Jūrmala: vai beigsies krūmu kariņi?

Jūrmalas vēlēšanu rezultātu izveidoja uz iecirkņiem neaizgājušie vēlētāji. Faktiski tāpat kā visā Latvijā: vēlēšanu rezultāts būtu krietni vien citāds, ja ļaudis saņemtos un veltītu dažas sava dārgā laika minūtes, lai pievērstos savas pilsētas nākotnei.

Tāpēc tas, ko redzam Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, ir vienlaikus gan likumsakarīgi, gan arī mazliet pārsteidzoši. Vēlēšanās piedalījušies nepilni 50% no Jūrmalas balsstiesīgajiem – tas ir ārkārtīgi zems rādītājs, kas liecina ne tikai par to, ka vēlētājiem vienkārši ir apnikušas dažādas skandalozās peripetijas Jūrmalas domē, bet arī par to, ka neticība municipālajai varai ir sasniegusi teju zemāko punktu.

Bet pārsteidzošais ir tas, ka – par spīti tieši šai neticībai – domē ar pārliecinošu balsu vairākumu iekļuvis ZZS saraksts ar eksmēru Gati Truksni priekšgalā. Kas nostrādāja? Reklāmu nospiedošais daudzums pilsētas ielās, pilsētnieku līdzjūtība, sak, atbalstīsim nomesto mēru, vai arī reāla pretimnākšana Jūrmalā deklarētajiem – 70% NĪN atlaide, kā arī citas ekstras, par kurām gan nobalsoja visa dome, ne tikai Gatis Truksnis vien? Iemesli var būt vairāki, taču jāatzīst, ka tieši Truksnim pietika spēka noturēties Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatā teju divarpus gadus, kas ir neparasts ilgums pašvaldībā, kur mēri mainās tikpat strauji kā Baltijas laika apstākļi. Divus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām Truksnim no amata, iespējams, palīdzēja atvadīties ne tikai viena otra tautas kalpa pašaizliedzīgā vēlme ietrausties domes priekšsēža krēslā, bet arī viņa paša rakstura iezīmes, taču par tām, tostarp arī par publiskās komunikācijas prasmi (tieši tāpat kā visiem citiem iespējamajiem pilsētu mēriem), jādomā pašiem.

Kopumā iepriecināja vēlētāju saprāta skaidrošanās: domē nav ievēlēta Jūrmalas pašvaldības mēbele Ilmārs Ančāns un viņa veidojums Mūsu zeme, iegūstot vien 0,95% jūrmalnieku balsu: izrādās, balagāns vairs nav iecienīts mākslas žanrs Jūrmalā. Smagu spērienu nācās piedzīvot sirdsapziņas klauvētājam Dzenītim: viņu atbalstīja vien 2,19% balsojušo. Acīmredzot jūrmalniekiem līdz brošai bija uzkāpušas Māra Dzenīša (Reģionu alianse) agresīvās, uz likumības robežas balansējošās reklāmas, kuru galvenais aicinājums bija: Nost ar Truksni! Bet kur, piedodiet, pozitīvā programma, kas liecinātu par Dzenīša kunga vēlmēm un mērķiem jūrmalnieku labklājības veicināšanai?! Tādas nebija. Uz plakātiem dižojās vien gluds un spīdīgs Dzenītis. Likumsakarīgi izgāzās arī Reformu partija (1,77% balsu): kāds ir tās Rīgas gals, tāds pats arī Jūrmalas negals. Proti, nekāds.

Mazliet līdz 5% barjerai pietrūka uzņēmēja, futbola kluba Jūrmala prezidenta Aleksandra Bašarina veidotajai partijai Uz priekšu, Latvija! un Raimonda Munkevica vadītajai Jūrmala – mūsu mājas. Pirmās neveiksme, iespējams, skaidrojama ar partijas vadītāja nelielo pieredzi pašvaldību vēlēšanu cīņās un ieklausīšanos lielākoties tikai sevī vien. Munkevica netikšanu pāri 5% robežai varētu pamatot ar ilgstošo tiesu, kas izskata apsūdzību pret Raimondu Munkevicu kā iespējamo kukuļdevēju, kaut arī jāatzīst, ka tieši viņš pēdējo četru gadu laikā ir bijis viens no tiem Jūrmalas deputātiem, kas regulāri un uzcītīgi strādājis ar saviem vēlētājiem.

Taču šā brīža vislielākā intriga un izaicinājums ir Gata Trukšņa mēģinājumi izveidot koalīciju: ZZS Jūrmalas domē ieguvusi 7 vietas, SC – 3 vietas, Vienotība – 2 vietas, Tev, Jūrmalai – 2 vietas, VL!-TB/LNNK – 1 vietu. Kurš politiskais spēks vienosies ar Gati Truksni, ja ņem vērā, ka lielākā daļa no domē iekļuvušajiem personāžiem pirms pāris mēnešiem ir balsojuši par Trukšņa nomešanu no amata? Priekšvēlēšanu iespringumā ne viens vien konkurents skaļi ziņoja, ka ar Truksni pie viena galda nesēdēs, no vienas bļodas neēdīs utt. Šobrīd retorika kļuvusi piezemētāka. Varbūt ne tikai vēlētāju saprāts būs noskaidrojies, bet arī – deputāti taps gudrāki? Varbūt beidzot iestāsies Jūrmalai tie sengaidītie zelta laiki, kad dome sāks strādāt jūrmalnieku labā, nevis taisīs pubertātes vecuma cienīgus krūmu kariņus?

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais