Iztikas minimuma groza izstrāde nav pabeigta. Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais pēdējais iztikas minimuma rādītājs ir par 2013.decembri, kad šis rādītājs bija 252,19 eiro.
Vērtējot iedzīvotāju dzīves līmeni, visos preses izdevumos min iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību. Kas ietilpst šajā “grozā”, to parasti paskaidro ļoti aptuveni, un plašāka informācija lasītājiem grūti pieejama.
Ņemot vērā iztikas minimuma novecojušo metodoloģiju (nemainīgs pārtikas un preču klāsts 23 gadus), ar 2014.gada 1.janvāri iztikas minimums vairs netiek aprēķināts, t.i., iztikas minimums tika svītrots no Valsts statistiskās informācijas programmas, ko katru gadu apstiprina Ministru kabinets. CSP aprēķinātais pēdējais iztikas minimuma rādītājs ir par 2013.decembri, kad šis rādītājs bija 252,19 eiro.
Pašreiz ir izstrādāts pārtikas grozs, taču izpēte par pārējām vajadzību kategorijām iztikas minimuma groza ietvaros vēl tiks turpināta.
Labklājības ministrija norāda, ka atbilstoši noslēgtajiem līgumiem pilnu iztikas minimuma grozu bija paredzēts izstrādāt līdz 2020. gada decembrim. Tā izstrādē personu apvienībai SIA "Projektu un kvalitātes vadība" un SIA "SKDS"" ir jāizstrādā un jārealizē iztikas minimuma groza kopējā metodoloģija. Savukārt pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" nodrošinās pārtikas groza izstrādi un aprobāciju.
SIA "Projektu un kvalitātes vadība" piedāvājumā tika noteikti astoņi iztikas minimuma groza izstrādes posmi, no kuriem pabeigti ir pieci un sestā posma izstrāde tika uzsākta, taču netika pabeigta valstī noteikto ierobežojumu dēļ.
Pirmais no tiem ir ārvalstu pieredzes izpēte un mājsaimniecību kategorizācija, kam seko pārtikas objektīvo vajadzību noskaidrošana un to izmaksu noteikšana, kā arī pārtikas groza izstrāde. Pēc šo soļu izpildes notiek citu izdevumu apzināšana mājsaimniecībām, kurām ir problemātiski sagādāt nepieciešamo pārtiku.
Savukārt pēc tam, izmantojot fokusa grupu diskusijas ar iedzīvotājiem, notiek mājsaimniecību citu izdevumu kategoriju izpēte un precizēšana, kā rezultātā, izmantojot iedzīvotāju aptauju, tiek veikta nepieciešamo izdevumu kategoriju prioritizēšana un precizēšana. Noslēgumā ekspertu diskusijās tiek veikta pētījuma rezultātu aprobācija un gala nodevuma sagatavošana, kam seko beidzamā saskaņošana un precizēšana.
Covid-19 ārkārtējā situācija ir būtiski ietekmējusi pētījuma īstenošanas iespējas saistībā ar noteiktajiem ierobežojumiem. Sākotnēji 2020. gada pavasarī, iztikas minimuma groza izstrāde tika apturēta, jo nebija iespējams veikt fokusa grupu diskusijas ar iedzīvotājiem, ievērojot ierobežojumus, kas tika noteikti visā valstī. Savukārt 2020. gada nogalē nebija iespējams īstenot iedzīvotāju anketēšanu viņu dzīvesvietās. Taču šo darbu izpilde ir svarīga, lai tiktu ņemts vērā sabiedrības viedoklis par minimālajām patēriņa vajadzībām, šos pētījuma posmus nav iespējams izlaist iztikas minimuma groza izstrādē. Līdz ar to pašlaik līguma izpilde ir apturēta uz Covid-19 ārkārtējās situācijas laiku.
„Šobrīd nav zināms, kad Covid-19 ārkārtēja situācija beigsies un būs iespējams veikt iedzīvotāju anketēšanu dzīvesvietās, lai pabeigtu iztikas minimuma groza izstrādi. Sekojam aktuālajai situācijai, un, tiklīdz būs iespējams darbus atsākt, varēsim pārplānot termiņu, kad būs pieejami iztikas minimuma groza izstrādes rezultāti”, stāsta Labklājības ministrija.
Atskatoties vēsturē, kā radās minimuma iztikas prču groza aprēķini, atrodam šādu tekstu no Latvijas Zinātņu akadēmijas.
Saskaņā ar definīciju “... iztikas minimuma preču un pakalpojumu grozs ir preču un pakalpojumu apjoms, kas nodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. Tā lietiskais saturs apstiprināts ar LR Ministru padomes 1991.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.95, bet groza vērtību katru mēnesi aprēķina LR Valsts statistikas komiteja”.
Kad vēlāk LR Labklājības ministrija izstrādāja t.s.krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza saturu, iepriekš minēto sāka saukt par pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu grozu.
Nepārtikas un pakalpojumu groza saturu atbilstoši Latvijas apstākļiem izstrādāja Latvijas zinātnieki un praktiķi. Iedzīvotāju polarizācija nabadzīgajos, trūcīgajos un relatīvi turīgajos toreiz bija vāji izteikta, kas atviegloja normatīvu izstrādi.
Tātad iztikas minimuma groza lietiskais saturs ir palicis visumā nemainīgs kopš 1991.gada, bet atsevišķu tajā ietilpstošo preču un pakalpojumu cenas atjauno katru mēnesi. Groza vērtību iegūst, naturālos preču un pakalpojumu daudzumus reizinot ar kārtējā mēneša cenām un reizinājumus saskaitot.”
Alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi iztikas minimuma grozā nav atrodami, un tas laikam ir pareizi, kaut gan praksē mājsaimniecībām šādi izdevumi ir. Tāpat neko nevaram atrast no “Laimas” un maz ko no gardumiem (vienīgi vaļējie cepumi bez pildījuma).
Mūsdienās zinātniskā institūta BIOR vecākā eksperte, uztura speciāliste Inese Siksna atzīst, ka izstrādājot pārtikas grozu Latvijā, pētnieki vispirms iepazinās ar ārvalstu pieredzi pārtikas groza veidošanā. Secinājums: pamatā visi izmanto nacionālos veselīga uztura ieteikumus. Arī Latvijā Veselības ministrijas mājaslapā var iepazīties ar šiem datiem.
"Tas arī bija par pamatu, kā šo ēdienkarti veidojām. Grūtības, ka ēdienkarti vajag izveidot tādu, ka var pagatavot un paēst, un cilvēks nejūtas galīgi nelaimīgs," norāda Siksna. "Kādam varbūt liekas, paskatoties uz pārtikas grozu, ka tur nekā nav, bet saliekot produktus ēdienkartē, katru dienu trīs pamatmaltītes un divas uzkodu maltītes var nodrošināt."
Grozs nav neapstrīdams kanons un arī piedāvātā ēdienkarte, jo atšķiras, cik cilvēks intensīvi strādā, vecums, dzimums. Šobrīd Labklājības ministrijas aprēķini rāda, ka dienā pārtikas grozam varētu tērēt 5 eiro, mēneša vērtība - 145 eiro. Summa vēl var mainīties.
“Bet mūsu izvēli ietekmē gaume, vēlmes un mēs novirzāmies no dotā lieluma,” vērtē Celmiņa.
Aprēķinātā summa daļai sabiedrības ir liela, citiem tā var šķist pārāk maza.
Turpmākajās publikācijās sīkāk par pārtikas groza saturu.
