Šonedēļ apritēja tieši pusgads, kopš Rietumāfrikā tika reģistrēts pirmais Ebolas drudža epidēmijas upuris, bet kopējais bojāgājušo skaits jau pārsniedzis 2800 cilvēku. Lai gan nav nekādu šaubu par situācijas nopietnību un amatpersonas gan Āfrikā, gan citos kontinentos uzsver, ka jādara viss iespējamais, lai apturētu Ebolas vīrusa izplatīšanos, inficēto skaits ar katru dienu kļūst lielāks.
ASV Slimību kontroles un novēršanas centra (CDC) speciālisti, kuri modelējuši situāciju, paziņojuši, ka līdz nākamā gada janvārim ar vīrusu inficēto skaits var sasniegt 1,4 miljonus cilvēku. Tiesa, tas ir pats sliktākais notikumu attīstības scenārijs, un Pasaules Veselības organizācijas eksperti uzskata, ka aktīva rīcība palīdzēs apturēt epidēmiju vai vismaz palēnināt tās izplatīšanos. Jau novembrī Rietumāfrikas valstīs paredzēts uzsākt klīniskos izmēģinājumus medikamentiem, kas varētu palīdzēt ar vīrusu inficētajiem.
Katastrofāla prognoze
Saskaņā ar beidzamajiem Pasaules Veselības organizācijas (WHO) datiem, Ebolas vīruss prasījis 2811 cilvēku dzīvības, bet kopējais inficēto cilvēku skaits jau sasniedzis 5864 cilvēkus. Reuters gan norāda, ka šie ir tikai oficiālie dati, un nav nekādu šaubu, ka patiesais epidēmijas upuru skaits ir lielāks. Veselības aizsardzībai Sjerraleonē, Libērijā un Gvinejā (tās ir valstis, kur ir visplašākā vīrusa izplatība) netiek pievērsta pietiekama uzmanība, nomaļākos ciematos dzīvojošie afrikāņi ir ieraduši meklēt palīdzību nevis pie ārstiem, bet pie burvjiem vai tautas dziedniekiem, kuriem izārstēt Ebolas drudzi nav pa spēkam. Daudz labāka neesot arī situācija lielpilsētās, vietējos medijos pavīdējušas ziņas, ka, piemēram, Libērijas galvaspilsētas Monrovijas graustu rajonos par desmitiem, iespējams, pat simtiem, no Ebolas drudža bojāgājušajiem medicīnas darbiniekiem pat nav ziņots, bet viņu līķi pēc apmazgāšanas (kas gandrīz droši nozīmē tuvinieku inficēšanos ar vīrusu) apglabāti apkaimes upēs.
CDC lēš, ka patiesais epidēmijas upuru skaits varētu būt aptuveni divas ar pusi reizes lielāks, nekā tiek ziņots oficiāli. Centra speciālisti veikuši modelēšanu, kas liecina – infekcijai izplatoties līdzšinējos tempos, jau līdz nākamā gada janvārim inficēto skaits varētu sasniegt no 550 000 līdz 1,4 miljoniem cilvēku. CDC direktors Tomass Frīdens skaidrojis, ka 1,4 miljoni inficēto ir pats sliktākais scenārijs, kuru modelējot, pieņemts, ka jau pašlaik ar vīrusu inficējušies vismaz 15 000 cilvēku, bet visi pūliņi, kas tiek veltīti tā izplatības ierobežošanai, izrādīsies neveiksmīgi. «Taču nekavējoša un izlēmīga rīcība, kas vietām jau uzsākta, var sekmēt to, ka jaunu slimības pārnēsātāju skaits var iet mazumā. Epidēmiju ir iespējams apstādināt, efektīvi izolējot pietiekami daudz cilvēku, un, tā kā starptautiskā sabiedrība beidzot ir sākusi rīkoties, esmu pārliecināts, ka pašas katastrofālākās prognozes nepiepildīsies,» viņa sacīto citē Reuters.
Ar savu īstermiņa prognozi šonedēļ nāca klajā arī WHO speciālisti – viņi uzskata, ka līdz novembra sākumam ar Ebolas vīrusu varētu inficēties aptuveni 20 000 cilvēku. Ņemot vērā, ka mirstība no šā Ebolas drudža paveida, pēc beidzamajām aplēsēm, ir 70%, kopējais bojāgājušo skaits varētu pārsniegt 15 000 cilvēku. AFP gan atgādina, ka WHO prognozes mainās atkarībā no saņemtās operatīvās informācijas. Vēl augusta nogalē šī organizācija uzskatīja, ka 20 000 cilvēku inficēsies līdz 2015. gada vidum, taču tagad ANO paspārnē esošās organizācijas pārstāvjiem nācies atzīt, ka vīruss izplatās daudz ātrāk, nekā uzskatīts līdz šim.
Optimistu cerības
WHO direktors stratēģiskajos jautājumos Kristofers Dajs gan norādījis, ka pamazām starptautiskā sabiedrība ir izpratusi problēmas nopietnību un sākusi rīkoties. Speciāli sasauktā ANO Drošības padomes sēdē Ebolas vīruss atzīts par nopietnu draudu, ASV paziņojušas, ka ierīkos aptuveni desmit medicīnas centru Libērijā un nosūtīs uz šo valsti 3000 karavīru, kuru uzdevums būs palīdzēt mediķiem. Arī Lielbritānija un Francija paziņojusi par nodomu ierīkot lauka hospitāļus Sjerraleonē un Gvinejā, savukārt Pasaules Banka un UNICEF piešķīrušas miljonu dolāru, lai valstis, kurā vīruss izplatās visstraujāk, varētu iegādāties nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu. «Mēs jau redzam pirmās pazīmes, ka problēma tiek uztverta nopietni, pirmo atsaucību, un tas mums dod cerību, ka inficēto skaits tik strauji vairs nepieaugs,» K. Daja sacīto citē AP.
Arī organizācijas Ārsti bez robežām (MSF) infekcijas slimību eksperts Armands Sprehers uzskata, ka CDC prognozes vairāk atgādina panikas celšanu un patiesībā tik plaša slimības izplatīšanās nav gaidāma. Viņš norādījis, ka cilvēku uzvedība reģionā, kurā izplatās vīruss, pamazām mainās. «Ebolas vīrusu izplatība parasti beidzas pēc tam, kad ļaudis pārstāj pieskarties mirušajiem,» norādījis speciālists, piebilstot, ka tieši izskaidrošanas darbs šādos gadījumos ir ļoti svarīgs. AFP norāda, ka to apliecina arī Sjerraleones piemērs. No pagājušās piektdienas rīta līdz pat svētdienas vakaram šīs valsts iedzīvotājiem bija aizliegts pamest mājas, bet speciāli apmācīti brīvprātīgie apmeklēja viņu mājokļus, dāvināja ziepes un skaidroja, ka pat vienkārši higiēnas pasākumi var novērst inficēšanos ar bīstamo slimību. Sky News vēsta, ka šo apgaitu laikā par vīrusa izplatības briesmām informēti vairāk nekā miljons cilvēku. Reida laikā uzietas 92 no Ebolas vīrusa mirušu cilvēku mirstīgās atliekas, kas vēl nebija apglabātas, konstatēti 56 ar vīrusu inficētie. Sjerraleones prezidents Ernests Koroma šo ļaužu izolāciju vērtējis kā veiksmīgu, un Reuters vēsta, ka, ļoti iespējams, līdzīgi ierobežojumi būs spēkā arī šajā nedēļas nogalē. Papildus tam Sjerraleones armija kontrolē sauszemes robežu ar Libēriju un Gvineju, neļaujot to šķērsot. ANO amatpersonas uzteikušas Nigērijas un Senegālas varasiestāžu ātro un izlēmīgo rīcību – arī šajās valstīs bija reģistrēti ar Ebolas vīrusu inficētie, taču, ātri noskaidrojot, ar ko viņi tikušies, izdevies iegrožot vīrusa izplatīšanos.
Savukārt Gvinejā to nav izdevies panākt – šīs nedēļas sākumā tika vēstīts par inficētajiem vienā no valsts reģioniem, kurā līdz šim vīruss nebija reģistrēts. Katastrofāla ir situācija Libērijā, kur Ebolas drudzis prasījis jau vismaz 1600 cilvēku dzīvības. ANO speciālā pārstāvja vietnieks šajā valstī Antonio Vigilante sarunā ar Reuters sacīja, ka valdība dara visu, kas ir tās spēkos, taču tās pūliņi «līdzinās mēģinājumiem apturēt zemestrīci laikā, kad tā notiek». Libērijas galvenā problēma ir piemērotu ārstniecības iestāžu un medicīnas speciālistu trūkums. A. Vigilante stāstījis, ka pašlaik Libērijā atrodas tikai 150 ārzemju speciālisti, lielākoties ārsti, kuru ierašanos nodrošinājusi MSF. Taču, lai sniegtu palīdzību aizvien pieaugušajam saslimušo skaitam, nepieciešami vēl vismaz 600 mediķu un lauka hospitāļi, kuros viņiem strādāt. A. Vigilante uzsvēris, ka Ebolas drudža pacientiem nepieciešami speciāli apstākļi, viņi jāizolē no citiem slimniekiem, taču pašlaik daudzviet tas nav iespējams. Rezultātā pat tiem cilvēkiem, kuri kampaņas laikā pārliecināti, ka viņiem jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta, hospitalizāciju nākas atteikt, līdz ar to viss darbs, kas ieguldīts ļaužu izglītošanā, ir vējā, skaidrojis A. Vigilante.
Gatavojas izmēģināt medikamentus
Tikmēr britu biomedicīniskā izpētes organizācija Wellcome Trust paziņojusi, ka novembrī Rietumāfrikas valstīs pirmo reizi varētu uzsākt klīniskos izmēģinājumus medikamentiem, kas paredzēti Ebolas drudža ārstēšanai. Lai gan parasti klīnisko izmēģinājumu kārtība ir daudz stingrāka, ANO veselības aizsardzības amatpersonas atzinušas, ka šoreiz ir vērts riskēt, jo ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atrast zāles, kas palīdzētu izārstēties no šīs slimības. Wellcome Trust pavēstījusi, ka jau saņēmusi 4,1 miljonu eiro lielu finansējumu izmēģinājumiem.
Reuters vēsta, ka Rietumāfrikā tiks izmēģināti tādu lielo kompāniju kā Mapp Biopharmaceutical, Sarepta un Tekmira, kā arī virknes mazāku uzņēmumu izstrādātie medikamenti. Wellcome Trust direktors Džeremijs Farars skaidrojis, ka pašlaik ar ANO speciālistiem notiek sarunas par izmēģinājumu kārtību, to, kuriem medikamentiem dot priekšroku pirmajā izmēģinājumu posmā. Viens no kritērijiem ir ne tikai zāļu iedarbība, bet arī tas, vai pietiekami ātri iespējams uzsākt to ražošanu un nodrošināt nepieciešamo pieprasījumu. Jāpiebilst gan, ka izmēģinājumi ilgs vismaz pāris mēnešus. Rietumāfrikas valstīs strādājošie mediķi jau paši neoficiāli izmēģinājuši dažādus eksperimentālos medikamentus un vakcīnas, taču pagaidām par to iedarbību esot grūti spriest, jo šo cilvēku ārstēšanā izmantoti visdažādākie, bieži vien kombinēti paņēmieni.