Kopumā, padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības Latvijas iedzīvotāji velta savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat tad, ja tās ir ātrās uzkodas.
Kad ārā termometra stabiņš noslīd zem mīnus 20 grādiem, mūsu organisms darbojas citādā režīmā nekā vasaras tveicē. Tam nenoliedzmi jāpieskaņo arī organisma kurināmais - pārtika.
Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka tieši pareizs un veselīgs uzturs ir galvenais priekšnosacījums, lai stiprinātu imunitāti un pasargātu organismu no daudzām saslimšanām. Tāpēc rūpējoties par savu imunitāti, ir sevišķi svarīgi pārskatīt savu ēdienkarti un pievērst uzmanību tam, ko mēs liekam uz šķīvja.
Ko svarīgi ievērot aukstās ziemas dienās?
Ēšanas regularitāte
Šis ir nozīmīgs veselīga uztura pamatprincips vienmēr, bet īpaši kaitīgs ieradums ēst neregulāri ir ziemā, kad izlaista ēdienreize vairāk nekā citos gadalaikos rada enerģijas trūkumu un vājina imunitāti, atgādina Rīgas 1. slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga.
Uztura speciāliste novērojusi, ka cilvēki arvien mazāk laika velta pusdienām. To apliecina arī "Narvesen" veiktā aptauja, kurā 48% Latvijas iedzīvotāju apstiprināja, ka, saskaroties ar paaugstinātu slodzi darbā, viņi visbiežāk atsakās no pilnvērtīgas atpūtas, ieskaitot pusdienu pauzi.
Darba dienas vidū sastaptie noslogotāko profesiju pārstāvji atzīst, ka bieži vien pusdienām dienas plānā nav atvēlēts konkrēts laiks. Velokurjers stāsta, ka velokurjeri parasti ēd, kur sanāk, un bez noteikta pusdienu laika: "Viss notiek spontāni: redzam kaut ko - paēdam, nesanāk laiks - nepaēdam."
Izlaistas maltītes ir arī medicīnas darbinieku ikdiena, atzīst Paula Stradiņa slimnīcas internās aprūpes medmāsa: "Piemēram, vakar man sanāca paēst tikai vienu reizi, pēc diennakts dežūras." Viņa stāsta, ka iepriekš paredzēt, kad būs brīvs brīdis pusdienām, ir grūti un pauze maltītei biežāk pakārtota pacientu dienas kārtībai.
Neregulāru pusdienu ritmu uztura speciālisti vērtē ļoti negatīvi, norādot, ka gremošanas traktam patīk noteikts režīms, turpretī ilgstoši nepastāvīgs ēšanas ritms negatīvi ietekmē kuņģa un zarnu trakta stāvokli, kā, piemēram, var veidoties kuņģa gļotādas iekaisums jeb gastrīts, kā arī čūlas un tamlīdzīgas kaites.
Lai neiedzīvotos liekos kilogramos un veselības problēmās, uztura speciāliste iesaka atvēlēt brīdi laika pusdienām, lai organisms saprot, ka ir paēdis, un ievērot trīs līdz četru stundu intervālus starp maltītēm.
Brokastis ir svarīgas!
"Brokastīs jāēd vairāk saliktie ogļhidrāti, kā pilngraudu maize, putras, musli, bet pusdienās un vakariņās lielāks uzsvars uz dārzeņiem un olbaltumvielām saturošiem produktiem, kā pākšaugi, zivis, gaļa," atgādina uztura speciāliste.
Ziemā ieteicami silti ēdieni vai maltītes ar sildošām garšvielām
Lai uzturētu ķermeņa optimālo temperatūru, aukstajā laikā organisms ātrāk patērē uzņemtās kalorijas, ko visspēcīgāk izjūt tie, kam jāstrādā ārā. Kā stāsta velokurjers, arī aukstajā gada periodā diena paiet Rīgas ielās, un pusdienās biežākā izvēle ir sātīgi un, galvenais, sildoši ēdieni un dzērieni, ko ērti notiesāt pa ceļam: "Vasaras periodā var skatīties arī kaut ko nesildītu, piemēram, augļus, dārzeņus. Bet ziemā, kad ārā -10 grādi, somā līdzi vadātas maizītes pēc tam īsti ēst vairs negribas, tāpēc parasti izvēlos kādas karstmaizes."
Kā stāsta uztura eksperte, tas ir normāli, ka ziemā mums gribas kaut ko siltu, jo organismam ir jāuztur sava ķermeņa temperatūra. "Apēdot ko aukstu, mums tik un tā ēdiens pēc tam organismā ir jāuzsilda, savukārt uzņemot kaut ko siltu, mēs panākam sev soli pretī, lai ātrāk varētu iegūt no ēdiena vēlamo. Ja esam ceļā, siltiem ēdieniem veselīgākā alternatīva ir, piemēram, pikantāki salāti, jo siltumu organismam var nodrošināt arī pikantas maltītes ar tādām garšvielām kā asie pipari, karijs, kardamons."
Kopumā, padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības Latvijas iedzīvotāji velta savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu - pat tad, ja tās ir ātrās uzkodas. "Narvesen" veiktās aptaujas dati liecina, ka 74% iedzīvotāju ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus un, arī ēdot un dzerot pa ceļam, katrs piektais iedzīvotājs seko līdzi, lai viņa maltītes būtu pilnvērtīgas un sabalansētas.
Kā labu un sabalansētu pusdienu izvēli steidzīgajiem uztura speciāliste sauc arvien lielāku popularitāti gūstošās pusdienu kārbiņas ar sātīgiem salātiem. "Tādā var ietilpināt vēlamā pusdienu šķīvja proporciju: 50% dārzeņu, 25% olbaltumvielu (gaļu, zivis, pākšaugus, riekstus, olas) un 25% graudaugu (griķus, rīsus, kvinoju). Šāda porcija noteikti ir labāka par panētu karbonādi un kartupeļiem saldā krējuma mērcē," iesaka uztura speciāliste.
Tāpat šāda porcija ietver visas nepieciešamās uzturvielas, kuras bieži vien saņemam nepietiekamā daudzumā: polinepiesātinātās taukskābes no zivīm, riekstiem un sēklām, graudaugos esošās balastvielas, kas palīdz izvadīt no organisma visu lieko un pabaro gremošanas traktu, kā arī C vitamīns, ar kura uzņemšanu ziemā parasti grēkojam, jo ēdam mazāk svaigu augļu un dārzeņu.
Neaizmirsti padzerties.
Līdztekus arī ziemā nedrīkst aizmirst uzņemt pietiekami daudz šķidruma - vismaz divus litrus dienā. Tomēr uztura speciāliste iesaka neaizrauties ar dzērieniem ēšanas laikā, jo tas traucē gremošanas procesiem, bet remdēt slāpes apmēram divdesmit minūtes pirms maltītes.
Ziemā ieteicami ir sildoši, kalorijām bagāti dzērieni. Dažus piemērus varat skatīt mūsu portāla sadaļā „Recetes”.
“Dzeriet, lai sasildītos” - zem šī saukļa būs daudz vieglāk un patīkamāk pavadīt ziemas aukstāko mēnesi. Un tas nebūt nav par alkoholu, lai gan mērenībā un pareizās kombinācijās arī to var reizēm pievienot ziemas dzērieniem, tomēr arī bezalkoholisks dzēriens var būt ļoti sildošs.
Šādi dzērieni tika izgudroti īpaši tiem gadījumiem, kad jūs atgriežaties mājās no aukstuma. Šajos brīžos ir nepieciešams pienācīgi sasildīt ķermeni - lai tas nekaitētu, bet tajā pašā laikā, lai jūs varētu gūt prieku.
Apvienojot ķermeņa sildīšanas priekšrocības, ārstnieciskās funkcijas, garšu, aromātu un karsto temperatūru, ir izgudrots milzīgs karsto dzērienu klāsts.
Labākie "eksperti" šajā jautājumā, protams, ir ziemeļu valstu tautas, kur var meklēt bezgalīgu skaitu karsto dzērienu recepšu, kas satur ogas, augļus, riekstus, pienu, aromātiskas garšvielas, utt.
Sen zināms, ka tēja silda vislabāk. Latvijā ir milzīgs dabisko zāļu tēju klāsts, ko daudzi salasa vai izaudzē savā dārzā paši. Ja nav šādas ispējas, augu tējas var iegādāties aptiekās.
Ja dvēsele alkst pēc saules un eksotikas, jūs varat pašī pagatavot indiešu tēju. Ingvers un kardamons piešķir tai unikālu garšu. Lai sāktu, silda litru piena uz mazas uguns un pievienojiet 3 tējk. tvaicētas tējas lapas un medus pēc garšas. Tiklīdz piens vārās, pievienojiet tam garšvielas: rīvēta ingvera gabals, ½ tējk. kardamons, ja vēlaties, dažas krustnagliņas, šķipsniņa kanēļa un muskatrieksta. Pēc tam maisījumu vāriet uz vismazākās uguns 3-5 minūtes. Kad piens kļūst krēmīgs, noņemiet to no plīts un ļaujiet tējai ievilkties vēl 5 minūtes. Tagad atliek dzērienu izkāst un ieliet krūzītēs.
Daļa materiāla no medicine.lv
