Lūdzu Satversmes tiesu izskatīt Latvijas Saeimas vēlēšanas likumu un atzīt to par nedemokrātisku un neatbilstošu Satversmei pēc sekojošām pazīmēm.
1. Vēlēšanu likuma 9. pants paredz, ka Saeimas kandidātus var pieteikt tikai politiska partija vai to apvienība un tikai saraksta veidā. Šis diskriminējošais pants atrodas pretrunā ar Satversmes 9. pantu, kurā ir teikts, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš pirmā vēlēšanu dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. Šis pants tieši tādā pašā veidā atrodas arī iekšējā pretrunā ar šā paša vēlēšanu likuma 4. pantu, kurš faktiski atkārto Satversmes 9. pantu. Šī neatbilstība ir radījusi mūsu mazskaitlīgo (visas kopā mazāk par 1% no iedzīvotāju skaita) partiju diktatūru, kura kropļo Saeimas vēlēšanas. Tādā veidā izvirzīt var tikai tos kandidātus, kuri ir izgājuši partijas uzticamības filtrus. Piemēram, tādā veidā ir arī izslēgta iespēja neatkarīgo deputātu kandidātu izvirzīšanai, kāda, piemēram, ir Lietuvā, bet pie mums tādi ir pilnīgi diskriminēti. Tādā evolūcijā ir radusies vadošo sīkpartiju koalīcija, līdzīga kompartijai, kuras padome jau 20 gadu diktē sev paklausīgo likumdevēju grupējuma sastāvu, tikai priekš savām interesēm. Tāda pati sistēma darbojas arī Vidusāzijas postpadomju valstīs, kur politiskās partijas un valdošo ģimeņu klani ir vieni un tie paši mafiozie grupējumi, un līdzība ir pārsteidzoša. Vēlēšanu likuma 33. panta 11. punkta prasītais kandidāta pašraksturojums var arī neatbilst patiesībai, jo nav prasīts tā oficiāls apstiprinājums. Tādā veidā ir pieļauta vēlētāju brīva krāpšana, un tās rezultāts jau 20 gadu ir redzams mūsu Saeimas deputātu profesionālajā un morālajā neatbilstībā, kā arī šo likumdevēju darba zemajā kvalitātē un tai atbilstošajam mūsu ekonomiskajam stāvoklim un Latvijas zemajam reitingam pasaules tautu saimē.
2. Vēlēšanu likuma 31. panta 4. sadaļā nav noteikt – kas īsti ir derīgi biļeteni. Tā rezultātā sarūgtināts vēlētājs (un tādi ir vairākums), gribēdams balsot pret nevēlamo partiju, dusmās pārsvītro visus kandidātus, iemet biļetenu, un pēc tam izrādās, ka pat tāds biļetens ir derīgs un viņš tomēr ir nobalsojis par noteikti negribēto partiju. To atļauj šī jēdzienu brīvā interpretācija, kurā izvēli acīmredzot izdara Vēlēšanu komisija, bet vēlētājs par to netiek nekādi brīdināts ne vēlēšanu iecirknī, pat ne Vēlēšanu likumā, kur nu vēl presē. No acīm redzamā izriet slēdziens, ka likumdevēju kompānijas sastāva izvēle nekādi nav vēlētāju rokās. Nav arī loģikas teicienā, ka katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Mūsu tauta ar šo likumu ir piekrāpta un tādēļ vien šādu Saeimu nav pelnījusi.
3. Vēlēšanu likuma 33. panta 4. sadaļa izslēdz vēlētājam jebkādu iespēju izvēlēties labākos kandidātus no dažādu partiju biļeteniem, jo tāda izvēle šeit ir noteikta par nederīgu. Arī šī diskriminējošā sadaļa ir viegli redzamā pretrunā ar Satversmes 9. pantu. Šāds ierobežojums ir ierīkots ar acīm redzamu nolūku izslēgt politisko partiju godīgu konkurenci, jo tad tās partijas, no kurām tiks izvēlēts nepietiekams deputātu skaits automātiski kļūs nevajadzīgas. Tad to izlems vēlētāji, un to, lūk, mūsu paštaisītās partijas nekādi nedrīkst pieļaut.
4. Vēlēšanu likums arī nenosaka, kādā secībā ierakstīt deputātu kandidātus vēlēšanu listē. Taču tā nekad nav pēc alfabēta. Kādēļ? Ir taču zināms, ka pūļa psiholoģija visupirms liek balsot par tiem, kas listes augšgalā. Loģiski, partija tos, kas ar īkšķi parāda, kā jābalso, noliks listes augšgalā, zemāk būs paklausīgie, bet tie, kam ir sava galva, būs listes beigās. Tādā veidā pat vienas partijas robežās vēlēšanas tiek viltotas, pirms tās ir notikušas, un esošais likums to neizslēdz.
5. Mūsu vēlēšanu likums ir unikāls arī ar to, ka atšķirībā, piemēram, no dzīvokļu vai garāžu kooperatīviem, tajā speciāli (?) ir aizmirsts paredzēt minimālo vēlētāju skaitu – kvorumu, pie kura vēlēšanas ir uzskatāmas par notikušām. Tas nozīmē to, ka tās nav iespējams pat boikotēt! Pat ja visa Latvija atteiksies pie esošā likuma vēlēt, kāds vienmēr varēs lēti nopirkt pāris bomžu balsis, un būs notikušas tādas vēlēšanas, kādas pasūtītājs gribēs. Tāpat šajā likumā, drošs paliek drošs, arī nav paredzētas nekādas kļūdaini ievēlēto un negodīgo deputātu atsaukšanas iespējas.
Visas šeit minētās ļoti nedemokrātiskās īpatnības, kuras atšķir Latviju no civilizētām ES valstīm, ir iekopētas arī republikas pilsētu domju un pašvaldību vēlēšanu likumos.
Tā kā nav ne mazāko cerību, ka esošā Saeima vēlēsies šīs kļūdas labot (arī vēzis nekad neārstēs savu saimnieku), tad griežos pie Satversmes tiesas, kura vienīgā ir pilnvarota Saeimas pieņemtos likumus demokratizēt un juridiski sakārtot, – ar lūgumu to ātri izdarīt. Lūdzu, ņemt vērā to, ka, ja nākamo Saeimu mēs vēlēsim pēc esošā likuma, tad mēs atkal dabūsim Saeimas vietā tādu pašu politisko vēzi, kā tas ir bijis līdz šim. Valsts vispirms ir likumi, un, ja nav likumu, tad ir tikai teritorija, taču – kādi ir likumi, tāda ir arī valsts un tāds ir tās tautas liktenis.