Cūkgaļa 2 gadu laikā sadārdzinājusies par 20%; tā kļūs vēl dārgāka

Āfrikas cūku mēris un Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo pamatīgi ietekmējuši arī gaļas nozari. Šo iemeslu dēļ cūkgaļa divu gadu laikā sadārdzinājusies apmēram par 20 procentiem, un ražotāji prognozē, ka cūkgaļas cena nākotnē varētu vēl kāpt.

Tomēr, neskatoties uz to, lielākā daļa jeb 97% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka svaigu gaļu vai gaļas produktus, piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, pērk ikdienā. Nedaudz lielāks gaļas ēdāju īpatsvars ir starp vīriešiem (97,5%), kā arī respondentiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem (98,5%).

Tirdzniecības bilance - negatīva

Lai gan pēdējo četru gadu laikā Latvijā pieaug gan gaļas ražošanas apjomi, gan arī eksports, tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva. «Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vēsturiski gan svaigas gaļas, gan gaļas produkcijas importa apjomi ir daudz lielāki nekā eksports, kas parāda to, ka Latvija sevi ar gaļu pilnībā neapgādā. Āfrikas cūku mēris vēl vairāk palielināja Latvijas atkarību no importa, jo ik gadu tiek iznīcināti daudz dzīvnieku, kā arī Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumi, kuri iepirka gaļu no vietējiem uzņēmumiem, bija spiesti pārtraukt sadarbību ar tiem,» skaidro Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa. Šogad vien jau likvidētas teju 20 000 mājas cūku.

CENAS KĀPJ. Cūkgaļas cenas pēdējo divu gadu laikā ir kāpušas par aptuveni 20 procentiem. Pirms trim ar pusi gadiem, kad Latvijā gatavojās ieviest eiro, cūkas galvas varēja nopirkt par 1,13 eiro līdz 1,85 eiro kilogramā. Eksperti prognozē, ka šajos Ziemassvētkos cūkas galerta cienītājiem par cūkas galvām nāksies maksāt dārgāk / Arnis Kluinis

Arī vienam no lielākajiem gaļas ražotājiem Latvijā Kurzemes gaļsaimniekam nākas iepirkt gaļu no citām valstīm, jo ar vietējo piedāvājumu nepietiek. «Tā kā mēs attīstāmies ļoti strauji, tad, protams, izjūtam arī gaļas trūkumu. Cūkgaļas piedāvājums ir minimāls. Tajos brīžos, kad mums tā trūkst, mēs iepērkam dzīvas cūkas no Lietuvas,» Neatkarīgajai atklāj Kurzemes gaļsaimnieka tirdzniecības un mārketinga projektu vadītāja Jūlija Veigure.

Āfrikas cūku mēra izraisītais cūkgaļas piedāvājuma trūkums ir atstājis savu ietekmi arī uz gaļas cenu, kas divu gadu laikā kāpusi aptuveni par 20 procentiem. Eksperti pieļauj, ka cūkgaļas cena varētu vēl kāpt un iemesls tam varētu būt ne tikai piedāvājuma trūkums. J. Veigure uzsver, ka cūkgaļa ir biržas produkts ar visu no tā izrietošajām sekām un cenu svārstības biržā Latvijas uzņēmumi ietekmēt nevar.

Šobrīd Kurzemes gaļsaimnieks mēnesī saražo 1600 tonnu gaļas, nodarbinot aptuveni 400 darbinieku. Pirms 20 gadiem uzņēmums savu darbību Liepājas rajona Paplakā sāka ar nelielu kautuvi, kurā strādāja četri darbinieki. Šobrīd uzņēmuma produkcija nopērkama aptuveni 3000 tirdzniecības vietās un vēl aptuveni piektdaļu saražotā eksportē, stāsta Kurzemes gaļsaimnieka pārdošanas vadītāja Iveta Priediena. Viņa cer, ka nākotnē izdosies eksporta apjomu vēl kāpināt.

Cūkgaļas ražotājiem pēdējos gados eksportēt ir kļuvis krietni sarežģītāk. Krievijas embargo dēļ Latvija zaudēja nozīmīgus eksporta tirgus. Savukārt pārprodukcijas dēļ samazinājās arī eksports uz Eiropas Savienības valstīm.

Vistas gaļa - populārākā

Cūkgaļu Latvijas iedzīvotāji lielākoties izvēlas, gatavojot svētku maltīti, savukārt ikdienā pircēji priekšroku dod vistas gaļai. Vistas gaļu no divām līdz septiņām reizēm nedēļā ēd 52% respondentu, bet cūkgaļu ikdienā lieto vien 46% respondentu. Savukārt 47% aptaujāto liellopa gaļu ēd reizi mēnesī vai retāk, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompass.

Analizējot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus Maxima Latvija veikalos, arī Z. Kaktiņa secinājusi, ka ar katru gadu arvien vairāk iepirkumu groziņos tiek likta svaiga vistas gaļa. Pēc viņas teiktā, vistas gaļas izvēles viens no galvenajiem kritērijiem ir tās zemākā cena.

Kopumā gada laikā viens Maxima Latvija pircējs iegādājas vidēji 17 kg svaigas gaļas.

Salīdzinot ar svaigu gaļu, pircēji retāk izvēlas no gaļas gatavotos izstrādājumus, piemēram, cīsiņus, sardeles, desas. Tikai 1% gaļas produktus ēd gandrīz katru dienu, bet seši procenti - dažas reizes nedēļā. Lielākā daļa aptaujāto apgalvoja, ka gatavus gaļas izstrādājumus pērk retāk nekā reizi mēnesī. Tomēr tirdzniecības dati rāda, ka arī gaļas produkti tiek pirkti visai bieži. Visbiežāk lietotais gaļas izstrādājumu veids ir vārītā desa, kuru uzturā lieto vismaz reizi nedēļā vai biežāk 35% respondentu, bet cīsiņus vai sardeles lieto 31% respondentu. Aptuveni 30% aptaujāto to skaidroja ar zemākām šo izstrādājumu cenām.

Savukārt svētku maltītei 48% respondentu izvēlas žāvētu, kūpinātu vai vītinātu gaļu, 39% - gaļas ruleti vai žāvētu, kūpinātu, vītinātu desu.

Priekšroka vietējai gaļai

Visvairāk jeb 34% respondentu atzīst, ka izvēlas iegādāties tikai Latvijas cūkgaļu. Savukārt vistas gaļai, kam izcelsmes valsts ir Latvija, priekšroku dod 29% iedzīvotāju. To, ka iedzīvotājiem ir svarīgi iegādāties tieši vietējās izcelsmes gaļu, pierāda arī Maxima Latvija pārdošanas rezultāti - šogad pirmajā pusgadā aptuveni 87,4% no visas pārdotās svaigās cūkgaļas bija no Latvijas, ko piegādājuši tādi uzņēmumi kā Kurzemes gaļsaimnieks, Ulbroka, Rēzeknes gaļas kombināts un zemnieku saimniecība Kumelītes. Arī citos gaļas veidos pēc to pārdošanas apjomiem var novērot lielu Latvijas gaļas īpatsvaru - no visas svaigās vistas gaļas 79,6% bija Latvijas izcelsmes. Savukārt Latvijas liellopa gaļas īpatsvars bija 78,59%, bet aitas gaļai pat visi 100 procenti.

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, no kā ražotas desas, sardeles un citi gaļas produkcijas veidi. Ap 79% respondentu iepazīstas ar gaļas produkta sastāvu, pirms to iegādājas. Pētot iedzīvotāju viedokļus pa reģioniem, Maxima pētījumā secināts, ka Latgales reģionā tas ir īpaši aktuāli. Savukārt gados jauni cilvēki gandrīz vispār nepievērš uzmanību gaļas produktu sastāvam.

Izvēloties gaļas produktus, iedzīvotāji pievērš uzmanību etiķetēm, kur viennozīmīgi svarīgākais rādītājs ir, cik daudz gaļas satur gaļas izstrādājuma produkts - to minēja 86% respondentu. Otrs svarīgākais rādītājs, kam iedzīvotāji pievērš uzmanību uz etiķetes, ir E-vielu daudzums produktā - to norādīja 66% iedzīvotāju. Sievietes par 9% vairāk nekā vīrieši pievērš uzmanību arī sāls daudzumam produktā.