Publicitāti ieguvusī televīzijas sejas Agneses Vārpiņas un viņas bijušā vīra Nikolaja Šestakova šķiršanās lieta liek jautāt– bet kas tas Šestakovs īsti tāds ir? Izrādās, ka diezgan interesants personāžs.
Augsti kvalificēts «atņēmējs»
Pēc »VZ« rīcībā esošās neoficiālās informācijas, TV dīvas Agneses Vārpiņas bijušais vīrs Nikolajs Šestakovs, kurš sevi iepriekš pozicionējis kā uzņēmējs un lektors, ir diezgan izmanīgi slēpis, kas tas par biznesu, ar kuru nodarbojies, un kas tās par «lekcijām», kuras lasījis. Patiesībā var teikt, ka Šestakovs ir nodarbojies nevis ar uzņēmējdarbību, bet gan «atņēmējdarbību»: viņš darbojies kā pievilinātājs Latvijas vēsturē lielākajai finanšu piramīdai. Šī piramīda, kura dažādos tās evolūcijas periodos bija pazīstama ar nosaukumiem «European Prosperity Club» («EPC»), «European – American Prosperity Trust» («EAPT») un, visbeidzot, «Mullberry» vai «Mulberry Team», Latvijas ieguldītājiem naudu izkrāpa no 2003. līdz 2008. gada sākumam. Tad šī struktūra, par kuru vairākkārt publiskus brīdinājumus izplatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārstāja pieņemt naudu un veikt izmaksas, uz to brīdi pievācot vismaz 30 miljonus latu.
Rūpīgi pievilinājuši upurus
Atšķirībā no skandalozi slavenā Sergeja Mavrodi afērām, kuras balstās uz vidēji dažu simtu vai tūkstošu dolāru izkrāpšanu no iespējami plašākiem sabiedrības slāņiem, šīs savas darbības pavadot ar agresīvām reklāmas kampaņām, «Mulberry/EPC» piramīda darbojās pilnīgi pretēji. Piramīdas augšgalā, kā tagad izdevies noskaidrot, atradās 27 tā dēvētie direktori, zem kuriem darbojās «reģionālie menedžeri» un «klientu konsultanti». Par šīs piramīdas publisko seju kalpojis arī Šestakovs, kurš uzstājās ar lekcijām par to, cik pareizi ir atdot naudu tā saucamajiem direktoriem un konsultantiem. Tālāk cietušo stāsti ir identiski: šie «direktori» un «konsultanti», saņēmuši speciālu apmācību šādos semināros, meklēja ieguldītājus ar apgalvojumiem, ka pārstāvot starptautisku investīciju klubu, kurš netiekot plaši reklamēts, jo to cilvēki iesakot cits citam līdzīgi kā Baldones dūņu kosmētiku. Apbruņojušies ar psiholoģijas zināšanām, apgūtām pie Šestakova vai viņa mācekļiem, «direktori» upuriem deva padomus, kā labāk tikt pie skaidras naudas, kuru pēc tam iemaksāt «Mulberry/EPC».
Naudas «donorus» zombēja profesionāli
2006./2007. gadā, lai pastiprinātu iespaidu par starptautisku uzņēmējdarbību, Šestakovs seminārus jaunajiem piramīdas dalībniekiem rīkoja Kiprā. Lielākai ticamībai daži «direktori» tur noīrēja dzīvokļus. Līdztekus līdzīgi pasākumi notika Rīgā, kurā rūpīgi aprēķinātos semināros (līdz pat speciāli atlasītai fona mūzikai un spoguļa priekšā iestudētiem žestiem) notika naudas prasīšana. Tā kā «uzņēmēji» izmantoja visus iespējamos mārketinga un psiholoģijas paņēmienus, par kuriem spēja iedomāties, turklāt «treknajos gados» daudziem bija brīva nauda, cietušo skaits vairojās. Līdz pat shēmas sabrukumam 2008. gadā daļa zemāko iesaistīto personu bija neziņā, ka viņu savāktā nauda patiesībā netiek investēta, bet vienkārši notērēta. Pastāvēja īpaša bonusu sistēma jauniesaistītajiem «konsultantiem», kurā par konkrētiem piesaistītiem naudas apjomiem viņiem tika piešķirtas dažādas vērtīgas mantas – sākot ar portatīvajiem datoriem un beidzot ar automašīnām. 2007. gadā, kad krāpniecību vairs nevarēja noturēt slepenībā, jo Ekonomikas policija bija ierosinājusi kriminālprocesu, Šestakovs uzstājās kā «Mulberry/EPC» runasvīrs laikā, kad «Dienas Biznesa» žurnālistu Aigaru Kauliņu, kurš pirmais izgaismoja piramīdas eksistenci, sakarā ar izteiktajiem draudiem apsargāja policija.
Izmeklēšana ilgi bremzējas
Shēmas sabrukums iesākās gan ar FKTK publiskajiem paziņojumiem, gan Hipotēku un zemes bankas atteikumu turpmāk pieņemt jebkādus krāpnieciska rakstura maksājumus, kādi paredzēti pārskaitīšanai «Mulberry», «EPC», «EAPT» un citiem krāpniekiem. Arī citas bankas reaģēja, un kādu laiku «direktori» mēģināja darboties ar skaidru naudu, līdz 2007. gada otrajā pusē apstājās procentu maksājumi tur, kur tādi vēl notika, un sistēma tika paralizēta. Kas attiecas uz Šestakovu, viņš vēlāk atvēra padomu sniegšanas mājaslapu «Neproblema.com».
Cietušie tikmēr savu interešu aizstāvībai nodibināja organizāciju «Noguldījumu drošība», kuras vadībā ievēlēja Valsts policijas majoru Aivaru Tīrumnieku – viņš pēc aiziešanas izdienas pensijā praktizē kā jurists Jelgavā. «Biedrības dalībnieku skaits ir mazliet pāri simtam. Lielākā daļa no tiem iesnieguši iesniegumus un atzīti par cietušajiem. Cita starpā viņi apstiprina Šestakova lomu zombēšanas paņēmienu izstrādē. Lielākā man zināmā cietušā ieguldītā summa ir 600000 latu, mazākā – 3000 dolāru. Bet tādi cietušie, kuri nav nekur griezušies, ir vairākums, jo viņi netic Latvijas tiesībsargājošo iestāžu centībai šajā jautājumā,» saka Tīrumnieks, kurš pats šajā afērā zaudējis 50 000 dolāru. Ekonomikas policijas ierosināto kriminālprocesu drīz vien pārņēmusi Ģenerālprokuratūra. Pēdējos piecos gados tas nav uz priekšu pavirzījies, tikai pievienoti vēl vismaz četri citi procesi, kas bijuši ierosināti policijas reģionālajās pārvaldēs.
Šo informāciju apstiprina arī procesa virzītāji. «Šobrīd lietā ir ne mazāk kā simt cietušo. Šis kriminālprocess ir prokuratūrā, un procesa virzītājs nav mainījies. Šobrīd neviena persona nav atzīta par aizdomās turamo,» ziņo prokuratūra. Tiesa, prokuratūras teiktais nerada pārliecību par aktīvām darbībām kriminālprocesa virzīšanai: «Ir saņemtas atbildes [uz tiesiskās palīdzības lūgumiem] no Kipras (2011. gada beigās) un ASV (2012. gads), šie materiāli ir jātulko un jāvērtē, vai tur būs kāda procesā izmantojama informācija. Jāsaka, ka atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem nāk ļoti ilgi.»
TV dīvai vēl paveicies
»VZ« jau rakstīja, ka TV dīvai Agnesei Vārpiņai tiesas ceļā nācies sākt cīņu par uzturlīdzekļu jeb alimentu piedziņu no bijušā vīra un abu dēla Ričarda (4) tēva Šestakova. Pēc »VZ« rīcībā esošās informācijas, prasības pieteikumā teikts, ka 2012. gada sākumā notariāli apstiprinātā vienošanās paredzēja Vārpiņas dēlam ikmēneša uzturlīdzekļus 150 latu apmērā, bet tiesā iesniegtajā prasībā ir runa par vēl desmit latiem. Laulība šķirta 2012. gada februārī, un Šestakovs kādu laiku uzturējās Maltā, taču interesanti, ka neoficiāla informācija vēstīja arī par viņa gaitām Kiprā, kur dzīvo viņa pirmā sieva Ludmila un abu meita Polina – varbūt vecā biznesa pēdās? Vārpiņa šobrīd visvairāk nožēlo to, ka šī lieta ieguvusi skaļu publicitāti, turklāt «man ar dēlu nav bijusi dota izvēle iesaistīties šajā publicitātē vai ne – tā vienkārši pār mums vēlās absolūti negaidot, un mani nu jau maz kas varētu pārsteigt: šķiršanās nekad nav viegla, bet tā kļūst divtik sarežģītāka, ja tiek padarīta par gardu kumosu presei.» Šai nostājai piekrīt cietušo līderis Tīrumnieks: «Pilnīgi pareizi. Ne jau Šestakova ģimenes statuss ir skandalozs. Ko ar viņa palīdzību [krāpniecības shēmu autori] ir nodarījuši simtiem citu ģimeņu –tas ir [skandalozi].».
