Viedoklis par rakstu "Jūra nemirst. Notiek naudas dalīšana"

Baltijas jūras stāvoklis ir neapmierinošs – šādu faktu ir atzinuši ne vien Baltijas jūras reģiona valstu kompetentākie zinātnieki, bet arī visas Baltijas jūras reģiona valstu valdības, izstrādājot un parakstot Baltijas jūras rīcības plānu.

Nepieciešamība samazināt piesārņojumu jūrā pamatoti iekļauta Eiropas Savienības politikas dokumentos un Latvijas normatīvajos aktos. Pasaules Dabas Fonds (PDF) norāda: ja kādā ekosistēmā vides stāvoklis nav labvēlīgs, dzīvie organismi iet bojā.

Pasaules Dabas Fonds apgalvojumus par Baltijas jūras stāvokli izdara balstoties tikai uz starptautiski atzītām zinātniskām publikācijām, zinošāko konsultantu viedokļiem – datiem, ko apkopojuši HELCOM eksperti. Ikvienam, kurš iepazīstas ar pieejamajiem datiem (www.helcom.fi), redzams, ka vispārējais Baltijas jūras stāvoklis šobrīd ir neapmierinošs un ikviena valsts Baltijas jūras sateces baseinā, tostarp Latvija, ir atbildīga par daļu no jūrā ieplūstošā piesārņojuma. Arī LHEI vadošais pētnieks Juris Aigars savā viedoklī par NRA rakstu uzsver „Jā, ir citas valstis, kuras dod lielāku artavu jūras piesārņošanā, bet arī Latvija šai procesā ir piedalījusies un turpina piedalīties.„

Lai uzlabotu situāciju Baltijas jūrā, vairākām nozarēm – jo īpaši lauksaimniecības nozarei, ir nepieciešams būtiski mainīt saimniekošanas praksi. Pasaules Dabas Fonds jau vairākus gadus uzsver, ka nodokļu maksātāju līdzekļi, kas tiek novirzīti lauksaimniecības subsīdijām, būtu jāizmanto tā, lai neciestu apkārtējā vide, piemēram, nodrošinot, lai piesārņojums no laukiem ar lietus ūdeņiem netiktu ieskalots upēs un ezeros. Lauksaimniekiem subsīdijas būtu jāsaņem par tādām investīcijām saimniecībās, kas nav pretrunā ar vides stāvokļa saglabāšanu. Pasaules Dabas Fonda mērķis nav graut Latvijas vai reģiona ekonomisko konkurētspēju, bet aicināt uz gudru, ilgtspējīgu reģiona un lauksaimniecības attīstību. Tāpat Pasaules Dabas Fonds nav zinātniska institūcija, kas pēta jūras vidi un nekādā veidā nekonkurē uz zinātnes vai lauksaimniecības sektoram domātiem ES finanšu līdzekļiem.

Pasaules Dabas Fonds ir nevalstiska organizācija un savā darbībā tā ir neatkarīga un apolitiska, izmanto jaunākās zinātniskās atziņas, situāciju risinājumiem meklē dialogu un veido partnerattiecības ar valsts, pašvaldību un privātajām organizācijām. Pasaules Dabas Fonds līdzekļus vides aizsardzības programmām iegūst no ziedojumiem, korporatīvā sektora atbalsta, kā arī konkursa kārtībā, pretendējot uz publisko finansējumu. Ikviens ir aicināts iesaistīties Pasaules Dabas Fonda darbībā, kļūstot par atbalstītāju.

Neizprotam NRA žurnālista Imanta Vīksnes pausto par Lietuvas kompānijas lobismu. Pamatojoties uz iepriekš minētiem darbības principiem, vēlamies norādīt, ka Pasaules Dabas Fonds savā darbība nekad nav lobējis un nekad to nedarīs kādas konkrētas biznesa nišas vai kāda konkrēta uzņēmuma interesēs.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais