Asinis iedvesmo

Pasaulē ir daudz lietu, par kurām var teikt – jo vairāk tu tās izzini, jo vairāk rodas iespaids, ka informācija par tām ir dezinformācija + propaganda. Oficiālie avoti apelē pie ticības oficiālajiem viedokļiem. Bet viens gudrais par šādiem gadījumiem teicis: kam daudz ticības, tam maz ābolu. Proti, tam maz priekšstata par patiesību, par cēloņiem, kāpēc cilvēku izdzina no Ēdenes dārza.

Piemēram, ir lērums informācijas, bet nav nekādas skaidrības par to, kāpēc narkotiku izplatītājiem tiek pievērsta daudz mazāka uzmanība nekā narkotiku lietotājiem. Kāpēc viendzimuma mīlestība tiek taisīta par konkurētspējīgu un progresīvu, bet dzimumaudzināšana par bērnudārza mācību? Kāpēc parādās Eboli vīruss vai «trakā gaļa»? Kāpēc, pastāvot ģeostacionāriem pavadoņiem, fantastiskām sekošanas, nomākšanas tehnoloģijām un infrastruktūrām, izvērstiem aģentu tīkliem, superdatoriem, kas veic triljonus operāciju sekundē, utt., nav iespējams iznīcināt ne narkoplantācijas, ne starptautisko terorismu. Kāpēc var teikt, ka narkotikas, terorisms un cīņa ar tiem tiek pasaulei drīzāk uztiepti, nevis izskausti pēc būtības?

Nupat Pakistānā divi nāvinieki nogādāja aizsaulē 80 cilvēkus. Tā esot Al Qaedas atriebība par Osāmas bin Lādena nogalināšanu. Līķi, ievainotie un postījumi – tā ir patiesība. Pārējais tikpat labi var būt arī meli. Arī tas, ko es te turpmāk uzskaitīšu. Lai arī kopš 2001. gada 11. septembra esmu aktīvi sekojis ar šo datumu saistītai informācijai, man nav pārliecības, ka mīts par starptautisko terorismu izriet no īstenības, nevis no pretterorisma cīnītāju interesēm. Osāmas bin Lādena nāve man nozīmē nevis reālu nāvi, bet kāda cilvēka virtuālās biogrāfijas galu. Brenda nāvi. Brenda, kurš, pirmkārt, liecina, cik viegli mūsdienu pasaulē ir mākslīgi radīt līderus un antilīderus. Otrkārt, brenda, kuram ir lieli nopelni ASV aizsardzības budžeta izaugsmē no 300 miljardiem dolāru 2001. gadā līdz

654 miljardiem 2009. gadā. Treškārt, brenda, kuram ir lieli nopelni izolacionistu, valstu neaizskaramības aizstāvju pārliecināšanā, ka jaukties citas valsts telpā un tās lietās ir normāla būšana. Ceturtkārt, brendi mēdz novecot. No pasaules ļaunuma simbola tie ar laiku pārtop pasaku tēlos, Ziemassvētku antivecīšos. Tie vairs nav efektīvi. Ne lai piesegtu Al Qaedas solidāro klātbūtni Lībijā, ne lai attaisnotu necilo iznākumu Irākā. Savu nokalpojušus brendus neviens netiesā. Tiem jāiet bojā. Lai tie būtu pilnīgi pagalam, viņiem jāiešauj sejā un jāiemet ūdenī. Un pēc tam var cītīgi pratināt brendu reālās vai izdomātās sievas. Vien brendam upurētie ir skaidra patiesība.

Galvenokārt tieši informācija par to, kas notiek Irākā un Afganistānā, man traucē pieņemt oficiālos šo notikumu, tostarp starptautiskā terorisma, traktējumus kā neapšaubāmus. Viens no militāri stratēģiskās koncepcijas Šoks un trīsas autoriem H. Ulmans raksta, ka operācijai Irākā nav bijis nekā kopēja ar šo militāro analītiķu rekomendācijām, ka vajadzējis darīt tā, «kā mēs to darījām Vācijā, bijušajās padomju republikās, Austrumeiropā». Irākā «mēs varējām radīt spēcīgu sabiedroto, taču dabūjām Irānas satelītu». Sauklis No blood for oil (nekādu asiņu par naftu) nav attaisnojies nevienā ASV militāro operāciju vietā. Desmit gados sacensībā par lielāko civiliedzīvotāju upuru skaitu starptautiskais terorisms ir zaudējis tā apkarotājiem. Bet nogalinātie un kritušie cilvēki gan ir patiesība.

Man ir tas pats jautājums, ko bijušais Vācijas valdības loceklis Aleksandrs fon Bīlovs, grāmatas CIP un 11. septembris. Starptautiskais terorisms un tā loma specdienestos autors, savulaik uzdeva Minhenes grāmatu lasījumos: «Ja mūs aicina piedalīties jaunā pasaules karā, kurš rit pēdējos gados, tad es gaidu, ka visos sīkumos taps izskaidroti 11. septembra uzbrukumu cēloņi.» Grāmatā viņš šaubās, vai tieši Osāma bin Lādens inspirējis šos uzbrukumus, un pieņem, ka tos inscenējusi ASV, lai attaisnotu intervenci Irākā un Afganistānā. Līdzīgas domas The Guardian paudis Lielbritānijas valdības loceklis Maikls Mīčers.

130 amerikāņu arhitekti un inženieri sagatavojuši ziņojumu, kurā uz situācijas izpētes pamata secināts, ka dvīņu torņu sabrukšanas cēlonis bija «sagatavota demontāža» ar spridzekļu izmantošanu, bet ne taranēšana. Līdzīga nostāja izriet no Maikla Mūra grāmatā Stulbie baltie cilvēki Džordžam Bušam jaunākajam uzdotajiem jautājumiem. Nupat pasauli apskrēja ziņa, ka augsti stāvošs ASV valsts administrācijas darbinieks Stīvs Pečeniks gatavs Federālajā tiesā nosaukt ģenerāli, kurš viņam teicis, ka 11. septembris bijis inscenēts.

Pečeniks atskaņoja arī to, ko pats esot teicis jau 2002. gadā – Osāma bin Lādens nav vis nogalināts tagad, bet miris jau tad Toraboras alās no Marfāna sindroma (iedzimta kolagenopātiju grupas slimība). Pirmā maija norisi Pečeniks nosauca par «amerikāņu absurda teātri». To, ka bin Lādena vairs nav starp dzīvajiem, mēnesi pirms liktenīgā atentāta kādā mītiņā vēstīja Pakistānas prezidente Benazira Bhuto. Vēl te vērts pieminēt bijušā CIP operāciju vadītāja Afganistānā Miltona Birdena sacīto, ka Vašingtona pārvērtusi bin Lādenu par teroristu nr. 1, pierakstot viņam «pēdējās desmitgades terora aktus uz apšaubāmu datu pamata».

Ar šo es negribu ne ko apliecināt, ne noliegt. Te ir tikai daži viedokļi, kas neiekļaujas oficiālajā korī. Tie ir tikai (izņemot Mūru) oficiālu personu, nevis slavenu runātāju vai domātāju viedokļi. Jo domātāji vilina ticēt. Bet – šādos gadījumos arī ticēt tai vai citai versijai es negribu. Es gribētu zināt, bet informācijas kopums, ko esmu pārcilājis, man šķiet šim nolūkam pretrunīgs un neuzticams. Toties līķi bija un būs pārsteidzoši reāli. Jo virtuālāki, digitālāki personāži tiks sludināti par slepkavām, jo reālāki šķitīs upuri. Francijas finanšu ministre teikusi, ka pēc terorista nr. 1 likvidācijas ASV gaida ekonomiska izaugsme, jo šī vēsts stimulēs patērētāju uzticību. Ja ne citādi, tad saistībā ar militāro budžetu tas tā var būt. Asinis iedvesmo.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais