Elektrības cenu saldēs dubultā

 

Saeima vakar nodeva tālākai apstrādāšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pat divus likumprojektus ar mērķi nepacelt elektrības cenu.

Vakar priekšā stādītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā nav savstarpēji konkurējoši. Līdz šim vairāk rakstīts par to, kā valdošās koalīcijas partiju deputāti pildīja koalīcijas padomes lēmumu atlikt elektrības cenu celšanu no šā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 1. janvārim. Pēc tapšanas laika mazliet agrāks ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā izstrādāts projekts, kā Elektroenerģijas tirgus likumā iekļaut normas par cenu celšanas kompensāciju trūcīgiem cilvēkiem (ģimenēm, mājsaimniecībām). To izmantošana nav piesaistīta aprīlim vai janvārim, bet cenu celšana tik un tā jāatliek, lai šīs normas varētu stāties spēkā un tikt reāli lietotas (lai būtu pārliecība, ka šīs normas nav pretrunā ar citiem likumdošanas produktiem; lai procesa dalībnieki būtu šīs normas apguvuši utt.).

ZZS likumprojektam nāksies konkurēt ar tam pašam mērķim, bet tehniski savādāk izstrādātu likumprojektu Par valsts atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai. Sagadījies tā, ka šo projektu izvirzījušo Labklājības ministriju tagad vada ZZS deleģēts ministrs Uldis Augulis. Šis projekts tapis pēc tik ilgām un juceklīgām diskusijām starp Labklājības ministriju un Ekonomikas ministriju, ka ZZS deputātiem kādā brīdī bija zudušas cerības uz ierēdņiem, tāpēc deputāti bija ķērušies pie darba paši. Pēc tam gan U. Augulis kopā ar savu kolēģi Vjačeslavu Dombrovski spēja uzrādīt valdībai likumprojektu, par ko abi nopelnīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas uzslavu. Diez vai sabiedrība būs tikpat vēlīga un slavēs valdību, kas varonīgi pārvar pašas radītas grūtības.

Konkurenci starp elektrības cenu celšanas kompensāciju likumprojektiem varētu pieļaut, jo jāatrod lētākais risinājums starp risinājumiem, kas būs pēc definīcijas dārgi. Uz 1. aprīli paredzētā elektrības cenu celšana paredzēja jaunu norēķināšanās mehānismu starp strāvas ražotājiem, tirgus starpniekiem un patērētājiem, ka tā darbināšana pati izmaksās desmitiem miljonu eiro un tiks iekļauta strāvas cenās (var rēķināt dažādi, cik ilgā laikā tiks sasniegts un amortizēts šāds izmaksu līmenis). Savukārt kompensācijas mehānismu darbināšana atkal palielinās norēķināšanās sistēmas izmaksas vēl par vairākiem miljoniem eiro. ZZS likumprojekta anotācijā ietverta atsauce uz pašvaldību aprēķiniem, ka tām kompensācijas mehānismu administrēšana izmaksāšot divarpus miljonus eiro. Tālāk sekos valsts iestāžu izdevumi, elektrības tirgotāju izdevumi un arī palīdzības saņēmēju izdevumi, kuriem braukāšana (staigāšana, sarakstīšanās, gaidīšana rindā pie ierēdņiem) pēc izziņām par atbilstību palīdzības saņēmēju statusam ja ne kuru katru mēnesi, tad dažkārt tomēr var izrādīties dārgāka par pieciem eiro mēnesī, kurus valsts sola kompensācijā par elektrības sadārdzināšanu.

Visa jezga ir pamatota ar Latvijas solījumu (protams, saistoši noformētu) Eiropas Savienībai līdz 2015. gada sākumam nodrošināt konkurenci starp elektrības piegādātājiem un tādējādi pazemināt elektrības cenu. Tomēr ES nav sekojusi tam, lai Latvija šajā laikā uzbūvē tādus elektropārvades savienojumus, kas ļautu Latvijai piegādāt strāvu no ārzemēm. Pārāk vilinoši bija uzturēt Latvenergo monopolu un uzspiest lietotājiem mākslīgi sadārdzinātu strāvu, no kuras iegūto virspeļņu savāca valsts un varbūt vēl citi interesenti.