Simbolu nozīmi ir grūti pārvērtēt. Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera politiskā karjera sākās starp zvērudārza būriem, atvadas no iesildītā prezidenta krēsla notika Likteņdārza akmeņos, bet par savas jaunās partijas dibināšanas vietu viņš izvēlējās Sapņu fabrikas cehus. Politiskā mārketinga speciālisti nenogurstoši māca, ka vēlētājam vislabāk var pārdot sapņus, un Zatlers šo gudrību ir cieši ielāgojis. Sapnis par labāku nākotni ir galvenais vēstījums, kuru Zatlers sūta vēlētājiem. Kā jau sapnim pienākas, Zatlers pat necenšas dot tam loģisku pamatojumu.
Par Zatlera reformu partijas (ZRP) potenciālo rīcībspēju liecina dibināšanas kongresa sākuma aizkavēšanās par divām stundām. Var iebilst, ka jauno biedru notariāla reģistrēšana tradicionāli aizkavē līdzīgu pasākumu sākumu, taču, ja Zatlera partija sevi piesaka kā jaunas politiskās kultūras nesēju, tad varēja pacensties un par visu laikus padomāt. Kongresa aizkavēšanās liecina, ka darbi neapliecina vārdus par jaunu kultūru un pakāpšanos augstākā organizatoriskā līmenī.
Partiju kongresi vienmēr sākas ar Valsts himnas dziedāšanu vai fonogrammas atskaņošanu, un šis brīdis lielā mērā raksturo partijas būtību. Ja tajā pašā dienā Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā tēvzemiešu un vislatviešu apvienošanās kongresā himna ļoti pārliecinoši tika nodziedāta pilnīgi bez jebkāda pavadījuma, tad Sapņu fabrikā orķestra fonogramma tika atskaņota tik skaļi, ka pašus dziedātājus tikpat kā nevarēja dzirdēt. Turklāt tika izmanta vispompozākā fonogrammas versija, kas simbolizē skaļu pieteikumu, kam darbus var arī nesaredzēt.
Taču tam, ka kongresa sākums aizkavējās par divām stundām, bija arī savs labums. Visu šo laiku pats partijas dibinātājs atradās zāles priekštelpā un bija pieejams visiem interesentiem. Visu cieņu Zatleram par to, ka viņš šajā dīkajā laikā neslēpās kaut kur dibentelpu istabiņās. Līdz ar to varēja izmantot iespēju ar bijušo prezidentu uz brīdi parunāt. Secinājumi šādi. Par savu vietu uz Latvijas politiskās skatuves Zatleram skaidrības nav. Kas es esmu periods Zatleram turpinās, un viņš nespēj atbildēt, vai ir gatavs kļūt par valdības vadītāju. Labi jau izklausās Zatlera atbilde, ka viņa uzdevums nav meklēt sev amatu, bet gan atraisīt jauno politiķu potenciālu, taču, ja partijas dibinātājs un vadītājs, kurš savu vārdu pat ielicis partijas nosaukumā, nedomā uzņemties valsts vadību, tad tas izskatās mazliet dīvaini. Tiesa, visa šī zatleriāde kopš 28. maija neiekļaujas tradicionālās politikas rāmjos, un tas ne pa jokam tracina Latvijas politikas lietpratējus, toties izraisa sajūsmu virtuves politiķos.
Ir acīmredzams, ka Zatlers pret Vienotību neizjūt lielu garīgo tuvību. Tiklīdz saruna skāra iespējamo amatu sadalījumu pēcvēlēšanu situācijā, Zatlers pikti atrauca, ka tas esot Vienotības stils par amatiem tirgoties. Viņam amati nešķiet svarīgi, tieši tāpēc viņš neesot gājis pie Vienotības, bet dibinājis savu partiju. Dedzīgā nepilsoņu, nacionālo un seksuālo minoritāšu aizstāvja Viktora Makarova izvirzīšana un apšaubāmā ievēlēšana ZRP valdē ir skaidrs signāls, ka Zatlers ir gatavs ieiet vēsturē ne tikai kā pirmais Saeimas atlaišanas ierosinātājs, bet arī kā pirmais, kurš gatavs kopā ar Saskaņas centru veidot valdību.
Ārvalstu fiansētajām aprindām tuvu stāvošais Makarovs nav vienīgais valdes loceklis, kurš ZRP valdē tika ievēlēts strīdīgā kārtā. Tikai četri izvirzītie valdes locekļi ieguva vairāk nekā 51% balsotāju atbalstu, taču arī pārējie seši Zatlera izvirzītie tika apstiprināti valdē. Izrādās, ka pieņemtos statūtus var interpretēt tā, ka, lai kļūtu par valdes locekli, nemaz nav jāsaņem balsotāju vairākums. Pietiek, ka ir vairāk nekā citiem.
ZRP dibināšanas kongress nespēja kliedēt bažas par partijas biedru sastāva vājumu. Kaut kādu nopietnības ilūziju radīja ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, taču viņš partijas valdē netika izvirzīts un uz amatiem nepretendē. Par partijas programmu un statūtiem tika nobalsots vienbalsīgi bez jebkādiem strīdiem. Absolūto partijas biedru vairākumu partijas programma tikpat kā neinteresē. Galvenais, kā smēķējot savu mērķi formulēja viens no dibinātājiem, ir dragāt. Ko dragāt, kur dragāt, kāpēc dragāt, tam jau ir pakārtota nozīme. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka no Sapņu fabrikas skatuves apņēmīgu enerģētiku nevarēja just. Drīzāk otrādi. Gaidītās jaudas vietā kongress aizritēja miegaini, pat garlaicīgi. Pat incidents ar kādu nelīdzsvarotu sievieti, kura nelūgta uzrausās uz skatuves un izteica smagas apsūdzības partijas valdes kandidātei Sandrai Sondorei-Kukulei, izskatījās kā pašsaprotams, jo dažādi dīvainīši līdzīgos pasākumos ir neiztrūkstoši viesi. Arī slavenais daudzbērnu tēvs Marģeris Martinsons šķita ļoti iederīgs valdošajā gaisotnē. Ja Sapņu fabrikas zālē neatrastos bijušais Valsts prezidents, kura viens no rīkojumiem izraisīja sabiedrībā lielu viļņošanos, tad varētu domāt, ka notiek kādas kārtējās sīkpartijas saiets. Vai ZRP būs vērā ņemams politiskais spēks, kurš diktēs pārējiem dienas kārtību vai kļūs par sīkpartiju, kas var piemest balsis lielajiem, to noteiks vēlētāji 17. septembrī.