Koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 30%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās 2020.gadā veidoja 2940,1 gigavatstundu (GWh), kas ir 51% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā.
Tāpat statistikas pārvaldē skaidroja, ka koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apmēra kritumu pamatā ietekmēja tādi faktori, kā elektroenerģijas izstrādes pieaugums hidroelektrostacijās augstākas ūdens pieteces dēļ un atbilstoša elektroenerģijas cenas samazināšanās, kā arī samazināts siltumenerģijas pieprasījums siltāku laika apstākļu dēļ, kas kopējā enerģijas ražošanā noteica zemāku elektroenerģijas izstrādi koģenerācijas stacijās.
2020.gadā koģenerācijas stacijās saražoja arī 5038,5 GWh siltumenerģijas, kas ir par 6% mazāk nekā 2019.gadā. Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas īpatsvars 2020.gadā bija 67% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma valstī.
Koģenerācijas staciju skaits 10 gadu periodā, proti, no 2011.gada līdz 2020.gadam ir divkāršojies, bet no 2018.gada tas sarūk. 2019. un 2020.gadā darbojās attiecīgi par 29 un 42 koģenerācijas stacijām mazāk nekā 2017.gadā, kad darbību veica vislielākais koģenerācijas staciju skaits pēdējo desmit gadu laikā - 204 koģenerācijas stacijas. Vairākas koģenerācijas stacijas darbību pārtrauca, jo tām beidzās valsts noteiktais atbalsts pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2020.gadā sasniedza 1274,2 megavatus (MW), kas ir par 4,5 MW vairāk nekā 2019.gadā, bet par 24,9 MW mazāk nekā 2017.gadā. Desmit gados koģenerācijas staciju elektriskā jauda pieaugusi par 32%.
Vispārējās lietošanas koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 10 gadu laikā vidēji veidoja 97%, savukārt uzņēmumu koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 3% no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. 2020.gadā četras vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 83% no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās, bet 36% no kopējās elektriskās jaudas valstī - trīs no tām darbojās Rīgas, viena - Zemgales reģionā.
Pēdējos 10 gados samazinās fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars un pieaug atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars, norādīja statistikas pārvaldē.
Lielākais atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas kāpums bija vērojams 2012. un 2013.gadā - par 80,2 MW un no 2013. līdz 2020.gadam atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija 9-12% robežās no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2020.gadā bija par 1,3 MW mazāka, veidojot 156,3 MW.
Augstākais atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 2020.gadā bija Vidzemē (98%) un Zemgalē (96%), kur kopējā elektriskā jauda bija attiecīgi 29,0 MW un 59,1 MW. Atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemē un Pierīgā bija attiecīgi 77% un 61% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas - 24,7 MW Kurzemē un 51 MW Pierīgā. Lielākais fosilo koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Rīgā un Latgalē - attiecīgi 99% un 72% no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā, tostarp Rīgā - 1069,8 MW, bet Latgalē - 40,6 MW.
Saražotais elektroenerģijas apmērs atjaunojamo energoresursu koģenerācijas stacijās 2020.gadā bija 864,8 GWh, kas ir par 7% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet 10 gadu laikā elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās no atjaunojamajiem energoresursiem palielinājusies septiņas reizes. Atjaunojamo energoresursu koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugumu sekmē valsts atbalsta programmas, piebilda statistikas pārvaldē.
Atjaunojamo energoresursu koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas daudzums 2020.gadā veidoja 24% no valstī kopējās vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no atjaunojamajiem energoresursiem, tostarp 14% veidoja biomasas koģenerācijas stacijas, bet 10% - biogāzes koģenerācijas stacijas.
Enerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās galvenokārt patērē dabasgāzi un kurināmo koksni. 2020.gadā patērēja 21 petadžoulu (PJ) dabasgāzi un 12,4 PJ kurināmo koksni, kas kopumā ir par 20% mazāk nekā 2019.gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 93% līdz 58%, savukārt atjaunojamo energoresursu patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2020.gadā sasniedzot 42%.
Latvijas mērķis ir līdz 2030.gadam ir sasniegt 50% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2019.gadā bija 41%.
