Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo biežāk skanēs jautājums – par ko balsot? Un – vai vispār ir jāiet balsot? Sāksim ar pēdējo jautājumu, jo atbilde uz to ir šķietami vienkāršāka. Protams, ka jāiet, dzirdama atbilde no visdažādākajām pusēm. Pat vēl vairāk, tas bezmaz vai esot katra cilvēka pilsoniskais pienākums.
Sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis apgalvo, ka 45% vēlētāju ir politiķu manipulējama masa. Ja Freimanim ir kaut daļēja taisnība, tad kāds labums no tā, ka šī manipulējamā masa aiziet uz vēlēšanām? Vai no tā, ka šie cilvēki aiziet uz vēlēšanām un, paši nesaprotot, kāpēc, iemet urnā kādu no 13 saņemtajām lapiņām, uzlabojas Saeimas kvalitāte? Vai uz šo jautājumu var atbildēt tie, kas par manu un pārējo nodokļu maksātāju naudu rīko kampaņu politiskajiem analfabētiem – visi uz vēlēšanām pildīt pilsonisko pienākumu. Par manu naudu tiks izdoti bukletiņi, apmaksātas TV skaidrojošās reklāmas un citas blēņas, lai tikai būtu izpildīts demokrātiskais rituāls. Arvien biežāk publiskajā telpā dzirdēsim runas, cik svarīgi ir katram iet uz vēlēšanām un cik nepareizi un slikti ir tās ignorēt. Protams, tās ir tikai tukšas, rituālas frāzes, taču arī tām ir jābūt kādai semantiskai jēgai. Diemžēl konkrētajā gadījumā šī jēga ir graujoša. Uzticēsim uz nākamajiem četriem gadiem savas valsts un daļēji arī savu likteni tiem, kuri par politiku neinteresējas, kuri tajā ir nekompetenti un kuri ir viegli manipulējami. Pilnīgs absurds. Bet šo absurdu mēs vēl neskaitāmas reizes dzirdēsim no pašām augstākajām valsts amatpersonām. Būtu tikai loģiski, ja šie aģitatori teiktu – uz vēlēšanām ejiet tikai tad, ja par politiku interesējaties, sekojat politiskajiem procesiem un esat pārliecināts par savu izvēli. Ja neesat pārliecināts, tad labāk palieciet mājās, tādējādi nepakļaujoties manipulācijām. Taču, tā kā šādi aicinājumi nekad no augstu amatpersonu mutēm neizskanēs tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tā, lūk, nav pieņemts, tad atliek izvērtēt jautājumu – par ko balsot?
Meklējot atbildi uz šo jautājumu, nākas saskarties ar ne mazāk paradoksāliem momentiem. Atbilstoši pretvalstisko spēku (kuri gadiem ir ļurkājuši valsts varas pamatus) ilgstošajai propagandai, Latvijas sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka politiķa profesija ir diezgan slikta profesija. Tas, protams, ir maigi teikts, jo ne viens vien to ierindo blakus prostitūtas profesijai – ienesīgai, taču necienījamai. Paredzu reakciju – bet vai tad tā nav? Ja tā uzskatāt, tad vēlēšanu dienā noteikti uz iecirkni neejiet. Nenolaidieties līdz viņu līmenim un uz prostitūtu prasmju konkursu neejiet.
Tomēr pat to starpā, kas politiķus vērtē nedaudz augstāk, netrūkst tādu, kas žēlojas – visi jau viņi vienādi [slikti], tāpēc jāizvēlas mazākais ļaunums. Ieklausieties šajos vārdos – mazākais ļaunums. Vienalga, liels vai mazs, bet tomēr ļaunums. Lūk, par ko vajadzētu kliegt visiem, sākot ar Cimdaru un beidzot ar Zatleru: ar šādu pārliecību pat nedomājiet tuvoties vēlēšanu iecirknim. Ja kāds grib balsot par ļaunumu, tad noteikti palieciet mājās.
Ja mēs gribam, lai mūsu valsts attīstītos, tad uz vēlēšanām būtu jāiet vienīgi tiem, kuriem ir pozitīvs uzstādījums. Cilvēki, kuriem galvā ir tumšas domas, ievēlē tumšus deputātus. Un otrādi, ar gaišām domām – gaišus cilvēkus. Uz vēlēšanām jāiet tiem, kuriem ir vīzija, kā attīstīt Latvijas valsti, un kuri redz politisko spēku, kas šo vīziju var īstenot. Uz vēlēšanām jāiet tiem, kuri redz līderi, ar kuru kopā būtu gatavi iet izlūkos, bīstamā ceļojumā, uzticēt tam savu naudu, uzsākt kopīgu biznesa projektu, ar kuru labprāt pasēdētu pie kafijas tases vai alus kausa. Lūk, cik vienkārša izvēle, un nav nemaz jācenšas iedziļināties partiju programmās un kandidātu sarakstos.
Kāpēc kandidātu saraksts ir maznozīmīgs? Visas politiskās partijas bez izņēmuma ir piesātinātas ar politiskajiem piesūcekņiem. Taču tieši no līdera ir atkarīga šo piesūcekņu kapacitāte. Ja līderis ir neizlēmīgs muļļa, tad tādi paši ir aiz viņa stāvošie. Nevar būt aktīvi un mērķtiecīgāki cilvēki, kuru priekšgalā ir līderis bez iniciatīvas. Un otrādi, jo enerģiskāks līderis, jo rosīgāki viņa sekotāji. Protams, katrs var izdarīt sarakstā svītrojumus un ievilkt krustiņus, bet izvēli jānosaka līderim. Latvija ir smagā ekonomiskā situācijā. Paskatieties uz sarakstu līderiem. Pie kura jūs vērstos pie palīdzības, ja paši nonāktu grūtā situācijā? Kurš jums spētu palīdzēt un kurš atrunātos, ka labprāt jau palīdzētu, bet diemžēl nevar. Pēc šāda kritērija arī izdariet izvēli.