Vēl ir jāpacīnās
 
©F64 Photo Agency

Pateicoties biedrībai Pro Futuro un Latvijas Disleksijas biedrībai, Latvijā cilvēki ir uzzinājuši par disleksiju, uzzinājuši par bērniem, kuriem ir disleksija vai līdzīgi mācīšanās traucējumi un kuri tāpat kā citi bērni vēlas mācīties un iegūt zināšanas. Latvijas Disleksijas biedrības organizētā Izcilības balva skolēniem ar disleksiju ir iespēja arī mums atgādināt, kas ir disleksija un kāpēc par to jārunā ne tikai šaurā ģimenes lokā, bet publiski.

Disleksijas biedrības Izcilības balva dibināta, lai atbalstītu skolēnus, kuri, neraugoties uz disleksijas radītajiem šķēršļiem, ir sekmīgi, bieži vien mācās daudz cītīgāk par saviem vienaudžiem, kā arī aktīvi piedalās interešu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē. Balvu (datoru ar visu nepieciešamo speciālo programmatūru cilvēkam ar disleksiju) šogad saņēma trīs skolēni: Tukuma 2. pamatskolas audzēknis Pauls Penders, Miks Jānis Caune no Rīgas Kultūru vidusskolas un privātās vidusskolas Patnis skolniece Karīna Vītola. Rīgas Kultūru vidusskolas speciālā pedagoģe Ilze Jerāte atzīst, ka bērni ar lasīšanas un rakstīšanas traucējumiem skolā nav retums un noteikti ir jārod iespēja sniegt atbalstu šiem bērniem, lai viņi varētu sekmīgi iekļauties mācību procesā. Skolotāja uzskata, ka, pirmkārt, svarīgi ir informēt pedagogus par grūtībām, ar kurām šiem bērniem nākas saskarties, kā arī par atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai bērnam nerastos diskomforts un viņam tiktu dota iespēja parādīt savas patiesās zināšanas. Tikpat būtiski ir runāt ar klasesbiedriem un vecākiem - ka ir jāsaprot un jāpieņem tas, ka šiem bērniem ir nepieciešama palīdzība un mācību procesā ir vajadzīga cita pieeja.

Varbūt es nelasu tik ātri kā citi, bet ir lietas, ko es daru labāk nekā pārējie klasesbiedri, saka 14 gadu vecais Miks, kuram ir disleksija

CĪNĪTĀJI. Latvijas Disleksijas biedrība sadarbībā ar Swedbank pasniegusi Izcilības balvas skolēniem ar disleksiju, kuri nav padevušies sabiedrības neizpratnes un lasīšanas grūtību priekšā, - balvu saņēmēji Tukuma 2. pamatskolas audzēknis Pauls Penders un Rīgas Kultūru vidusskolas skolēns Miks Jānis Caune / Latvijas Disleksijas biedrība

Disleksijas biedrība atgādina, ka ar vārdu disleksija apzīmē specifiskus neirobioloģiskas izcelsmes mācīšanās traucējumus, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus vai uztvert lasīto tekstu. «Sabiedrībā nereti sastopams maldīgs priekšstats, ka specifiski mācīšanās traucējumi ir tikai skolēniem ar pazeminātām intelektuālām spējām un nepietiekamu valodas attīstību, tomēr vairākumam cilvēku ar disleksiju ir vidēji augsts vai augsts intelekts. Šādu skolēnu apmācībā nepieciešami atbalsta pasākumi, un būtiska nozīme ir informācijas un komunikāciju tehnoloģijām,» stāsta Disleksijas biedrības vadītāja Eva Birzniece.

Šī balva par izcilību nav tikai balva. Tas ir pamudinājums un atbalsta punkts nepadoties, jo, kā precīzi saka bērnu ar disleksiju skolotāji, «ir viegli mācīties, ja viss sanāk un rezultātu redzi uzreiz, grūtāk - ja ceļš uz zināšanām ir stāvs un rezultāts ir smaga darba ieguldījums». Disleksija jeb grūtības izlasīt tekstu vai uzrakstīt savu viedokli nereti skolēnam neļauj parādīt savas zināšanas, un tāpēc jauniešiem ir jāpieliek papildu centība, lai iekļautos vispārējās izglītības procesā un nepadotos sabiedrības neizpratnes un lasīšanas grūtību priekšā. «Varbūt mums vajag nedaudz vairāk laika nekā citiem. Varbūt es nelasu tik ātri kā citi, bet ir lietas, ko es daru labāk nekā pārējie klasesbiedri. Mūsu skolā ir ļoti labi atbalsta pasākumi, kur skolotāji izstāsta arī mutiski, kas jādara, un ļauj daudzus pārbaudes darbus atbildēt arī mutiski, ne tikai rakstīt,» saka Miks Jānis Caune. Viņam ir 14 gadu.

Ja bērnam ir disleksija, tā skar visus mācību priekšmetus, ne tikai latviešu valodu un literatūru, bet arī svešvalodas, vēsturi, pat mājturību, burti kustas, mainās vietām, un bērnam vajadzīga liela piepūle, lai tos sakārtotu. Tāpēc disleksija nereti neļauj skolēniem parādīt savas zināšanas. Piemēram, skolēns izlasa teksta uzdevumu un nesaprot; ja viņam to nolasa priekšā - viss skaidrs. Individuālu atbalsta programmu trūkums liedz parādīt savas patiesās zināšanas, un līdz ar to bērns bieži saņem zemu vērtējumu. Tas, manuprāt, nebūtu pieļaujams, īpaši 21. gadsimta izglītības sistēmā, taču diemžēl reālā situācija liecina par pretējo. Daudzās skolās joprojām saglabājas tendence ieteikt bērnu vecākiem mainīt skolu, ja bērnam mācībās ir problēmas. Vienkārši tā, bez nekāda cita risinājuma. Sabiedrībai ļoti trūkst informācijas un izpratnes par to, kas ir disleksija, atzīst skolotāji, kuri ikdienā strādā ar jauniešiem, kam ir grūtības uztvert rakstītu tekstu. Tāpēc joprojām mēs nevaram runāt par normālu iekļaujošu izglītību, kurā katram bērnam ir vērtība, neatkarīgi no viņa traucējumiem vai speciālām vajadzībām, kā tas nereti tiek nodēvēts politikas plānošanas dokumentos.

***

Tematiskais pielikums personām ar invaliditāti Atbalsta plecs ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atbalsta plecs publicēto rakstu saturu atbild Neatkarīgā Rīta Avīze.

Neatkarīgā Rīta Avīze gaidīs jūsu ieteikumus, pieredzes stāstus, jautājumus uz e-pastu: atbalstaplecs@nra.lv

Atbalsta plecs

Sabiedrības integrācijas fondsPasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.