Satiksmes ministrija sola izdarīt tā, lai no Latvijas lielajām ostām iekasētā speciālā nodokļa nauda veidotu tikpat speciālu budžetu ostu infrastruktūras attīstībai.
Pieklusuši, bet nav beigušies trači, kādus jau kopš pagājušā gada sacēlusi Reformu partija ar priekšlikumu uzlikt nodevas valsts un pašvaldību iestādēm – Rīgas, Liepājas un Ventspils brīvostu pārvaldēm. Lai cik izvairīgi pret šādu ideju izturējās Reformu partijas partneri Valda Dombrovska trešajā valdībā, ideja tomēr tika izmantota, lai kaut vizuāli uzlabotu Latvijas 2014. gada valsts budžeta ieņēmumu sadaļu. Šādu budžetu ir pārmantojusi Laimdotas Straujumas valdība, kurā politiskās domstarpības transformējušās vienas un tās pašas partijas Vienotība pārraudzīto ministriju konkurencē par budžeta naudas apsaimniekošanu.
Satiksmes ministrija un ministrs Anrijs Matīss piedāvā valdības noteikumu projektu, atbilstoši kuram valsts iekasē no ostām naudu «par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu», bet apņemas ar šo naudu finansēt tikai ostu akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanu un valsts galveno autoceļu uzturēšanu, atsaucoties uz to, ka daļa no ostās apstrādātajām kravām tiek pārvietotas pa autoceļiem. Satiksmes ministrijas versijā, maksājumi tiktu veikti, sākot no 2015. gada, 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas, cik to izdosies iekasēt šajā gadā. Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija savukārt izvairījās atbildēt, ko tas nozīmē valsts šā gada budžeta izpildei. Satiksmes ministrijas sākotnējā prognoze par naudas apriti ir 5,3 miljoni eiro gadā.
Rožaino ainu par ostu naudas atdošanu ostās Satiksmes ministrija uzzīmēja Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kas atzina, ka šāds risinājums ir labākais no šobrīd iespējamiem. Savu daļu neuzticības pret risinājumu saglabā Latvijas Ostu asociācija, kas kopš paša sākuma asi iebilda pret naudas pārmešanu no valsts un pašvaldību iestādēm uz Valsts kasi un tad varbūt atkal atpakaļ. Bīstamība ir tāda, ka valstij mēdz pēkšņi uzrasties jauni izdevumi, kas tad tiek segti uz kapitālieguldījumu samazināšanas rēķina. «Tad Latvijas ostu konkurētspēja būtu nulles vērtībā,» atgādina Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns.