Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce nāca klajā ar aprēķinu, ka elektrības cena mājsaimniecībām nākamgad varētu pieaugt līdz 11,3 santīmiem par kilovatstundu (kWh).
Varbūt nejauši, bet varbūt ļoti mērķtiecīgi sakrita pilnīgi jauna Būvniecības likuma pieņemšana Saeimā ar Ministru kabineta kāpņu nodošanu ekspluatācijā.
Lai jau palēnām dilst Latvijas un arī Rīgas iedzīvotāju skaits. «Iedzīvotāji atstāj aiz sevis tukšumu, ko iespējams pārveidot kvalitatīvā vidē,» atzīmēja arhitekts Andris Kronbergs (projektēšanas birojs ARHIS). Kopā ar viņu rāma, emigrācijas un imigrācijas viļņu neaizskalota attīstības ceļa iespējas pārsprieda Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele, Fizikālās enerģētikas institūta direktors Juris Ekmanis un Pasaules enerģētikas padomes Latvijas nacionālās komitejas valdes loceklis Ilmārs Stuklis.
Lai ietilpinātu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumus jaunajā un šķietami lielajā ēkā, bibliotēka iznīcina daļu no saviem grāmatu un periodikas krājumiem.
Finanšu ministrija atpirkusi no Starptautiskā valūtas fonda savu bijušo darbinieku Jāni Plato, kurš spējot pārliecināt cilvēkus par lata nomaiņu ar eiro.
Trīs koka mājas Rīgā deg vienlaikus, vienu māju dedzina trīs reizes vienā dienā, – Latvijas iedzīvotājiem tas jāuztver tāpat kā jebkura cita dabas parādība.
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš publiski atzīst, ka Liepājas metalurga īpašnieki pēdējo mēnešu laikā patukšojuši uzņēmuma kasi par vairāk nekā 25 miljoniem latu.
Administratīvā rajona tiesa aizliegusi Latvijas valdības ministriem lietot Ministru kabineta galvenās kāpnes, jo viņi «varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojami apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus».
«Mums ir ļoti liela pārliecība par panākumiem, jo mēs turpinām uzrādīt rezultātus, kas pārsniedz plānotos,» uzsver uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.
Latvijas valdība beidzot izvēlējusies metodi, kā atšķirt labojamos un vairs nelabojamos ceļu posmus: ceļus labos tur, no kurienes iedzīvotāji nāks prasīt ceļu labošanu, jo tas varētu nozīmēt, ka šāda ceļa malā patiešām vēl dzīvo cilvēki.
Latvijas valdības ministri veltīgi sola nedot naudu privātā uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) maksātnespējas novēršanai. Tas skan dīvaini, jo LM rīcībā ir valsts garantija par 51,7 miljoniem latu.
Uzņēmuma Liepājas metalurgs zaudējumi sasnieguši valsts garantētā aizdevuma apmēru. Ne uzņēmums, ne valsts iestādes nenoliedz aprēķinu, ka šo un citu prasību summa valstij izmaksātu 57,6 miljonus latu. Līdz šādam skaitlim esot nonākuši Ernst&Young Baltic auditori, kurus uzņēmumam uzsūtīja Finanšu ministrija šā gada sākumā.
Ai, kā negribētos kļūt par saimnieku nekustamajam īpašumam ar patiešām nekustīgu cenu nulles vērtībā! Ko Latvijas iedzīvotājiem darīt, tajā skaitā – ko prasīt no valsts, lai nenonāktu šādu saimnieku lomā? Par to Neatkarīgās saruna ar nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas Latio valdes priekšsēdētāju Edgaru Šīnu.