Tuvāko divu gadu laikā Latvijā 12% aptaujāto iedzīvotāju plāno iegādāties jaunu mājokli, tostarp 48% vēlas iegādāties privātmāju, liecina "Swedbank" Finanšu institūta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktais pētījums.
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa otrdien pētījuma prezentācijā norādīja, ka 17% no tiem aptaujātajiem, kuri plāno iegādāties mājokli, vēlas iegādāties sērijveida dzīvokli, bet 15% - dzīvokli jaunajā projektā.
Kropa uzsvēra, ka pērn būtiski audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno iegādāties tieši privātmāju, jo 2019.gadā uz šādiem plāniem norādīja 38% aptaujāto, kuri tuvāko divu gadu laikā plānoja iegādāties jaunu mājokli, bet 2018.gadā - 37%.
Salīdzinājumā ar 2018.gadu to aptaujāto iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno iegādāties mājokli tuvāko divu gadu laikā, palielinājies no 9% līdz 12%.
Aptaujā 26% respondentu pauduši vēlmi tuvāko divu gadu laikā iegādāties mājokli, taču norādījuši, ka patlaban nav tādu iespēju, savukārt 39% aptaujāto plāno labiekārtot esošo mājokli, bet 23% neplāno nekādas izmaiņas.
Jautāti, vai Covid-19 pandēmija ietekmējusi vēlmes iegādāties jaunu vai uzlabot esošo mājokli, 9% atbildējuši, ka pandēmijai uz šīm vēlmēm bijusi ļoti liela ietekme, bet 22% norādījuši, ka diezgan liela ietekme. Vienlaikus 25% aptaujāto norādījuši uz viduvēju pandēmijas ietekmi uz vēlmēm iegādāties vai uzlabot mājokli.
"Swedbank" aprēķini liecina, ka vidējā mājsaimniecība nevar atļauties mājas iegādi Rīgā vai tuvajā Pierīgā - stundas brauciena attālumā no Rīgas centra, kur privātmājas cena ir ap 160 000 eiro. Toties izredzes uzlabojas, apsverot privātmājas iegādi attālākos reģionos. Pusotras stundas braucienā no Rīgas mājokļi pieejami par krietni pievilcīgākām cenām - privātmāju var iegādāties par vidēji 65 000 eiro, stāstīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
"Rīgā par šādu cenu varētu nopirkt vien nelielu divistabu dzīvokli. Tiesa, pieprasījums reģionos jau šobrīd pārsniedz piedāvājumu, un kvalitatīvu mājokli atrast ir ļoti grūti. Klienti bieži izvēlas būvēt paši, taču, pat ja neņemam vērā zemes iegādes cenu, būvniecības izmaksas nav mazas. "Swedbank" kolēģi, apkopojot klientu iesūtītās tāmes, secina, ka jārēķinās ar aptuveni 165 000 eiro lielu summu - vidējai Latvijas mājsaimniecībai privātmājas būvniecība nav pa kabatai," teica Zorgenfreija.
Aptaujas dati liecina, ja būtu iespēja izvēlēties dzīvesvietu jebkurā Latvijas vietā, 61% iedzīvotāju paliktu turpat, kur dzīvo šobrīd. Ja tomēr būtu iespēja pārcelties, šī brīža rīdzinieki biežāk izvēlētos Rīgas apkārtni, kamēr Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē dzīvojošie labprātāk pārceltos uz lauku teritoriju, bet Latgalē dzīvojošie lūkotos uz Rīgu un tās apkārtni.
Kropa atzīmēja, ka biežāk nekā iepriekš iedzīvotāji sapņo pārcelties uz kādu lauku teritoriju. Kā galvenie iemesli dzīvesvietas maiņai aizvien vairāk tiek uzsvērta labāka apkārtējā vide (60%), bet labākas darba un ienākumu gūšanas iespējas savu svarīgumu zaudējušas (17%).
To Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri tuvāko divu gadu laikā pauž stingru apņēmību iegādāties jaunu īpašumu, visbiežāk - 56% gadījumu - tas noskatīts Rīgā vai kādā no novadiem, kas robežojas ar Rīgu. Katrs ceturtais darījums plānots kādā citā Latvijas pilsētā, bet lielākās izmaiņas salīdzinājumā ar 2018.gadu vērojamas plānos jaunās mājvietas lokāciju izvēlēties lauku apvidū - ja 2018.gadā šajā virzienā lūkojās 11% pircēju, tad šogad - 18%.
"Tā kā galvenokārt jauna mājokļa iegādi tuvākajā laikā plāno rīdzinieki līdz 35 gadu vecumam, kuru ģimenēs aug bērni, ir saprotama cilvēku vēlme nodrošināt savām atvasēm dzīvi veselīgā vidē ar pietiekami plašu dzīves telpu. Likumsakarīgi, ka aizvien vairāk cilvēku sapņo par privātmāju. Pārceļoties tālāk no Rīgas, var atļauties iegādāties lielāku, kvalitatīvu mājokli zaļākā vietā. Reģionu pievilcību nosaka gan mazākas sākotnējās izmaksas, gan dabas tuvums, tomēr jārēķinās, ka lielākus ieguldījumus var prasīt problēmas ar apkārtējo infrastruktūru," sacīja Kropa.
Pēc aptaujas datiem, neraugoties uz Covid-19 izaicinājumiem, jauna mājokļa iegādes plānus pozitīvi ietekmējis ienākumu pieaugums (41%) un stabils darbs (45%). Tāpat iedzīvotāju vērtējumā mājokļu cenas kļuvušas pieejamākas un biežāk izdodas atrast vēlmēm atbilstošu īpašumu.
Savukārt galvenie faktori, kas mājokļa iegādei rada šķēršļus, nav mainījušies - 65% respondentu to nevar atļauties, bet 28% nespēj izveidot pietiekamus uzkrājumus pirmās iemaksas veikšanai.
Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2021.gada februārī, ar interneta aptaujas starpniecību aptaujājot 1005 iedzīvotājus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
