Gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts nevienlīdzības riskam invaliditātes dēļ, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) izveidotās darba grupas pētījumā Nevienlīdzības seja.
Lielākā daļa cilvēku Latvijā, kam piešķirta invaliditātes grupa, ir cilvēki pirmspensijas vecumā ar vispārējām saslimšanām jeb tā saukto neredzamo invaliditāti. Pēc Labklājības ministrijas datiem, invaliditātes grupa ir piešķirta 9,3 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Veselības aprūpes nepieejamība un bezdarbs, nepārdomāta atbalsta sistēma un nepiemēroti sadzīves apstākļi ir problēmas, ar kurām visbiežāk saskaras cilvēki ar invaliditāti, uzskata eksperti. Invaliditāte nav tikai funkcionāli traucējumi. Tā var būt iedzimta un iegūta, izpausties kā kustību traucējumi, garīgās attīstības traucējumi, dzirdes vai redzes daļējs vai pilnīgs zudums, smagas hroniskas saslimšanas, visbiežāk - sirds un asinsvadu slimības un onkoloģiskas diagnozes. 2017. gada beigās Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki bija reģistrēti 8234 cilvēki ar invaliditāti, un, lai arī kopējais bezdarba līmenis Latvijā samazinās, invalīdu bezdarbnieku īpatsvars pieaug. Lielākam invalīdu bezdarbam par iemeslu var būt arī praktisko prasmju trūkums, darba pieredzes trūkums, nepietiekama izglītība, kā arī darba devēju un sabiedrības aizspriedumi. Pēc ekspertu domām, ir vairāki jautājumi, kas jārisina kompleksi: cilvēku ar invaliditāti kopš bērnības materiālā atbalsta jautājums; veselības apdrošināšanas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība; tehnisko palīglīdzekļu izvēle; iekļaujošas izglītības pieejamība bērniem ar invaliditāti un speciālo skolu skaita samazināšana; kompleksu atbalsta pasākumu ieviešanu, lai cilvēki ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļi varētu strādāt, tostarp cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
