Kopš referenduma par otru valsts valodu ir pagājuši divi mēneši, bet rodas sajūta, ka valstsvīri no tā nav izdarījuši secinājumus, un pilsoņu un nepilsoņu integrācijas jautājumi ir atkal nolikti dziļākajā atvilktnē.
Šobrīd Saeimas kuluāros ir atsākušās diskusijas, vai būtu nepieciešams grozīt Pilsonības likumu, paredzot, ka nepilsoņu bērns dzimšanas brīdī automātiski iegūst Latvijas pilsonību.
Tā vietā, lai izbeigtu šo bezjēdzīgo diskusiju un piešķirtu Latvijā dzimušajiem bērniem Latvijas pilsonību, tiek virzītas izmaiņas, kas nosaka, ka, bērnam piedzimstot, pilsonību piešķirs vienīgi tad, ja viens no vecākiem uzrakstīs iesniegumu. Tas ir lieks un bezjēdzīgs starpposms. Atsevišķu politiķu vēlme par katru cenu saglabāt pēdējā vārda tiesības nacionālisma jautājumos tikai vēl vairāk mazinās nepilsoņu vēlmi naturalizēties un lojalitāti, kā arī mudinās tos uz pretdarbību pret valsti.
Mēs daudz spriedelējam, kā nepilsoņus padarīt lojālus mūsu valstij. Skaidrs, ka automātiska pilsonības piešķiršana viņu dzimušajiem bērniem, veicinātu to. Pirmkārt, pats bērns būtu vairāk piederīgs mūsu valstij un sistēmai, kaut vai tāpēc, ka viņš iegūs visas pilsoņa priekšrocības un ar laiku būs iesaistīts valstiskos procesos, piemēram, ar savu balsi vēlēšanās, lems par valstij nozīmīgiem jautājumiem. Otrkārt, iespējams, bērni–pilsoņi būs motivators pašiem vecākiem iegūt pilsonību.
Tāpat kā automātiskas pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušajiem bērniem ir jāparedz arī automātiska tās atņemšana valstij nelojālajiem pilsoņiem, lai izvairītos no absurdām situācijām, kad par Latvijas pilsoņiem kļūst vai ir valstij un tās konstitūcijai nelojāli cilvēki.
Mūsu politiķiem vēlos atgādināt, ka situācijā, kad valstī ir 290,6 tūkstoši nepilsoņu, kas nevēlas naturalizēties, nav normāli, ka mēs ļaujam dzimt jauniem nepilsoņiem! Lietuvā jau pēc padomju iekārtas sabrukuma visiem nepilsoņiem tika piešķirta Lietuvas pilsonība. Daudzās Eiropas Savienības valstīs dzimšanas brīdī nepilsoņu bērniem tiek piešķirta tās valsts pilsonība. Tāpat nemānīsim sevi - mēs neesam labklājības lielvalsts, lai nepilsoņu sapnis būtu kļūt par mūsu valsts pilsoni, kā tas ir, piemēram, ASV, Kanādas, Vācijas, Francijas gadījumā.
Skaidrs, ka ne jau zināšanas vai nezināšanas par valsti veicina lojalitāti, iecietību un mīlestību pret to, bet gan morāla un dvēseliska piederība. Ja mēs paši nebūsim gatavi kompromisiem integrācijas jautājumos, tas neveicinās arī nepilsoņu un arī jau naturalizējušos pilsoņu lojalitāti valstij. Tieši pretēji, šādā situācijā pieaugs mūsu valsts iekārtai nelojālo nepilsoņu un pilsoņu, kas saliedēsies savā starpā uz turpmāku pretdarbību ar jauniem referendumiem. Tāpēc ļoti ceru, ka Saeimas deputāti, pirms turpinās bezjēdzīgas diskusijas par Pilsonības likumu, apsēdīsies pie vienota galda, katra partija noliks savas ambīcijas malā un izdarīs visu, lai Latvijā vairs nedzimtu nepilsoņu! Tas būs sākums valstiski atbildīgas integrācijas politikas veidošanai.