Daiga Stokenberga / Autori

“Neatkarīgā” vaicā izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.

Neatkarīgā interviews Anita Muižniece, Minister of Education and Science.

Vēloties ko veselīgu un zaļu, ne vienam vien uz palodzes gozējas sīpoliņi, kas izdzen pirmos lociņus. Taču tas nav vienīgais “zaļums”, ko var izaudzēt uz palodzes – faktiski katrs ik dienas var sev nodrošināt mikrozaļumu piedevu maltītei.

Jau pēc jaunā gada sagaidīšanas un vēl agrāk visi, kam tuva dārzkopība, plāno pavasara darbus, iegādājas sēklas, zīmē dārza plānus, dezinficē siltumnīcas.

Krēta ir viens no populārākajiem galamērķiem cilvēkiem, kuri vēlas baudīt dabu, sauli, jūru un vēsturi.

Pagājušais gads Baltijā vadošajam farmācijas uzņēmumam “Grindeks” bija zīmīgs ar 75 gadu pastāvēšanas jubileju, kas sakrita ar uzņēmuma vēsturiski lielāko apgrozījumu un peļņu. 2021. gadā sasniegts vēsturiski lielākais apgrozījums – 231,1 miljons eiro.

2002. gada decembra sākumā Latviju pāršalca ziņa par milzu ugunsgrēku Cesvaines pilī. Domāju, ka tobrīd reti kurš cerēja, ka šis Eiropas mēroga historisma paraugs, kurā apvienojas arhitektūra, tēlniecība, metālmāksla uz glezniecība, reiz atdzims visā savā spožumā. Nepilnus 20 gadus pēc lielās nelaimes, šā gada 12. februārī, Cesvaines pils pilnā apmērā atkal vērs savas durvis apmeklētājiem.

Neatkarīgā invited Minister of Agriculture Kaspars Gerhards (NA) to talk about what the government has achieved in three years and what remains to be done.

Par valdības trīs gadu laikā paveikto un vēl paveicamo “Neatkarīgā” uz sarunu aicina zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (NA).

“Neatkarīgā” vaicā Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētājai Andai Nullei.

Pēdējos gados medicīniskās rehabilitācijas jomā ir sperti nozīmīgi soļi, ko palīdzējis izdarīt ir gan palielinātais valsts finansējums, gan slimnīcu aizvien lielāka uzmanības pievēršana pacientu rehabilitācijai, ne tikai ārstēšanai un dzīvībai bīstamo situāciju novēršanai.

AS ”Latvijas valsts meži” (LVM) kopš 2003. gada mērķtiecīgi īsteno meža ceļu būvniecības programmu. Kopumā LVM pārziņā ir 11 700 kilometri meža ceļu, no tiem 7700 kilometru ir uzbūvēts pēdējo 20 gadu laikā. Vidēji gadā tiek uzbūvēti 330 līdz 350 kilometri meža ceļu, šiem mērķiem novirzot vidēji 30 miljonus eiro gadā.

Tradicionāli 19. janvārī jeb, precīzāk, naktī no 18. uz 19. janvāri daudzi dodas ziemas peldēs, tādējādi vēloties iegūt labāku fizisko un garīgo veselību. Dažādi avoti vēsta, ka 19. janvārī no plkst. 00.00 līdz 3.00 jebkurš ūdens, pat no krāna, no upes, akas vai ezera, iegūst dziednieciskas īpašības. Šajā laikā tīros traukos iepildītais ūdens dziednieciskās īpašības nezaudējot visu gadu. Arī visu nākamo dienu jebkuram ūdenim piemīt dziedinošs spēks, bet pakāpeniski tas zaudē savu “jaudu”.

Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2021. gada decembrī attiecībā pret 2020. gada decembri vidējais pakalpojumu un preču cenu pieaugums ir 7,6%. Tajā pašā laikā pārtikas preces kļuvušas par vidēji 9% dārgākas.

Pēdējos divus gadus mūsu dzīvesveidu ietekmējis Covid-19 – dažādie ierobežojumi izmainījuši mūsu ikdienu līdz nepazīšanai: ceļot uz ārzemēm nav ieteicams, tikties plašās ballītēs nedrīkst, tikšanās ar kolēģiem lielākoties notiek interneta vidē, sporta zāles visbiežāk ir slēgtas, un pat uz veikalu ejam ar maskām, pasēm un speciālu sertifikātu. Taču cilvēkam no dabas ir spēja pielāgoties izmaiņām – mēs spējam būt radoši un atrast spēku un prieku vietās, kas iepriekš bija nepamatoti piemirstas un nepietiekami izmantotas – pļavas, meži, ezeri, purvi un jūra ar kovidu neslimo – tā ir vide, kur varam justies droši, atgūt fiziskos un garīgos spēkus arī visgrūtākajos brīžos.

Latvijā ir reģistrēti 700 000 luterāņu, 334 000 katoļu, 270 000 pareizticīgo, 46 000 vecticībnieku un 6000 baptistu. Darbojas četri klosteri – trīs sieviešu un viens vīriešu. Kopumā klosteros pastāvīgi dzīvo ap 100 cilvēku. Atšķirībā no citām kristīgajām konfesijām, pareizticīgie pēc šodien aktuālā Gregora kalendāra Ziemassvētkus svin 7. janvārī, kas pareizticīgās baznīcas jeb Juliāna kalendārā atbilst 24. decembrim.

There are 700,000 Lutherans, 334,000 Catholics, 270,000 Orthodox Christians, 46,000 Old Believers and 6,000 Baptists registered in Latvia. There are four monasteries - three for women and one for men. In total, around 100 people live permanently in the monasteries. Unlike other Christian denominations, the Orthodox Christians celebrate Christmas on January 7 in the Gregorian calendar, which corresponds to December 24 in the Orthodox Church's Julian calendar.

Ja šoziem kāds saka: “Es jau labprāt paslēpotu, bet man nav slēpju, nav kur to darīt, tas ir dārgi, es neprotu”, tad tās ir tikai un vienīgi atrunas, jo šī ziema ir parūpējusies, lai slēpot varētu jebkur – no Rīgā izveidotajām slēpošanas trasēm ar klātesošām inventāra nomām līdz celiņiem mežos un pļavu plašumos.

Par to, kur pirmo reizi tika izrotāta Ziemassvētku eglīte, kas kristīgajā pasaulē ir kļuvusi par stabilāko svētku simbolu, ir lauzts daudz šķēpu – Tallina saka, ka pirmā eglīte tur rotāta jau 1441. gadā, taču Rīga neatkāpjas no savām pirmtiesībām un visai pasaulei pasaka, ka pirmā Ziemassvētku rota ar Melgalvju biedrības pārstāvu līdzdalību pušķota 1510. gada Ziemassvētkos.

Attālinātais darbs un pieaugošie kiberdrošības apdraudējumi vairo pieprasījumu pēc kvalitatīviem IKT nozares pakalpojumiem. Piemēram, eParaksts vēl pirms diviem gadiem bija organizāciju vadītāju un komersantu rīks, bet nu arvien vairāk privātpersonas to izmantot gan saziņā, gan darījumu kārtošanā. 2023.gada februārī komersantiem, kas sniedz e-pakalpojumus un identificē personas būs jānodrošina šī iespēja arī ar eParaksta rīkiem - eParaksts EID kartē un eParaksts mobile.

Uz sarunu par pēdējo gadu problemātiku uzņēmējdarbībā “Neatkarīgā” aicināja uzņēmēju Daini Liepiņu.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas Dobeles novads atkal ieguvis bijušā rajona robežas – apvienoti ir Dobeles, Auces un Tērvetes novadi.