Lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, kopš 2014. gada valsts cenšas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) noturēt 26,79 EUR/MWh, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību. Gadījumā, ja netiks rasts risinājums OIK izmaksu samazināšanai, ar 2019. gada aprīli OIK maksājums pieaugs vidēji par 50%, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām.
Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija (EM) identificējusi riskus, kas var izraisīt OIK pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017. gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar AS Latvenergo dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu.
Samazinās kompensācijas
Vērtējot iespējamos risinājumus OIK sloga ierobežošanai un samazināšanai nākotnē, EM eksperti secināja - lai gan kopumā SEN vērtējams kā samērīgs līdzeklis, kā sabalansēt enerģijas ražotāju un kopējās tautsaimniecības intereses, tā pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā, kā arī skar komersantu tiesiskās intereses. Tāpēc EM piedāvā elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Šo priekšlikumu Ministru kabinets ir atbalstījis.
Realitātē kompensāciju samazinājums skartu vien AS Latvenergo piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsver, ka arī pēc kompensācijas samazinājuma Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 joprojām saglabāsies atbalsts 25% apmērā, kas ir pietiekami, lai ļautu elektrostacijām konkurēt tirgū, kā arī nodrošināt centralizēto siltumapgādi Rīgā.
No vienas kabatas otrā
EM piedāvātais risinājums paredz, ka valsts samaksās Latvenergo 454,28 miljonus eiro, savukārt uzņēmums atteiksies no iespējas nākamo 11 gadu laikā kompensācijās kopumā saņemt 716 miljonus eiro. Valsts tādā veidā ietaupītu aptuveni 262 miljonus eiro. EM aprēķinājusi, ka, īstenojot šo priekšlikumu, jau no 2018. gada vidējais OIK maksājums par 1 MWh elektroenerģijas samazinātos no 26,79 līdz 25,79, eiro, bet 2020. gadā - līdz 24,92 eiro.
Lai valsts varētu samaksāt Latvenergo vienreizējo kompensāciju 454,28 miljonu eiro apmērā, par šādu summu ir plānots samazināt paša Latvenergo pamatkapitālu.
Latvenergo finanšu direktors Guntars Baļčūns ir pārliecināts, ka tas nerada riskus, jo arī pēc pamatkapitāla samazināšanas kapitāla struktūra atbilstu nozares vidējiem rādītājiem un aizņēmuma līgumos noteiktie ierobežojošie finanšu rādītāji netiktu pārkāpti ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. Turklāt uzņēmums tuvākos desmit gados nav plānojis veikt lielus investīciju projektus, kam būtu vajadzīgs piesaistīt milzīgus kredītresursus.
Baļčūns atgādina, ka pēdējo gadu laikā Latvenergo koncerna finanšu rezultāti ir būtiski uzlabojušies, koncerna aktīvi pārsniedz 3,8 miljardus eiro, bet pašu kapitāls - 2,4 miljardus eiro. Latvenergo koncerna kapitāla struktūras rādītāji ir labāki nekā lielai daļai nozares uzņēmumu - 2017. gada 30. jūnijā neto aizņēmumi pret pašu kapitālu ir 23%, bet neto aizņēmumi pret EBITDA - 1,5.
Vienlaikus gan Ā. Žīgurs atzina, ka pamatkapitāla samazināšanas dēļ nākotnē varētu samazināties Latvenergo peļņa un līdz ar to arī uzņēmuma valstij izmaksātās dividendes. Piemēram, pērn par 2015. gadu Latvenergo dividendēs valstij izmaksāja 77,4 miljonus eiro, šogad par 2016. gadu - 90 miljonus eiro.
Lietotājus diferencēs pēc jaudas
Elektrības lietotāji, visticamāk, Latvenergo pamatkapitāla samazināšanu pat nepamanīs, taču OIK diferencēšanu, kas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, gan. OIK diferenciācija būs līdzīga pašreizējai tīkla tarifu struktūrai, proti, OIK maksājums patērētājiem būs atkarīgs no katra pieslēguma jaudas un patērētās elektroenerģijas apjoma. Latvenergo regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis skaidroja, ka, ņemot vērā OIK iespējamo samazinājumu un diferenciāciju, ieguvēji būs teju visi. Tomēr daļai lietotāju jārēķinās ar OIK pieaugumu un attiecīgi arī ar elektrības sadārdzināšanos. Tādas, piemēram, ir mājsaimniecības, kuras, izmantojot vienas fāzes elektrības pieslēgumu, mēnesī neizlieto vairāk par 75 kWh, bet izmantojot 3 fāžu pieslēgumu - 200 kWh, atklāja K. Ločmelis. Zaudētāji būs arī uzņēmumi, kuri neefektīvi izlieto piešķirtās jaudas.