Providus kā parasti meklējusi slēpto reklāmu zem staba, kura galā deg šīs organizācijas partijisko simpātiju spuldze. Smadzeņu skalošanas apjoms ij krievu, ij latviešu medijos šoreiz šķiet man savā kvalitātē un apjomā līdzvērtīgs.
Atšķiras mentālās nianses, bet lielā vairumā "aizdomīgie" teksti abās informatīvajās telpās nav nekāda slēptā reklāma – tas ir politikai, varai pakalpīgas žurnālistikas, tāpat varai pakalpīgu, partijisku NVO stils. Te jau tradicionāls kampaņas, priekšvēlēšanu cīņas elements.
Taču šajā kampaņā ne jau stāsts par slēpto reklāmu šķiet tas nožēlojamākais. Nožēlojamākais šķiet tas, ka šajā kampaņā sabiedriskie mediji manā uztverē acīm redzami uzstājušies kā sabiedriskās domas manipulētāji. Tie vairāk apkalpojuši varas (Saeimas) partiju PR vajadzības, nekā kalpojuši sabiedriskās domas skaidrībai un kvalitātei. Tie nodarbojušies ar vēlēšanām kā varas partiju iekšēju lietu, iekšēju sacensību, nevis kā ar demokrātijas problēmu vai iespēju. Tie uzstājušies kā izteikti varas un nevis sabiedriskie mediji. Faktiski tie, kopā ar reitingu veidotājiem, bijuši noteiktas politteholoģijas instruments, ar kura palīdzību ieborēt vēlētājiem – jums nav citas alternatīvas, kā vien saglabāt pie varas esošās Saeimas partijas, starp kurām dažas mūsu – sabiedrisko mediju, reitingu sacerētāju – uztverē ir labākas par citām. Sabiedriskie mediji savdabīgā veidā nodarbojušies ar esošās varas kvalitātes reklāmu. Tas ir mans viedoklis.
Kāpēc tas tāds ir? Vai jāpieņem, ka vārdi "uzticības krīze" te pastāv tāpēc, ka tautai vienā jaukā dienā saskrēja čuras galvā? Es uzskatu, ka vārdi "uzticības krīze" atspoguļo reālas un pamatotas cilvēku sajūtas attieksmē pret varu. Vai man būtu jāpieņem, ka sabiedrības vairākums ir liekuļi, bezatbildīgi cilvēki, kuru uzticība varai un tās partijām ir nopērkama tikai ar krāšņu reklāmas kampaņu un Gebelsa cienīgiem meliem par skaisto izpestīšanos bez kādas reālas tās sajūtas šo cilvēku makos un dvēselēs? Ja turklāt pat kampaņas laikā varas partijas tur nākotni aizslēgtu un atslēgu nolauztu. Es pieļauju, ka ar pūli var manipulēt bezgalīgi un ka caur šīm manipulācijām var "iztaisīt" jelkādu vēlēšanu rezultātu.
Taču – es apšaubu, ka cilvēkus, kuru pamatproblēma arvien vairāk kļūst dienišķā maize un darbs, diezgan iebarot tikai ar skaistām pasakām bez reālas atbildes, ko rīt likt mutē. Manipulēšanas tehnoloģija liekas pastarpināta no realitātes. Turklāt – neredzu iemeslu, kāpēc vēl nesenie 2% uzticības Saeimai pēkšņi evolucionējuši līdz 24 procentu atziņai, ka 9. Saeimas partijas strādājušas labi. Tāpat es neredzu reālpolitikā iemeslus koalīcijas partiju reitingu svārstībām no pavasara līmeņa līdz septembra līmenim. Tas un vēl vairākas citas pazīmes vedina domāt, ka sabiedrisko mediju un reitingu sacerētāju uzturētā "sabiedriskā doma" ir tikai Potjomkina sādža iepretī reāliem noskaņojumiem. Pilnīgi iespējams, ka sabiedriskie mediji un vēl citi sabiedriskās domas iespaidotāji tika iekļauti PR menedžeru stratēģijās. Nolūki? Pirmais – nepieļaut Saeimā kontrolei nepakļautu, nezināmu spēku klātbūtni. Otrs – izmantojot vēlēšanas, uzkonstruēt parocīgu, nevis dabiski integrētu, bet mākslīgi unificētu partiju varas modeli, kurš te būtu visefektīvākais panākt, lai Latvija nav un netop problēma pārvalstiskās manipulācijās ar to. Tas ir mans subjektīvais viedoklis.
Man šķiet, tas pats redzams arī no tuvāka attāluma. Varas partiju savstarpējās "cīņas" par vietām Saeimā publiskajā, šķietami autoritatīvajā atspoguļojumā. Protams, interesanti, kāpēc no Vienotības retorikas te pēkšņi kā ar vēju aizpūta vārdu "prokrievisks", kas vēl nesen šai bija bezmaz vārda "mamma" vietā. Interesanti ir centieni uzvilkt Vienotību līdz Saskaņas centra reitingu līmenim un pārvilkt pāri tam (divreiz – augusta vidū un nupat tika teikts, ka tā jau ir priekšā SC), lai arī faktisko segumu šādam izrāvienam neesmu redzējis pamatotu, bet pašam man tas nekādi nepielec. Taču vēl interesantāk, piemēram, kāpēc kampaņas galvenajiem tehnologiem tā gribas nostumt VL/TB/LNNK zem 5% sliekšņa? Acīmredzot tāpēc, ka VL/TB/LNNK tiek turēta par 10. Saeimas mīļā, unificējošā miera visvājāko posmu. Paskatieties paši, bet latviešu portālos cilvēki, acīmredzot gribēdami vismaz kaut kādu, kaut iedomātu, "jaunas varas" kripatu 10. Saeimā, visvairāk teikuši, ka atbalsta tieši VL/TB/LNNK. Tad seko ZZS. Protams, es te runāju par pozitīvajām un nevis nīgrajām atsaucēm, kuru ir bez gala. Vārdu sakot, ja privātie mediji ražo savus informatīvos produktus ar savu politisko vai komercinterešu piedevām, tad sabiedriskie mediji it kā solījušies ražot ekoloģiski tīrus informatīvos produktus. Uzskatu, ka šajā kampaņā tie pārkāpuši manas patērētāja tiesības. Ne tādā ziņā, ka būtu nodarbojušies ar slēpto reklāmu, bet tādā ziņā, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzstājušies kā varas partiju reklāmas un nevis sabiedrības aģents.