LDDK: politekonomiskie apstākļi liek veikt nopietnu risku analīzi

Pagājušajā nedēļā Krievijas izsludinātais embargo noteiktu pārtikas preču grupām Latvijas ekonomikai kopumā patlaban nav kritisks, taču šāda situācija liek apzināties, ka ļoti nepieciešama stratēģiska pieeja un risku analīze dažādu krīzes situāciju risināšanai nākotnē, vienlaikus mērķtiecīgi strādājot pie uzņēmējdarbības vides un biznesa konkurētspējas uzlabošanas, – tā šodien pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ārkārtas Padomes sēdes teica LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Šajā situācijā ir nepieciešami gan īstermiņa risinājumi konkrētu nozaru un uzņēmumu atbalstam, gan ilgtermiņa pieeja, kuras ietvaros jāveic detalizēta Latvijas tautsaimniecības risku analīze, paredzot iespējamos nākotnes scenārijus un to prevencijas mehānismus, kā arī jāveicina Latvijas uzņēmēju un tautsaimniecības kopumā konkurētspēja, risinot tos jautājumus, kas ir skaidri definēti Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020.gadam un citos stratēģiskos dokumentos.”

Kā īstermiņa risinājumus LDDK atbalsta grūtībās nonākušu uzņēmēju definēšanu un precīzi mērķētu, zaudējumus kompensējošu mehānismu ieviešanu Krievijas noteiktā embargo skarto ražotāju atbalstam, tostarp, piemēram, “nodokļu brīvdienas”, garantiju mehānismu, kā arī vietējā patēriņa un tirgus veicināšanu. Papildus tam ilgtermiņā jāstiprina Latvijas uzņēmumu konkurētspēja, jānodrošina darbavietu stabilitāte, kā arī nekavējoties jāuzsāk diskusija ar valdību par iespējamām fiskālās politikas korekcijām, lai mazinātu esošās situācijas pašreizējo ietekmi un riskus nākotnē.

LDDK Padomes locekļi atzina, ka atšķirībā no 90.gadu nogales krīzes un arī nesenā pagātnē pieredzētās sociālekonomiskās krīzes, kad nedz uzņēmējiem, nedz lēmumu pieņēmējiem nebija pieredzes un zināšanu, kā rīkoties, tagad spējam situācijai pieiet daudz sistemātiskāk, jo ir zināms, kādi atbalsta instrumenti patiešām reāli palīdz risināt situāciju un sniedz atbalstu uzņēmumiem.

Vienlaikus LDDK Padome atgādināja, ka ekonomiskās svārstības un nestabilitāte pasaulē tiek piedzīvota periodiski, tomēr tādēļ nedrīkst mainīt kopējo tautsaimniecības attīstības kursu, bet gan jārada apstākļi, lai uzņēmēji un tautsaimniecība kopumā būtu maksimāli elastīga un spējīga piemēroties situācijai.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais