Ekonomiste: valstij jāatsakās no neveiksmīgā pensiju 2.līmeņa

Latvijas valsts radītais obligātais instruments pensijas kapitāla uzkrāšanai - pensiju 2.līmenis – nav sasniedzis savu mērķi, tādēļ to būtu jālikvidē, uzskata Latvijas Universitātes senioru apvienības valdes locekle, ekonomikas asociētā profesore Biruta Garanča. Pēdējo 12 gadu laikā 2. līmeņa shēmā kopumā ieguldītā kapitāla ienesīgums bija zemāks par inflāciju un nenodrošināja reālu pensijas kapitāla pieaugumu, tādēļ šajā laika posmā 2,pensiju līmenī naudu ieguldījušie cilvēki pēc pensijas vecuma sasniegšanas nesaņems papildu līdzekļus cerētajā apmērā.

Lai pensiju 2. līmeņa dalībnieki uzkrātu papildu līdzekļus, ieguldītā kapitāla ienesīgumam ir jābūt augstākam par inflāciju. Taču laika periodā no 2004.g. līdz 2015.g. ienesīgums bija 57%, kamēr inflācija - 69%. Tātad divpadsmit gadu laikā pensiju 2.līmeņa kapitāls ne vien nav pieaudzis, bet gan ir kļuvis nevērtīgāks.

«Ienesīgumu ietekmē divi faktori. Pirmais ir līdzekļu pārvaldītāju iegūtā bruto peļņa no darījumiem ar vērtspapīriem, un otrais - maksājumi no bruto peļņas līdzekļu pārvaldītājiem par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), kura administrē pensiju 2.līmeni, gada pārskatos nav novērtēti līdzekļu pārvaldītāju darījumu ar vērtspapīriem rezultāti. Savos gada pārskatos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nav analizējusi arī maksājumu līdzekļu pārvaldītājiem dinamiku. Rezultātā maksājumu līdzekļu pārvaldītājiem īpatsvars bruto peļņā (zaudējumos) pieauga. 2015.g. šie maksājumi jau bija 46,5%, tātad gandrīz puse, no bruto peļņas,» skaidro ekonomikas doktore B.Garanča.

Saskaņā ar sistēmas izstrādātāju ieceri, pensiju 2.līmenim jānodrošina vismaz tik pat liela pensija kā pensiju 1.līmenim, atbilstoši ieguldītam kapitālam. Lai tā notiktu, pensiju 2.līmeņa ieguldījumu ienesīgumam ir jābūt vismaz tikpat lielam, kā pensiju 1.līmeņa kapitāla pieaugumam. Diemžēl tā nav. Laika periodā no 2004. līdz 2015.gadam kapitāla indekss palielināja valsts vecuma pensijas kapitālu par ≈100%, kamēr pensiju 2.līmeņa kapitāla pieaugums bija tikai 57%.

Līdz ar to ir skaidrs, ka 2.pensiju līmeņa sistēma nespēj nodrošināt pietiekamu kapitāla pieaugumu, un tā dalībnieki nesaņems cerēto vecuma pensiju. Šobrīd pensiju 2.līmeņa dalībniekiem ir izdevīgāk veikt lielākas apdrošināšanas iemaksas 1. līmeņa pensijām, savukārt neveiksmīgo pensiju 2.līmeni vajadzētu pamatīgi reformēt, vai arī no tā atteikties pavisam.

Ekonomiste, Latvijas universitātes senioru apvienības valdes locekle,

Dr.oec., as.prof. Biruta Garanča

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais