Cerības plauka, nākotne šķita tik jauka!

Šosvētdien apritēs jau 24 gadi kopš tās dienas, kad visu Dziesmu svētku estrādi piepildīja milzīgi daudz dziedātāju un klausītāju, kas runāja gluži neticamas lietas par Latvijas pagātni, tagadni un nākotni.

Notika kaut kas tāds, par ko bija neiespējami domāt tumsonīgajos brežņeviskajos viduslaikos. Tas bija milzīgais tautas koncertmītiņš, kas tika veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam.

Ideja par tautas fronti pieder juridisko zinātņu doktoram Borisam Kurašvili, kas to publiskoja 1988. gada martā un tālāk izstrādāja kopā ar igauņiem. Pavisam īsā laikā pie mūsu ziemeļu kaimiņiem tā sāka plosīties kā kūlas ugunsgrēks. Latvijā par to pirmoreiz publiski ieminējās Viktors Avotiņš 1988. gada 2. jūnijā vēlā vakarā preses konferencē pēc Radošo savienību apvienotā plēnuma. 22. jūnijā Preses namā pēc Žurnālistu protesta sanāksmes, kas tika rīkota LKP Centrālās lomitejas ideoloģijas sekretāra Anatolija Gorbunova atbalstam, Viktors Avotiņš nolasīja iniciatīvas grupas vēstuli par tautas frontes dibināšanu. Ne pirmajā, ne otrajā sanāksmē nekādas milzīgās klausītāju sajūsmas nebija, jo gluži vienkārši neviens nesaprata, kas tā par fronti, ar ko tā nodarbosies un kas ar to domāts.

11. jūlijā par Tautas demokrātisko fronti sprieda Latvijas Televīzijas tiešraidē un 13. jūlijā rakstīja laikraksts Padomju Jaunatne. Tiešais un nepārprotamais aicinājums veidot Tautas fronti tika publicēts Padomju Jaunatnē 19. jūlijā 220 000 (!) eksemplāru lielā metienā. Avīzē ik nedēļu publicēja daudzas lasītāju vēstules, kurās katrs klāstīja savu redzējumu. Sākotnēji jau sirsnīgākā vēlēšanās bija Latvijā izveidot tautas sociālismu.

Notikums sekoja notikumam, tautas cerības tika spārnotas. Padomju Jaunatne iesāka akcijas gan par sarkanbaltsarkanā karoga reabilitāciju, gan latviešu valodas iecelšanu valsts valodas statusā. Latvijas Televīzijā vai ik pārvakaru notika dedzīgas diskusijas. Ļoti daudz par LTF rakstīja tolaik sevišķi populārais krievu jaunatnes laikraksts Sovetskaja molodež un šīs Latvijas ķecerīgās idejas savā miljons eksemplāru lielajā tirāžā izplatīja pa visu Padomju Savienību.

Radošo savienību kultūras padome paplašinātā sēdē izveidoja LTF dibināšanas kongresa rīcības komiteju, un 30. augustā tā pieņēma lēmumus 8. un 9. oktobrī sasaukt Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresu, bet 7. oktobrī rīkot tautas koncertmītiņu Mežaparkā. Jau 17. septembrī tika nodibinātas Latvijas Tautas frontes Balvu, Cēsu un Tukuma rajona organizācijas.

Dzīve bija pārvērtusies līdz nepazīšanai, jo bija milzīgas cerības izveidot laimīgu, brīvu, neatkarīgu Latviju, kas no visas pasaules savestu mājās tālumā aizklīdušos latviešus un kurā cilvēki dzīvotu laimīgi, pārtikuši un saticīgi.

Tas bija labticīgs un skaists naivums.

Šo redzējumu var apstrīdēt. Bet nevar apstrīdēt faktus. Un faktus var izlasīt Barikadopēdijā. Mājaslapā www.barikadopedija.lv jau ir ievietoti 1154 raksti no Padomju Jaunatnes, kā arī divas grāmatas, kurās ir ap 200 rakstu. Ievietotais teksta apjoms ir tik liels, ka to varētu ietilpināt 11 piecsimtlappušu biezās grāmatās.

Barikadopēdijā ir aplūkots laika posms no pārbūves sākuma 1985. gada 15. martā līdz PSRS sabrukumam 1991. gada beigās. Par šo Latvijas neatkarības atjaunošanas periodu ir izveidota ļoti plaša un detalizēta hronoloģija, kam nav analoga citur. Raksti ievietoti atšifrētā veidā, tiem pievienoti rakstu oriģināla attēli (var redzēt, ka reizēm avīzes iespieda uz nožēlojama ietinamā papīra), kā arī metadati, kas ļauj ērti atrast interesējošo tēmu, nozari, personu, bet tālākā nākotnē ļaus to ievietot virtuālajās bibliotēkās Europeana un The European Library, kā to paredz mūsu sadarbības līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Šobrīd Barikadopēdija ir lielākā un saturiski nozīmīgākā mājaslapa par Latvijas neatkarības atjaunošanas periodu. Iesākto darbu paplašināt traucē finanšu līdzekļu trūkums, kaut gan ziedotāji var saņemt ievērojamas nodokļu atlaides. Barikadopēdijas veidotāji cer ievietot materiālus no visdažādākajiem preses izdevumiem, radio un televīzijas raidījumus, dokumentus, audio un video materiālus, kā arī aicināt lasītājus te publicēt savas atmiņas. Sadarbība ar AKKA/LAA ļauj veiksmīgi risināt autortiesību jautājumus.

Barikadopēdija ir brīvi pieejama internetā, un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā regulāri tiek veikta šā resursa arhivēšana.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Barikadopēdija ir unikāla jau šobrīd, jo tā sniedz nepastarpinātu informāciju par daudziem vēstures jautājumiem, kas aktuāli arī šobrīd, – kā tika panākts, ka tika pieņemts izšķirošais lēmums par Gaismas pils celtniecību, par metro celtniecības apturēšanu, kā latviešu valoda tapa par valsts valodu, par sarkanbaltsarkanā karoga reabilitāciju, kā organizēja pirmos neatkarības mītiņus, attīstīja Latvijas Tautas fronti, kā tika sasaukts Latvijas Tautu forums un veiksmīgi risinātas sabiedrības integrācijas problēmas, veicinātas demokrātiskas PSRS tautas deputātu un nākamās

Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, kā panāca Molotova – Ribentropa pakta anulāciju un PSRS Valsts padomes lēmumu 1991. gada 6. septembrī (pēc būtības šis ir īstais Latvijas Republikas atjaunošanas datums). Var izlasīt visas trīs Latvijas Neatkarības deklarācijas (plašākai sabiedrībai pazīstama tikai 4. maija deklarācija).

Barikadopēdija var noderēt gan politiķiem, gan diplomātiem un žurnālistiem, tā ir neaizstājama studentiem, skolēniem un studentiem un ir interesanta ikvienam, kas interesējas par mūsu valsts neatkarības atjaunošanas vēsturi.

Tas bija laiks, kad, runājot Raiņa vārdiem, ne tauta pret tautu karoja, bet visas kopā pret tumsu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais