Samazinoties paškontroles līmenim pārtikas aprites uzņēmumos, šā gada laikā strauji pieaudzis masveida saslimšanu skaits nekvalitatīvas pārtikas dēļ, aģentūrai LETA atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, pēdējo četru gadu laikā pārtikas izraisīto masveida saslimšanu skaits Latvijā bija samazinājies no 27 gadījumiem 2011.gadā līdz septiņiem gadījumiem 2014.gadā.
Taču šogad vērojama negatīva tendence - šā gada desmit mēnešos PVD ir veicis pārbaudes jau 17 gadījumos, kad tika saņemta informācija par saslimšanām, kuras, iespējams, izraisījusi pārtika.
Kopumā šogad pārtikas tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumos PVD ir veicis vairāk nekā 24 000 pārbaužu. Visbiežāk PVD konstatējis trūkumus paškontroles sistēmā - tās nav vai arī tā nefunkcionē pārtikas aprites telpu higiēnā, iekārtās un aprīkojumā, kā arī personāla apmācībā.
Ar šādiem gadījumiem PVD nākas saskarties katru dienu - pārtikas uzņēmumu darbinieku zemais zināšanu līmenis par higiēnu pārtikas apritē, kā arī paškontroles sistēmas trūkums ir visbiežāk konstatētie pārkāpumi, un tie secīgi noved pie citiem trūkumiem, tostarp uzņēmuma nespējas garantēt pārtikas drošumu, norādīja Balodis.
"Kaut kādu iemeslu dēļ cilvēkiem radies priekšstats, ka tirgot pārtiku un ēdināt cilvēkus var ikviens - tam nav nepieciešamas kādas īpašas zināšanas vai izpratnes par higiēnu, un paškontrole nozīmē dokumentu mapi plauktā - gadījumiem, kad uz uzņēmumu atnāk PVD," sacīja Balodis.
Viņš arī atzina, ka visbiežāk minētie gadījumi tiek konstatēti izglītības iestādēs, kuras apmeklē pirmsskolas un skolas vecuma bērni, tātad cilvēki ar salīdzinoši zemāku imunitāti. Tāpat problēmas rodas pasākumos, kuros ēdināšanu dažādos pielāgotos apstākļos nodrošina izbraukuma sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi vai arī uzņēmumi ēdina tik lielu skaitu cilvēku, kas nav atbilstoši viņu kapacitātei.
PVD vadītājs arī atgādina, ka par pārtikas drošumu ir atbildīgs uzņēmums. Tam ir jāizglīto darbinieki, nodrošinot pamatzināšanas par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas apritē un jāīsteno paškontrole uzņēmumā, garantējot pārtikas nekaitīgumu un drošumu katrā aprites posmā, sākot ar pārtikas produktu iegādi, uzglabāšanu, gatavošanu, pasniegšanu un beidzot ar higiēnas prasību ievērošanu uzņēmumā.