NRA pēta, vai ģimenes ārsti atkal nobremzēs e-veselību?

© F64

Simtprocentīgi e-veselības sistēmai pašlaik ir pievienojušās slimnīcas – visas 52 ārstniecības iestādes ir noslēgušas līgumu un darbojas e-veselības vidē. Arī lielākā daļa aptieku – 85 procenti – ir pievienojušās un pieņem e-receptes. Tikai nedaudz vairāk par diviem mēnešiem mūs šķir no brīža, kad beigsies izmēģinājuma laiks e-veselībā un šī sistēma kļūs par obligātu visiem. Tāpēc bažas rada zemais ģimenes ārstu īpatsvars, kas pievienojušies e-veselībai – tikai 23 procenti.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores vietniece informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane pastāstīja, ka kopumā par e-veselības lietošanu parakstīti 42 procenti no nepieciešamajiem līgumiem, tātad tā nav pat puse. E-veselības ieviešanas gaita, ko speciāliste apkopojusi pa ceturkšņiem, rāda, ka pilnīgi visas slimnīcas bija noslēgušas līgumu par e-veselību jau maijā, savukārt 201 aptiekai, kas ir noslēgusi līgumu un kas veido 85 procentus no visu aptieku skaita, kopš šāgada marta vairs nav piepulcējusies neviena jauna. L. Freimane stāsta, ka pašlaik visaktīvāk līgumus slēdz ārsti speciālisti - to ir izdarījuši 633 mediķi no 1196, tātad apmēram puse no visiem speciālistiem. Savukārt vislēnāk notiek ģimenes ārstu iesaiste e-veselībā. Tikai piektā daļa ārstu ir noslēguši līgumus, un process norit lēni.

2016. gada beigās līgums bija ar 132 ģimenes ārstiem, martā - ar 186, tagad - 306. Ģimenes ārsti joprojām pret e-veselības ieviešanas gaitu un sistēmu kā tādu joprojām pauž negatīvu nostāju. Arī viena no ģimenes ārstu pieteiktā streika prasībām ir saistīta ar e-veselību, proti, e-veselības sistēmas katra daļa ģimenes ārstam obligāti jāsāk lietot tikai gadu pēc tam, kad Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par sistēmas efektivitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu augsta līmeņa pacientu tiesību un datu aizsardzību. Piemēram, ģimenes ārsti ir neapmierināti ar veselības ministres paziņojumu, ka viņiem piešķir naudu datortehnoloģiju nodrošinājumam - ģimenes ārsti apgalvo, ka šādu atbalstu no valsts nesaņemot. Otrkārt, ja e-veselības sistēmā kaut kas neiet, piemēram, visbiežāk nav iespējams izrakstīt recepti, atbilde no atbalsta centra ir: rakstiet ar roku.

Neraugoties uz šiem iebildumiem, Nacionālais veselības dienests e-veselības ieviešanu turpina, un, kā izriet no viņu plāna, jau jūlijā ģimenes ārstiem jāsāk ievadīt visi pacientu pamatdati e-veselībā (alerģijas, hroniskas slimības, medikamenti), bet no septembra paredzēta obligāta pāreja uz e-veselību un tikai e-vidē drīkstēs izrakstīt e-receptes, e-darbnespējas lapas, visiem nosūtījumiem būs jābūt elektroniskiem, arī slēdzieniem un izrakstiem, kā arī izmeklējumu attēliem. «E-veselības darbs ar katru dienu uzlabojas, tai ir daudz un dažādu priekšrocību, piemēram, ieviešot sistēmu, ārstiem būs iespējams atteikties no dokumentācijas papīra veidā, ārsti varēs izsekot pacienta ārstēšanas gaitai un viņiem būs zināms, vai pacients ir iegādājies izrakstītās zāles,» uzsver L. Freimane. Taču tieši šo sestdien datu centram, kuru uztur Lattelecom, notika elektrības traucējumi, kā rezultātā e-veselība nedarbojās. Veselības ministrija atbild, ka pieprasījusi paskaidrojumus un veikt darbības, lai tāda situācija neatkārtotos.

Ekrānšāviņš no avīzes

Ko pašlaik var pats cilvēks izdarīt e-veselības sistēmā? Autorizējoties ar elektronisko identifikācijas karti vai savu internetbanku, viņš var ierakstīt savus kontaktus, arī e-pastu vai mobilā tālruņa numuru (sistēmā ir deklarētā adrese), pārliecināties, kas ir viņa ģimenes ārsts, apskatīties savus datus, ja tādus ir ievadījis ģimenes ārsts, pievienot kontaktpersonas, kurām arī būs tiesības apskatīt datus e-veselībā, kā arī atzīmēt, kur sūtāmi paziņojumi vai atgādinājumi par vakcināciju. Nākotnē pacients varēs redzēs visu informāciju par savu veselības stāvokli - nosūtījumus, rezultātus, receptes, darbnespējas lapas un citus datus. Vēl pašlaik eveseliba.gov.lv ir izveidota karte, kurā var noskaidrot, kuras ārstniecības iestādes un aptiekas ir noslēgušas līgumu ar valsti par e-veselības sistēmas lietošanu.

Veselība

Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā "Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs".

Svarīgākais