas šūšanas prasmēm un interneta iespējām, skolas apģērbs, neskaitot apavus, Emīlijai izmaksāja apmēram 60 eiro, savukārt sporta tērps un apavi - 30 eiro.

Taču, ja skolas formu vajadzētu pasūtīt Latvijā kādā šūšanas firmā, izmaksas būtu krietni lielākas, jo svārki vien tādā gadījumā maksātu 28 eiro.

Tā kā daļa skolēnu, visticamāk, skolas formu nevalkās, Ieva ar meitu vienojās, ka piektdienās Emīlija uz skolu vilks brīva stila drēbes, līdzīgi kā atsevišķos birojos darbinieki piektdienās drīkst ierasties neformālā apģērbā.

Lai gan Emīlijas vecākiem skolas forma šķiet svarīgs elements, tas tomēr nebija galvenais iemesls, kāpēc Kļaviņu ģimene meitas izglītībai par piemērotāko izvēlējas tieši Rīgas Hanzas vidusskolu.

«Katrai skolai, protams, ir savi plusi, taču mums bija ļoti svarīgi, lai Emīlijas skolotāja būtu gan stingra, gan mīļa. Un Rīgas Hanzas vidusskolas skolotāja Vanda Lazuhina ir tieši tāda. Otrs iemesls, kas mūsu izvēli noslieca par labu šai skolai, ir iespēja apmeklēt pulciņus. Mums kā četru bērnu ģimenei tas it ļoti svarīgi, un arī Emīlijai patīk aktīvi darboties,» stāsta Ieva. Pati Emīlija teic, ka labprāt dziedātu, dejotu, zīmētu un spēlētu teātri.

Nākamgad skolas gaitas sāks Emīlijas brālis Krišjānis, kurš jau tagad sācis gatavoties šim lielajam notikumam. Pirmā skolas lieta - penālis - jau ir iegādāta. Savukārt Eduardam un Zigmundam vēl pāris gadi līdz skolai jāpagaida.

Svētki visai ģimenei

Lielākā daļa jeb 90% iedzīvotāju uzskata, ka 1. septembris ir svētku diena un tā ir jāsvin. Vairāk nekā puse jeb 51% iecerējuši šo dienu atzīmēt mājās ar kopīgu maltīti, 23% respondentu ar bērniem dosies uz kafejnīcu vai restorānu, 6% iecerējuši sarīkot pikniku, bet vēl 4% dosies uz kādu no kultūras vai svētku pasākumiem. Toties 3% aptaujāto 1. septembrī dosies ekskursijā vai ceļojumā, tikpat daudz iedzīvotāju minēja citu variantu, piemēram, došanos ciemos. Savukārt 8% respondentu atzina, ka viņiem nav plānu šai dienai, liecina Maxima Latvija aptauja.

«Par sava veida tradīciju jau kļuvis, ko redzam arī pēc pārdošanas datiem, ka augusta pēdējā dienā un 1. septembrī, salīdzinot ar citām dienām, ievērojami pieaug dažādu toršu, kūku un kūciņu pārdošanas apjomi,» novērojumos dalās Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa. Kopš augusta pirmajām dienām veikalos ievērojami pieaudzis arī skolas preču pārdošanas apjoms. «Tā kā šogad 1. septembris ir piektdiena, visticamāk, ne tikai svētki tiks svinēti visu nedēļas nogali, bet arī skolas somu pildīšanai tiks atvēlēta nedēļas nogale, kad iedzīvotāji dosies iepirkt visu nepieciešamo, kas vēl nav sagādāts,» prognozē Z. Kaktiņa

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais