Vēlēšanas ir cerību tirgus, kur katrs, maksājot ar savu balsi, nopērk cerības par ideālu nākotnes attīstību. Vēlēšanas ir pagājušas, un tagad, gluži kā pārnākot mājās no veikala, varam mierīgi izvērtēt pirkumu.
Paskatīsimies, ko tad par savu balsi esam nopirkuši un ko varam sagaidīt ideālā variantā. Kāds varētu būt nākamās četrgades labākais iespējamais attīstības scenārijs?
Politiskie spēki, saprāta robežās velkot deķīti katrs uz savu pusi, izveido valdību, kuru jau 2. novembrī Saeima apstiprina. Pasaules ekonomika turpina atkopties, un arī Latvijas ekonomika lēni, bet stabili iet uz augšu. Otrs krīzes vilnis, par kuru bažījas daži pasaules ekonomisti, izpaliek. Ārpolitikā Latvija turpina ciešu sadarbību ar ES un NATO struktūrām, panākot no šīs sadarbības maksimālu ekonomisko labumu. Uzlabojas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, citām NVS valstīm, Ķīnu un Indiju. Nav būtisku ekonomisku skandālu vai satricinājumu, kas var izraisīt spēcīgu sabiedrības viļņošanos. Piemēram, Latvenergo vai Latvijas Valsts mežu privatizācijas mēģinājumi. Nenotiek nekādi iekšēji valdības skandāli. Pie šāda attīstības scenārija Dombrovska valdība nostrādā visu termiņu, un uz nākamajām vēlēšanām elektorātam ir viegla izvēle – turpināt esošo kursu un atkārtoti balsot par Dombrovski. Šis ir scenārijs, kādu pirms vēlēšanām zīmēja Vienotības ideologi un kuram noticēja samērā liela latviešu tautas daļa. Jautājums, cik tas ir reāls un kur slēpjas galvenie riski?
Šis bija ļoti vispārīgs scenārija izklāsts. Tiklīdz tas kļūst detalizētāks, tā parādās lietas, par kurām negribas ne runāt, ne dzirdēt un pat ne domāt. Pirms vēlēšanām vispārējā pasaku stāstīšanas gaisotnē runas par valsts budžeta konsolidēšanu simtiem miljonu latu apmērā izskatījās ar reālo dzīvi pavisam nesaistītas. Tagad no šā jautājuma risināšanas vairs nevarēs izvairīties. Tiesa, pieļauju, ka valdība to atrisinās vienkārši, palielinot pieļaujamo budžeta deficītu un atbīdot iestāšanās grafiku eirozonā. Nekādas drastiskas griešanas nenotiks. Pretējā gadījumā Dombrovska valdība var kļūt pagalam nepopulāra ātrāk, nekā to varētu gaidīt. Kāpēc? Latvijas sabiedrība ir nogurusi no nestabilitātes un ar to saistītas neziņas par nākotni. Vienotības uzvara vēlēšanās raksturo šo tieksmi pēc stabilitātes. Vēlētājs, balsojot par Dombrovski, nedeva tam mandātu veikt drakoniskus taupības pasākumus, kā to kļūdaini interpretēja aģentūra France presse, bet gan tieši otrādi. Vēlētājs balsoja par Dombrovski cerībā, ka viņš nepasliktinās tā ekonomisko stāvokli. Šīs cerības būs jāattaisno.
Lai ekonomiskā izaugsme būtu pieklājīga un iedzīvotāju labklājība nemazinātos, Dombrovskim atbildīgos amatos jāsaliek spējīgi, iniciatīvas bagāti cilvēki, kuriem pietiks uzņēmības veikt valsts pārvaldē nepieciešamās strukturālās reformas. Vai Dombrovskim ir šādi cilvēki? Nevis projektu rakstītāji un naudas apguvēji, bet cilvēki ar vadītāja talantu. Tas temps, kuru vēlētāji piecieta pirms vēlēšanām, tos vairs neapmierinās. Tagad tie prasīs enerģiskāku rīcību. Iespējams, ka valdošā koalīcija to spēs nodrošināt, taču tas var izrādīties par maz.
Dombrovskim būs jādemonstrē virves dejotāja cienīga meistarība, lai spētu nobalansēt uz ārkārtīgi ļodzīgās nacionālā jautājuma virves. No vienas puses, ir skaidrs, ka Latvijas ekonomikai šajā krīzes situācijā austrumu virziens var būt ļoti noderīgs. Uz mērenību nacionālos jautājumos savā pirmsvēlēšanu vizītē norādīja Vācijas kanclere Angela Merkele, un par līdzīgu mūsu stratēģisko partneru nostāju signalizē Vairas Vīķes-Freibergas nesenie izteikumi, kuros viņa aicina drošāk iet uz sadarbību ar Saskaņas centru. No otras puses, nacionālais jautājums ir vislabākais zibensnovedējs. Kas var būt efektīgāk, kā paša neizdarības noslēpt aiz nacionālās retorikas un vainu par savām neveiksmēm uzgrūst uz cittautiešiem? Protams, nekur nepaliks iepriekšējie grēkāži – oligarhi, blēži un zagļi, taču PLL neveiksme šo tautas dusmu kanalizācijas cauruli stipri sašaurinājusi. Lai mazinātu kritikas uguni no nacionālradikāļu spārna, koalīcijā jāņem Nacionālā apvienība, bet šajā apvienībā ievēlēti pārsvarā Visu Latvijai! pārstāvji, kuru uzvedība nav diez cik prognozējama. Situāciju varētu atrisināt, jau iepriekš vienojoties, ka netiks diskutēts par valodas, pilsonības vai vēsturiskās izpratnes jautājumiem un ar tiem saistīti likumprojekti netiks atvērti. Cits jautājums, vai Visu Latvijai! puiši šādu vienošanos gribēs slēgt. Ticamāks ir variants, ka Nacionālā apvienība tiek nokaitināta un izprovocēta, lai ar troksni pati aizcērt koalīcijas durvis.
Būtisks izaicinājums Dombrovskim ir paša apvienības saturēšana rāmjos, par ko daudz jau rakstīts. To labi apzinās arī paši Vienotības politiķi, tāpēc tie cenšas pēc iespējas ātrāk apvienoties vienā partijā, tādējādi mazinot šķelšanās riskus. Ja Dombrovskim izdosies visas šīs bīstamās krāces apiet, ir lielas izredzes, ka viss iecerētais izdosies. Lai veicas!