Ekonomisti sola labākus laikus, iepriekšējo "trekno gadu" gan nebūs
«Iepriekšējo trekno gadu nebūs, bet jaunie labie laiki jau ir klāt,» uzskata Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Pēc viņa teiktā, ekonomika Latvijā pārkarsusi nav, lai gan atsevišķas pārkaršanas pazīmes sāk iezīmēties.
Latvijas iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā pusē ir audzis ļoti spēji, proti, par 4,1%. Eksporta izaugsmi virza spēcīgs ārējais pieprasījums, investīcijas beidzot atgūstas, bet mājsaimniecību noskaņojuma un ienākumu uzlabošanās veicina patēriņa kāpumu, secināts Swedbank ekonomikas apskatā.
«Ekonomika aug ātri, bet pieprasījums pēc kreditēšanas joprojām saglabājas slābans - gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, šķiet, nogaida ar lieliem pirkumiem un investīcijām. Tomēr ekonomikas uzlabošanās, labais uzņēmumu finanšu stāvoklis, iepriekšējo gadu vājās investīcijas un silstošais darba tirgus veicinās pieprasījumu pēc kreditēšanas un kāpinās iekšzemes pieprasījumu nākamajos pāris gados. Izaugsmei svarīgi būs kreditēšanas apjomi,» skaidro M. Kazāks. Pēc Swedbank prognozēm, Latvijas ekonomika augs par 4 līdz 4,2% 2017. un 2018. gadā, bet, biznesa cikla izrāvienam nolaižot tvaiku, izaugsmes temps sāks noplakt, 2019. gadā sasniedzot 3,2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla.
Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. «Nesenās nodokļu izmaiņas palielinās neto algu par 2 līdz 3%, ko uzņēmumi var izmantot, lai nākamgad bruto algas celtu mazāk strauji un mazliet pasargātu savu konkurētspēju,» stāsta M. Kazāks
Pēc Swedbank aplēsēm, ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs gandrīz 3% 2017. un 2018. gadā, bet tā vairs nebūs tik strauja 2019. gadā, kad patēriņa cenu līmeņa kāpums būs ap 2,2%. Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu, palielinot mājsaimniecību pirktspēju, uzlabojot patērētāju noskaņojumu, kas savukārt veicinās mājsaimniecību gatavību iegādāties lielākus pirkumus, arī radot pieprasījumu pēc kreditēšanas.
Saeimas vēlēšanu tuvuma iespaidā fiskālā politika būs stimulējoša.
«Valdībai jāapzinās, ka ekonomika tuvākajā laikā augs diezgan strauji. Šajā izaugsmes laikā ir svarīgi veidot rezerves nākotnei. Tas nenozīmē, ka nedrīkstētu tērēt vairāk, bet gan nedrīkst pieļaut situāciju, kad viss iegūtais tiek uzreiz notērēts,» brīdina M. Kazāks.