Vairs tikai mēnesis līdz 10. Saeimas vēlēšanām, un politiskās partijas turpina visai šļaugani izlikties par beigtām, krājot spēkus pēdējo divu priekšvēlēšanu nedēļu izrāvienam, kad varbūt kļūs interesantāk. Varbūt redzēsim krāsainas reklāmas, fantastiskus solījumus un satriecošus atmaskojumus.
Saprotams, ka nevienam politiskajam spēkam pašreizējā situācija sociologu reitingos nav pārāk komfortabla un, gribi negribi, nāksies iespringt, lai saglabātu vismaz status quo, bet laimīgākā gadījumā pieaudzētu kādu tauciņu klāt.
Vienotībai milzu gaviles raisīja sociologu firmas GFK reitings, kurā Vienotība esot apsteigusi Saskaņas centru. Taču diezin vai prieki nav priekšlaicīgi, jo apsteigums ir niecīgs un arī aptaujātājfirma nav nedz Latvijas fakti, nedz SKDS, kurām reitingu sastādīšanā ir lielāka pieredze un ilgāka darba priekšvēsture.
Šīs pašas GFK reitingos tad Vienotības faniem vajadzētu kļūt bēdīgiem, jo konkurējošā Par labu Latviju no pilnīgas bezcerības ap 2% piepeši uzrādījusi strauju reitinga kāpumu un nu vairs neatrodas zem ūdens.
Latvijas faktu reitings rāda, ka Saskaņas centram ir 17, bet Vienotībai – 13,6 procenti vēlētāju simpātiju. No tā, ko rāda tagad un ir rādījuši jau iepriekš sociologi, apmēram un aptuveni jau var izsecināt, kādas varētu izskatīties nākamās Saeimas aprises.
Par piecām partijām tikpat kā nav šaubu, ka tās pārvarēs 5% barjeru. Jautājums ir tikai, kādā secībā, un cik daudz ietekmes kura iegūs? Visticamākā secība pašlaik izskatās šāda: Saskaņas centrs, Vienotība, ZZS, Par labu Latviju un Visu Latvijai/TB/LNNK. Bet vēl ir mēnesis, lai mēģinātu šo secību mainīt un lauzt.
Atkal jau kuro reizi Latvijas politikas process paliks bez sociāldemokrātijas vektora – nav viņi šobrīd zem laimīgas zvaigznes.
Liela mīkla ir PCTVL, jo ar bitēm nekad neko nevar zināt. It kā jau nišā, kur cīkstas Saskaņas centrs un PCTVL, saskaņieši pēdējos gados visu laiku pārliecinoši vinnēja, taču tagad, kad par PCTVL premjera kandidāti ir kļuvusi Tatjana Ždanoka, kas ir prasmīgāka runātāja un pazīstamāka par līdzšinējiem šīs partijas runasvīriem, arī PCTVL var sākt kaut ko cerēt un ielauzties Saeimā kā sestā. Bišu ienākšana vai palikšana ārpus gan neko neiespaidos nākamo koalīciju veidošanā, jo tāpat ir skaidrs, ka PCTVL netiks laista klāt varas svirām.
Ar Saskaņas centru ir mazliet citādi – iespējams, 10. Saeimas pilnvaru laikā šī būs pirmā reālā iespēja šai partijai iekļūt valdošajā koalīcijā. Lai kā dievotos pašlaik tās vai citas partijas runātāji, ka ar saskaņiešiem nē un nē, situācija var izveidoties arī tāda, ka bez viņiem nekādi nevar iztikt. Un, ja jau Rīgā saskaņieši ir varējuši tikt pie valdīšanas un zeme tāpēc nav atvērusies, tad nav izslēgta arī viņu piedalīšanās pie nākamās valdības sastādīšanas. Viens gan te jau tagad ir skaidrs – Saskaņas centra premjera kandidātam Jānim Urbanovičam pie premjerēšanas netikt, vismaz kamēr Nils Ušakovs ir Rīgas mērs. Divus tik nozīmīgus posteņus vienlaikus pārējie saskaņiešiem neatvēlēs.
Sociologu darba ritmā 20. datums ir brīdis, līdz kuram notiek aptaujāšana, līdz ar to Saskaņas centra reitingā vēl neatspoguļojas Lužkova faktors. Diemžēl pagaidām nav iespējams spriest, vai Maskavas mēra Jurija Lužkova vizīte Latvijā ir ko nebūt pienesusi vai atņēmusi Saskaņas centra popularitātei.
Starp premjera kandidātiem pārliecinošs līderis ir ZZS kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs (35,1%, Latvijas fakti). Tas ir par spīti visiem konkurentu safabricētajiem kriminālapsūdzību blāķiem, kas ļauj vismaz kādu laiku viņu dēvēt par smagos noziegumos apsūdzēto. Tas ir tāpēc, ka cilvēki Lembergā saskata valstsvīru, kas jau ir pierādījis savu saimniekošanas prasmi vienā pilsētā un attiecīgi spētu to pašu paveikt arī visas valsts mērogā.
Smagos noziegumos pagaidām neapsūdzētais Valdis Dombrovskis ir otrajā vietā (31,7%, Latvijas fakti), un smagos noziegumos dīvainā kārtā joprojām neapsūdzētais Ainārs Šlesers (Par labu Latviju) ir trešais (11,7%, Lavijas fakti).
Politikas kopējā aina no šiem aptauju datiem izsecināma šāda: pastāv trīs strāvojumi, kas iegūs relatīvi lielu ietekmi 10. Saeimā. Viens partiju bloks būs tie, kas ir par nacionālo kapitālu, labējas partijas ar liberālu vai nacionālkonservatīvu ievirzi. Lai vai kāda būtu šo partiju priekšvēsture un neveiksmes, šo partiju kājas aug šepat Latvijā.
Otrs spēks – Vienotība – tāpat ir ar liberālu un labēju ievirzi, taču cīņā par ietekmi dažkārt grēko ar ieslīgšanu pagalam kreisā populismā. Šī partiju savienība orientēta uz izpalīdzēšanu Rietumu (skandināvu, amerikāņu u.c.) koncernu, institūciju un institūtu vajadzībām. Ciktāl šis kurss sakrīt ar Latvijas interesēm, tiktāl ir labi un jauki, taču, kad tiek pārkāptas robežas un ārzemju draugiem tiek apsolīti Latvijas resursi, tā jau ir kolaborēšana.
Trešais spēks – partijas, par kurām balsos elektorāts, kas runā krieviski. Tā kā šis politikas slānis pagaidām tā īsti nav pārbaudīts ar uguni, ūdeni un varas vara taurēm, pagaidām nevar zināt, kādās daļās tas šķelsies un dalīsies tad, kad tam būs ko dalīt. Pašlaik Saskaņas centrs apvieno visus, kas nav apmierināti ar Latvijā notiekošo – gan tos, kas nav apmierināti ar Latvijā valdošo politiku, gan tos, kas nav apmierināti ar Latvijas valsti kā tādu. Ar pirmajiem iespējams dialogs. Ar otrajiem tas nav iespējams.
Jau pašlaik redzams, ka 10. Saeimas sastāvs nebūs no vieglajiem – būs grūti atrast kompromisus. Grūti būs sastādīt darbotiesspējīgu valdību. Vēl grūtāk – tādu valdību, kas spēs elastīgi reaģēt uz gaidāmajām spējajām izmaiņām pasaules un Baltijas reģiona ekonomikā.
Var gadīties, ka ar 2. oktobri vēl nekas nebeigsies. Par rezultātu nebūs laimīgi nedz uzvarētāji, nedz zaudētāji. Ja lugas pirmajā cēlienā pie sienas karājas bise, tad trešajā cēlienā tā šaus. Tāpat, ja Satversmē ir rakstīts, ka pastāv iespēja rīkot ārkārtas Saeimas vēlēšanas, tad nav izslēgts, ka 10. Saeima var būt pirmā, kas nenostrādā līdz savu pilnvaru beigām... Skaties, pēc kāda gada, pusotra, valstij netiekot ne uz priekšu, ne atpakaļ, vēlētājiem var nākties iet pie urnām vēlreiz?