Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, veselības ministrei Baibai Rozentālei.
Rakstu Jums bažās, ka Jūs pilnībā neizprotat situācijas bīstamību Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē. Finansējums veselības aprūpei samazināts par 89 miljoniem. Pēdējo divu mēnešu laikā Veselības ministrija sagatavojusi un Ministru kabinets pieņēmis virkni voluntāru un bezatbildīgu noteikumu, kas pilnībā izslēdz Latvijas perifērijas iedzīvotājiem iespēju saņemt medicīnisku palīdzību. Sistēma strauji tuvina maksātnespējai gandrīz visas Latvijas perifērijas, kā arī vairākas universitātes slimnīcas Rīgā. Visas šīs darbības Veselības ministrija slēpj zem "reformu" nosaukuma. Vēlos norādīt, ka, pēc Pasaules veselības organizācijas definīcijas, "rīcība tikai tad tiek uzskatīta par reformu, ja mazina atšķirību veselības pakalpojuma pieejamībā. Ja ar reformu pieejamības atšķirības netiek samazinātas vai likvidētas, tā ir nevis reforma, bet pret savas tautas veselību vērsta rīcība". Pēdējās Veselības ministrijas aktivitātes, īpaši voluntārais un koruptīvais slimnīcu tīkla sašaurināšanas pasākums ievērojami paplašinājis atšķirību starp iespēju saņemt medicīnisku pakalpojumu starp Rīgas un lauku (īpaši Latgales) iedzīvotājiem.
Finanšu situācijas raksturošanai izmantošu Veselības ministrijas prezentāciju Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 15. jūlijā.
Pēc otrajiem budžeta grozījumiem Latvijas veselības aprūpei paredzēti 453,64 miljoni latu. Salīdzināšanai – 2008. gadā šie līdzekļi bija 569,31 miljons latu. Īsa matemātika – samazinājums ir par 20,3 procentiem. Liktos šausmīgi vienkārši – neko šogad nebūvēsim, neko neremontēsim, nepirksim jaunus datortomogrāfus un magnētiskās rezonanses, neslēgsim aizdomīgus PPP līgumus, neiegādāsimies jaunas ātrās palīdzības mašīnas. Ja mēs tā rēķinātu, mums nevajadzētu pārtraukt plānveida slimnieku ārstēšanu, likvidēt endoprotezēšanas rindas, māsu algas noteikt mazākas par minimālajām algām valstī. Arī ar 80 procentiem pērnā gada finanšu mēs varētu strādāt un glābt cilvēkus. Bet tā tas nav – Alūksnes slimnīca otrajā pusgadā saņems 15 procentus no pirmā pusgada finansējuma, Liepājas slimnīca – 35 procentus, citas slimnīcas Latvijā saņems ļoti līdzīgi šiem skaitļiem. Jebkāda palīdzība Latvijas tālākajos novados tiek atcelta, tā vietā tiek paredzēta dārga transportēšana uz centrālajām slimnīcām ar jauniepirktām NMP dienesta automašīnām.
Un vēl – 453,64 miljoni latu ir par 10,5 procentiem vairāk nekā 405,80 miljoni, kas bija 2006. gadā izdalīti veselības aprūpei. Atceros – strādājām, glābām slimniekus, sniedzām visu veidu palīdzību, endoprotezēšanu veicām gan traumatoloģijas slimnīcā un Rīgas 2. slimnīcā, gan Liepājā, Valmierā, Madonā un Daugavpilī. Kopš 2006. gada gan daudz kas ir sadārdzinājies, bet ne tik ļoti, lai šie skaitļi nebūtu salīdzināmi.
No Veselības ministrijas joprojām nav nekāda skaidrojuma – kur paliek nauda, kā nauda tiek tērēta patiesībā. Tādēļ es aicinu Jūs, godātais Ministru prezident, un Jūs, cienījamā profesore, veselības ministre, parādīt atklātībai visu Veselības ministrijā un tās padotībā esošās VOAVA līdzekļu kustību. Ja Jūs to nedarīsiet iespējami atklāti, vēsture par vainīgajiem genocīdā pret Latvijas tautu padarīs Jūs abus, kaut tieši jūs šajā situācijā esat vismazāk vainojami.
Pirmkārt, es vēlos, lai publiski būtu pieejama informācija – cik naudas Veselības ministrija tērē, lai segtu galvojumus, garantijas, kredītsaistības, līzingus, dažādus citus atliktos maksājumus, ko Veselības ministrija vai VOAVA garantējusi gan par celtniecību, gan remontiem, gan jaunas aparatūras iegādi. Tieši ministrija un VOAVA garantējusi lielāko daļu naudas tehnoloģijas iegādei visās tajās slimnīcās, ko šobrīd ministrija vieglu spalvas vilcienu gatavojas slēgt.
Lūdzu dariet zināmu Latvijas tautai ne tikai šos aizņēmumus, galvojumus un kredītsaistības, bet arī tos cilvēkus, kam mēs varam par šiem tēriņiem pateikties – politisko vadību un atbildīgo amatpersonu, kas dokumentus parakstījusi.
Otrkārt, lūdzu izskaidrojiet, uz kādiem finanšu resursiem bāzēta jaunā Neatliekamās palīdzības dienesta izveide, lai kliedētu šaubas, ka viss šis dienests ir izveidots tikai un vienīgi, lai ar neskaidru līzingu palīdzību par lielu (ievērojami virs tirgus cenas) valsts naudu iegādātos neatliekamās palīdzības mašīnas akciju sabiedrībai Rīgas sanitārā transporta autobāze, kuras kontrolpaketes turētājs ir 1977. gadā dzimušais Eldanizs Mamedovs un kura ir jau ieguvusi no Rīgas pilsētas ātrās palīdzības automašīnas un par dārgu naudu tās izīrē Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestam. Līdz ar to lūdzam parādīt naudas plūsmu – kā Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests tērē valsts naudu telpu īrei un jaunbūvēm.
Treškārt, aicinu Jūs iepazīstināt Latvijas tautu ar Veselības ministrijas politiku telpu īrei ar skaidrojumu – kā tas gadījās, ka ministrijas struktūrvienības īrē pārmēru dārgas telpas Barona kvartālā (Brīvības iela 155/Cēsu iela 31), bet līguma laušanas nosacījumi ir valstij vienkārši traģiski. Šo skaidrojumu Jums lūdzu ar atbildīgo Veselības ministrijas amatpersonu uzvārdiem – kas šos līgumus sagatavoja un slēdza.
Ceturtkārt, lūdzu Jūs informēt par neskaidriem privāti-publiskās partnerības līgumiem ar privātstruktūrām, ko noslēgusi Veselības ministrija (un tās pakļautības struktūras) un VOAVA apmaksā prioritāri pret slimnīcām.
Godātais Dombrovska kungs, cienījamā Rozentāles kundze!
Pašreizējā Veselības ministrijas politika vērsta uz Latvijas ekonomiski vājāko (pierobežas) novadu atstāšanu pilnīgi bez veselības palīdzības. Brīdī, kad ministrijai būtu jāpārvērtē savi resursi un tos jālieto iepējami racionāli, notiek nemitīga slimnīcu kūdīšana citai pret citu. Nemitīgi tiek rīdītas universitātes slimnīcas pret reģionālajām, reģionālās pret aprūpes slimnīcām. Mēģinājums sakūdīt Gulbenes slimnīcas ārstus pret Alūksnes slimnīcas ārstiem ir nozīmīgākais piemērs šai rīcībai. Vienlaikus Jums nāksies pārtraukt Veselības ministrijas nejēdzīgos eksperimentus ar Latvijas iedzīvotāju veselību, piemēram, sagraujot līdz šim labi strādājušo ātrās palīdzības un Katastrofu medicīnas sistēmu Latvijā, tā vietā ar milzīgu naudu ieviešot Neatliekamās palīdzības dienestu, kura sniegtā palīdzība ir ievērojami lēnāka, dārgāka, un, vismaz šobrīd, arī zemākas kvalitātes.
Ja Veselības ministrija nesniegs šos datus publiskai pieejamībai, uzskatu par nepieciešamu likumā paredzētā kārtībā vērsties pēc palīdzības tiesībsargājošajos orgānos.
Ar cieņu, Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents