Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, ķeroties klāt Centrāltirgus attīstīšanai, drīz vien nonācis pie secinājumiem, ka tiesībsargājošajās struktūras dažkārt piesedz bandītiskās struktūras — šis slēdziens, pausts intervijā Neatkarīgajai, izraisīja plašu rezonansi.
Jau nākamajā dienā to Latvijas Radio apstrīdēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece — viņa pauda, ka A. Šlesers tikai gribējis radīt ažiotāžu, un ka policijas vadībai neesot informācija par šādiem faktiem.
A. Šlesera sacītais lielā mērā sasaucas ar citu ievērības cienīgu atziņu, kuru pirms pāris mēnešiem izteica bijušais policijas priekšnieks un bijušais valsts sekretārs Juris Rekšņa — viņaprāt, atsevišķos gadījumos no amata atlaistie policisti varētu nokļūt uz noziedzības ceļa. Arī toreiz L. Mūrniece to zibenīgi noliedza: «Es izslēdzu iespēju, ka policists jebkādu iemeslu dēļ varētu pāriet frontes otrā pusē un pievērsties noziedzībai,» L. Mūrnieci citē ziņu aģentūras. Turpretī J. Rekšņa oponēja: «Mēs visi esam cilvēki, un dabīgi, ka […] var būt arī tādi gadījumi, ka bijušie policisti aiziet uz otru pusi. […] Un tā prognoze ir ļoti nelaba. Mēs drīz varam atgriezties pie deviņdesmitajiem.»
Šobrīd atklājies, ka J. Rekšņam ir bijis pamats izeikt šādus apgalvojumus un prognozes, jo viņš pats turpina strādāt par valdes locekli firmā SSF Apsardze, kas ir tiešā veidā līdzdarbojusies vismaz 70 miljonu dolāru pazušanā no A/S Latvijas Kuģniecība (LK) 2002. — 2005. gadā. SSF Apsardze pieder citai firmai — SIA SSF Group, kuras dibinātājs ir smagos noziegumos aizdomās turamais Oļegs Stepanovs.
Zog un atmazgā
LK naudas afēras laikā tagadējā J. Rekšņas vadītā apsardzes kompānija saucās SIA Skeena un piederēja Britu Virdžīnās reģistrētajam ofšoram Skeena Overseas Ltd. Latvijas SIA Skeena nodarbojās ar grāmatvedības vešanu citiem ofšoriem, kuru funkcija bija prettiesiska naudas nosūkšana no LK. Ekonomikas policijas virzītajā kriminālprocesā noskaidrots, ka šie ofšori bijuši — Rimona Commercial, Recoletos, Skeena Overseas, Hyproc SC un citi, kas pārsvarā bijuši reģistrēti Britu Virdžīnās un Kiprā. LK, kas kriminālprocesā atzīta par cietušo, vairāku gadu gaitā zaudējusi vismaz 70 miljonus ASV dolāru (neiegūtie ieņēmumi ir pat divtik lieli), kas no minētajiem ofšoriem nonākuši atpakaļ Latvijā jau kā legalizēti noziedzīgi iegūtie līdzekļi. Prese jau iepriekš ziņoja, ka Centra rajona tiesa šīs lietas sakarā arestējusi atmazgātos līdzekļus 55 miljonu latu nominālvērtībā. Aizdomās turamo statuss piemērots bijušajiem kompānijas vadītājiem — Oļegam Stepanovam un Valērijam Godunovam, kā arī «melnās kases» turētājai Ņinai Gļebovai, kura uzraudzīja naudu.
Izmeklēšanas gaitā pagaidām liela uzmanība nav pievērsta J. Rekšņas vadītajam uzņēmumam, kurš savulaik dibināts par ofšora Skeena Overseas naudu kā šī ārvalstīs reģistrētā komersanta meitasuzņēmums — tātad pamatkapitālu apmaksājis uz LK rēķina mākslīgi parazitējošais starpnieks. Latvijas meitasuzņēmuma SIA Skeena iepriekšējo gada pārskatos kā kreditori un debitori skaidri redzami minētie ofšori, kā arī dažas citas sabiedrības, bet Latvijas Skeena valdes locekle 2006. gadā bija Ņ. Gļebova. Viņu kā vienīgo valdes locekli 2006. gada 13. septembrī nomainīja J. Rekšņa.
Neko nezina
Jau kopš 2006. gada beigām, kad Neatkarīgā pirmoreiz mēģināja J. Rekšņu izjautāt par to, kādu firmu viņš tagad vada, J. Rekšņa uzsvēra, ka pēc tam, kad viņš ķēries pie šīs komercfirmas vadīšanas, viņš ir veicis tikai likumos paredzētos pienākumus. «Mani uzaicināja darbā veidot SSF grupā ietilpstošo uzņēmumu apsardzi, jo man drošības jomā ir liela pieredze,» tā savu lomu skaidroja J. Rekšņa. Viņš arī lielījās, ka viņam esot «daudzi klienti», taču nosaukt kaut vienu no tiem J. Rekšņa baidījās. Pirms vairāk nekā diviem gadiem bijušais policijas šefs nesniedza skaidru atbildi, vai viņš varētu nodot informāciju saviem agrākajiem kolēģiem tiesībsargājošajās institūcijās, ja izrādīsies, ka viņa pārstāvētā firma vai citi grupai piederošie uzņēmumi iejaukti nelikumībās. Šobrīd ir skaidrs, ka viņš to nav darījis, jo kriminālprocesā par LK naudas izzagšanu ar Ekonomikas policiju sadarbojusies pati cietusī kompānija, pāris akcionāri, kā arī bijusī Ārējā audita komiteja, bet ne J. Rekšņa vai viņa vadītā firma.
Šobrīd nav zināms, kāpēc tiesa, lemjot par noziedzīgi iegūto līdzekļu arestu, ir iesaldējusi tikai minētos aktīvus 55 miljonu latu nominālvērtībā, bet ne bijušo SIA Skeena jeb tagadējo SSF Apsardzi. Iespējams, ka tas ir noticis mazo summu dēļ — dibinot SIA Skeena, savulaik tiešā veidā ir legalizēti nedaudz vairāk kā 2200 lati, bet ar uzņēmumu saistītajos kontos pašlaik miljoni vairs nav atrodami, jo tie daļēji iztērēti Ventspils tranzītbiznesa kara finansēšanai.
Tāpēc jāsecina, ka J. Rekšņas izteiktie paziņojumi par to, ka bijušie policisti, aizejot no dienesta, varētu nonākt uz noziedzības ceļa, ir izrādījušies vairāk nekā pamatoti, un ir labi izprotams, kāpēc no visiem bijušajiem policistiem tieši viņš nāk klajā ar šādiem paziņojumiem. Savukārt attiecībā uz organizētās noziedzības un policijas saistību nojaušams, ka atsevišķi fakti var sekot jau drīz. Piemēram, jau septembrī publiski izskanēja, ka Rīgas reģiona Ekonomikas policijas pārvaldes iepriekšējais vadītājs Ivans Roščenkovs, iespējams, fiktīvi ierosināta kriminālprocesa sakarā vasaras vidū meklējis iespēju ielikt aiz restēm vismaz vienu no bijušajiem LK Ārējā audita komitejas biedriem — un tas varēja notikt, visticamāk, tikai J. Rekšņas un O. Stepanova pārstāvētās saistīto personu grupas interesēs. Pēc tam, kad šis plāns neizdevās, I. Roščenkovs no policijas aizgājis un no 1. oktobra iecelts par A/S Rīgas Centrāltirgus izpilddirektoru.