Trešo janvāri pēc kārtas uzskaitītais dzimstības pieaugums Latvijā mīkstina faktu, ka valsts iedzīvotāju kopskaits drīzumā noslīdēs zem divu miljonu robežlīnijas.
Šā gada janvāra dzimstība devusi +70 jaundzimušo attiecībā pret 2013. gada janvāra rādītāju. Pērn šis pats rādītājs bijis +142 pret 2011. gada janvāri un vēl gadu iepriekš +47 pret 2010. gada janvāri. Tālāk gan šis pieaugums nesniedzas. Tieši otrādi, 2010. gada janvārī tika vākta 2009. gada raža, kad vidēji statistiskajam Latvijas iedzīvotājam nācās piemēroties dzīvei pēc treknajiem gadiem. Šīs piemērošanās demogrāfiskais rādītājs bija 147 jaundzimušo 2010. gada janvārī pret 2009. gada janvāri. Dzimstības rādītāji šādā skaitļu intervālā liek pārjautāt, vai runa ir par valsti vai par pieticīga izmēra pilsētiņu (apriņķi, novadu).
Dzimstības pieaugums sakrīt ar valdības solījumiem veicināt dzimstību, tomēr tā ir tikai sakritība. Proti, dzimstības pieaugumu nosaka tas, ka pieaug sieviešu skaits precīzi 26,6 gadu vecumā, kurā sievietēm Latvijā dzimst visvairāk bērnu. Vēl gadu dzimstības pieaugumu noteiks šādu sieviešu skaita pieaugums, tad varbūt vēl vienu pieauguma gadu dos māšu vidējā vecuma pieaugums, bet tālāk paredzamo dzimstības sarukumu iezīmē 1988. gadā dzimušo 19,9 tūkstošu meiteņu (ne kopā jaundzimušo!) skaita sarukums līdz 10,3 tūkstošiem 1995. gadā – tātad sarukums uz pusi septiņu gadu laikā.
Daudz straujāk nekā dzimstība lēkā migrācijas rādītāji – Latvijas gadījumā tie ir emigrācijas viļņi. Tie padarīs dzimstības sarukumu jūtami straujāku uz māšu izceļošanas rēķina.
ES pieņemtā dzimstības uzskaite ļaus pierēķināt pērn Latvijā kopā dzimušajiem 20 340 bērniem vēl 200–300 jaundzimušo ārzemēs. Viņu vecāki ir juridiski piesaistīti Latvijai, un ziņas par viņu bērniem no dažādu valstu iestādēm līdz Latvijai nonāks līdz marta beigām.
No otras puses, no Latvijas iedzīvotāju skaita nāksies atrēķināt tos, kuri pārcēlušies uz ES valstīm, kas neprasa nekādu saskaņojumu ar Latvijas valsts iestādēm. Faktiskā izceļotāju skaita noskaidrošanai kaut elektroniski jāpārbauda visi Latvijā palikušie, lai pamanītu iztrūkstošos. Šādu procedūru Centrālā statistikas pārvalde veic reizi gadā.
Pērnvasar tika iegūta CSP versija par Latvijā palikušajiem 2 miljoniem un vēl 23,8 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju 2012./2013. gada mijā. Izmiršanas un izceļošanas rezultātā šā gada sākumā Latvijā virs pāris miljoniem bija palikuši 5,2 tūkstoši iedzīvotāju. No viņiem nāksies atrēķināt gan izceļotājus, gan uzturēšanās atļaujas nopirkušos ārzemniekus, kuri Latvijā faktiski nav parādījušies, bet pieskaitīt drīkstēs jau minētos jaundzimušos ārzemēs. Tajā brīdī tiks koriģēts brīdis, kad valsts iedzīvotāju skaits paslīdējis zem diviem miljoniem. Pērnajā gadā fiksētais iedzīvotāju skaita sarukuma temps virza šo notikumu uz šā gada 17. vai 18. aprīli, bet nebūtu nekāds brīnums, ja datu precizēšana uzrādītu šo notikumu jau pirms šodienas, 25. februāra.