Latvijā energoresursu patēriņš pagājušajā gadā samazinājies par 6,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu, veidojot 185 petadžoulus (PJ), pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz operatīvajiem datiem.
2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, primārās elektroenerģijas ražošana, kas ietver elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās (HES), vēja elektrostacijās, saules elektrostacijās un saules mikroģeneratoros, palielinājās par 23% jeb 1,8 PJ, tostarp HES - par 23,5%, saules elektrostacijās - par 54,5%, bet vēja elektrostacijās - par 14,8%.
Kopumā pērn HES, vēja elektrostacijas un saules mikroģeneratori saražoja 2785 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tostarp HES - 2603 GWh, vēja elektrostacijās - 177 GWh, bet saules mikroģeneratoros - piecas GWh.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas - samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā.
Desmit gadu laikā - no 2011.gada līdz 2020.gadam - dabasgāzes patēriņš samazinājies par 29,3% jeb 15,8 PJ, tās īpatsvaram sarūkot par 8,7 procentpunktiem. 2020.gadā dabasgāzes īpatsvars bija 20,6%, savukārt atjaunojamo energoresursu - 37,5%.
Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 32,7%, bet pārējo energoresursu īpatsvars bija 9,2%.
Vienlaikus kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars desmit gadu laikā palielinājies par 6,9 procentpunktiem - līdz 32,4%. 2020.gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš saražotās kurināmās šķeldas daudzums samazinājās par 5,7%, koksnes granulu daudzums pieauga par 2,5%, bet granulu eksports pieauga par 3,3%.
Palielinoties atjaunojamo energoresursu kopējam patēriņam, Latvija tuvojas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim - līdz 2020.gadam sasniegt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru 40% apmērā bruto enerģijas galapatēriņā, atzīmēja statistikas pārvaldē.
Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka Latvijā ir piektais augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES) - 2019.gadā tas bija 40,97%, kamēr ES - vidēji 18,9%. ES dalībvalstīm jānodrošina, ka līdz 2020.gadam 10% no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2019.gadā Latvijā atjaunojamo energoresursu īpatsvars transportā bija 5,1%, kamēr ES - vidēji 8,9%.
Pārveidošanas sektorā, kas ietver patērēto energoresursu apmēru elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai, 2020.gadā patērēja 47,9 PJ energoresursu un saražoja 37,6 PJ enerģijas, tostarp 27 PJ siltumenerģijas un 10,6 PJ elektroenerģijas, kas ir par 13,8% mazāk salīdzinājumā ar 2019.gadu.
Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu - dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010.gadā - 81%, 2019.gadā - 55,6% un 2020.gadā 49,5%. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto atjaunojamo energoresursu īpatsvars pieauga par 10,7 procentpunktiem un 2020.gadā sasniedza 50,2%. "Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka atjaunojamos energoresursus, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa," atzīmēja statistikas pārvaldē.
Energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2019.gadu, palielinājās naftas produktiem - par deviņiem teradžouliem (TJ) un biogāzei, salmiem un citai biomasai - par 30 TJ, savukārt samazinājās dabasgāzei - par 7,8 PJ, cietiem kurināmiem - par 0,1 PJ, kā arī kurināmai koksnei - par vienu PJ.
Energoresursu galapatēriņš 2020.gadā bija 167 PJ, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2019.gadā. Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā.
Lielākie energoresursu patērētāji pērn bija mājsaimniecības, kas patērēja 48,2 PJ jeb 28,9% no galapatēriņa, transports - 47,1 PJ jeb 28,2% un rūpniecība - 39,4 PJ jeb 23,6%. Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn energoresursu galapatēriņa pieaugums bija koksnes, koka izstrādājumu ražošanā - par 2,8%, savukārt energoresursu patēriņš par 2,5% saruka pārējiem patērētājiem. Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu dēļ pasažieru un arī kravas pārvadājumos būtiskāk energoresursu galapatēriņa samazinājums bija transportā - par 6,9 PJ jeb 12,8%.
Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš transportā samazinājies par 2,7 PJ jeb 5,4% un 2020.gadā bija 47,1 PJ. Tas veido aptuveni trešo daļu no Latvijas energoresursu patēriņa, un gandrīz pilnībā balstās uz naftas produktu importu, jo elektroenerģijas un biodegvielas īpatsvars transportā ir salīdzinoši niecīgs. Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2020.gadā bija 69,3%. 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu dīzeļdegvielas patēriņš transportā samazinājās par 2,4 PJ jeb 6,9%. Pēdējos gados transportā novērots sašķidrinātas naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2011.gadā tās patēriņš bija 1,2 PJ, bet 2020.gadā - 1,8 PJ. Sašķidrinātas naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 0,2 PJ jeb 9,6%.
Elektroenerģijas patēriņš transportā 2020.gadā bija 339 TJ, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2019.gadā.
Pērn, salīdzinot ar 2019.gadu, elektroenerģijas patēriņš samazinājās dzelzceļa transportā un cauruļvadu transportā, attiecīgi par 18 TJ jeb 7,4% un par 8 TJ jeb 34,8%. Elektroenerģijas patēriņš autotransportā pieauga par diviem TJ jeb 2,1%.
Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš rūpniecībā pieaudzis par 5,6 PJ jeb 16,3%, kamēr salīdzinājumā ar 2019.gadu energoresursu patēriņš rūpniecībā palielinājies par 1,3 PJ jeb 3,3%, 2020.gadā veidojot 39,6 PJ.
Lielākais energoresursu patēriņš 2020.gadā bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē - 21,2 PJ jeb 53,7% no energoresursu galapatēriņa rūpniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā palielinājies par 9,3%. Energoresursu gala patēriņš ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē 2020.gadā bija 0,7 PJ, kas ir par 75% vairāk nekā 2019.gadā.
Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2020.gadā bija 48,2 PJ, kas ir par 3,1% mazāk nekā 2019.gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās - pārsvarā bija izmantota kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar 2019.gadu dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās samazinājies par 49 TJ jeb 1,1%.
Savukārt elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaudzis par 366 TJ jeb 6,2%, ko ietekmēja Covid-19 noteiktie ierobežojumi - attālinātais darbs un dīkstāve.
